Skola — kā konfektīte!

Andzeļu pamatskolas audzēkņi jauno mācību gadu uzsāks ne tikai izremontētā, bet arī drošā skolā — šogad Dagdas novada deputāti piešķīra 1000 latu skolas telpu aprīkošanai ar ugunsdrošības signalizāciju, līdzekļi apgūti, un signalizācija sakārtota pilnībā.

Jāatzīmē, ka šodien šī ir viena no vizuāli skaistākajām skolas ēkām gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Tiesa, vislielākie remontdarbi paveikti agrāk, apgūstot pagastu apvienošanās naudu un citus līdzekļus. Bet izglītības iestādēs arvien ir ko darīt.
Andzeļu pamatskolas direktore Alevtīna Vasiļevska pastāstīja par remontdarbiem, kas veikti šogad, no kā izriet, ka ugunsdrošības signalizācija ir tikai viens svarīgs veikums. Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju jeb tā dēvētā simtlatnieku programma skolai deva iespēju veikt 1.-4. klašu telpu remontu — piecos kabinetos simtlatnieki noņēma vecās tapetes un uzlīmēja jaunas. Materiāli pirkti par nodarbinātības dienesta iedalīto finansējumu Ls 850 programmas realizācija. Tostarp iegādāts arī grīdas pamatnes materiāls, jo nākotnē plānots ieklāt laminātu datorkabinetā, kur grīdai ir jāiztur ļoti liela slodze. Laminātam naudiņa vēl jāsakrāj. Līdzekļus skolas sagatavošanai jaunajam mācību gadam ieguldījusi arī Andzeļu pagasta pārvalde — Ls 700. Par to nopirktas žalūzijas datorklasei un bioloģijas kabinetam, skolēnu krēsli 8. klases kabinetā, grīdas linolejs skolotāju un relaksācijas istabai, grīdas krāsa. Šogad tika nokrāsota un nolakota grīda sporta un aktu zālē. Vēl pagasta pārvalde piešķīra naudu grāmatu iegādei, jo šogad tiek mainīta vēstures apguves programma 6. klasei, bet valsts grāmatu iegādei atvēl niecīgu naudu — Andzeļu pamatskola mērķdotācijā grāmatām saņēma tikai 51 latu.

Pamatskola diemžēl nav spējusi tik pie jaunas datortehnikas. Ir desmit darba vietas, bet datori vecu vecie. Manuprāt, novadam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību lauku skolu datornodrošinājumam, tikt pie jaunas tehnikas jāpalīdz ne tikai Andzeļiem. Labi, ka vismaz internets ir normāls. Savulaik arī šis jautājums laukos bija milzu problēma.

Andzeļu izglītības iestādē mācīsies 62 skolēni, būs deviņas klases — kura lielāka, kura mazāka, bet visas pamatskolas klases būs. Strādās 15 skolotāju, no tiem trīs amatu savienotāji: ģeogrāfijas, mūzikas un bioloģijas un ķīmijas skolotājas. Skolas paspārnē atsevišķā ēkā darbojas pirmsskolas grupa, programma akreditēta 3 līdz 6 gadus veciem bērniem. Tādu šajā mācību gadā būs 13, diemžēl starp tiem ir tikai viens sešgadīgais. Faktiski tas nozīmē, ka 2012./2013. mācību gadā 1. klases skolā nebūs, ja nenotiks kādas negaidītas pozitīvas pārmaiņas. Turpmākajos gados bērni atkal būs. Šogad 1. klasē mācības sāks četri skolēni, tiesa, divi no tiem mācības 1. klasē uzsāks atkārtoti. Klases sienu rotā zīmēts vilciena sastāvs, kurš nav garš — četri vagoni ar bērnu vārdiem. Pirmklasnieki izvietosies telpā, kurā var iekļūt caur otro klasi, kurā ir vairāk solu nekā nepieciešams otrklasnieku izvietošanai.

Izrādās, kabinetu blakus novietojums ir ērts risinājums, jo daļa stundu abām klasēm notiks apvienoti, turklāt gan pirmklasniekiem, gan otrklasniekiem ir viena klases audzinātāja — Natālija Arutjunova. Viņa strādās tās skolotājas vietā, kura aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā. Natālija ir vietējā, pamatskolas direktores A. Vasiļevskas bijusī audzēkne, pabeigusi Liepājas Universitāti sākumskolas specialitātē bērniem ar speciālām vajadzībām. Kadru jautājums lauku skolās nav viegli risināms, bija radušās grūtības ar skolotāju sameklēšanu dažu priekšmetu pasniegšanai.

Atgriežoties pie klašu estētiskā noformējuma, jāatzīmē, ka tam skolā pievērš lielu uzmanību, īpaši jaunākajās klasēs. Piemēram, trešās klases kabinetā sienu rotā atšķirīgi lācīši, katram “piešķirts” kāda bērna vārds, savukārt ceturtās klases kabinetā mazos skolēnus priecē vāverītes.

Andzeļu pamatskolā ne pirmo gadu rit skolas vēstures apzināšanas un sakārtošanas darbs, ir ierīkots skolas vēstures stūrītis, kas pa-stāv gadus desmit. Saimnieko šajā stūrītī vēstures skolotāja Otīlija Loginova. Lielākā vērtība ir fotoalbumi, kausi un vimpeļi par skolēnu sasniegumiem sportā, daži citi eksponāti. Mūsdienās fotogrāfijas parasti uzglabā elektroniskajā formātā, bet pamatskolā vienalga turpina veidot pasākumu grāmatu ar tik ierastajām fotogrāfijām uz fotopapīra. Tādam materiālam ir pavisam cita vērtība, nekā tam, kas saglabāts elektroniskā veidā. Šajā skolā ir senas sporta tradīcijas, kuras vispirms asociējas ar pensionētā skolotāja Igora Kozlova uzvārdu un ieguldījumu. Pateicoties viņam, Andzeļos bija ļoti nopietni sportisti.

Starp citu, skolotājs I. Kozlovs arvien rāda piemēru sportā citiem. Ziemā skolēni viņu bieži redzējuši uz slēpēm aizslīdam garām skolas ēkai. Andzeļu pamatskolas bērni ar prieku slēpo, viņiem ir pieejami 10-12 pāri slēpju ar zābaciņiem. Ne jau jauni, bet tomēr ir. Tā ir viena no retajām skolām, kurā ir slēpes un kurā ļoti mīl slēpot no seniem laikiem. Arī labs stadions, kur var spēlēt futbolu, rokasbumbu, ir celiņš skriešanai, lodes grūšanas sektors, vieta tāllēkšanai un augstlēkšanai, citiem sporta veidiem.
Stadionā notiek arī pagasta un novada sporta pasākumi.

Savā ziņā pamatskola risina arī sociāla rakstura problēmas. Gada sākumā pirms barikāžu atceres dienas pasākumiem izglītības iestāde vēstures kabinetam nopirka dekoderu virszemes televīzijas uztveršanai, jo, izrādās, pēc pārejas uz ciparu apraidi daudzas ģimenes vairs neredz Latvijas televīzijas programmas. Savulaik daudzi nopirkuši satelīttelevīzijas uztveršanas antenas — “šķīvjus”, kas uztver visu ko, bet ne Latvijas pārraides. Ģimenes vairs nevar atļauties jaunus tēriņus. Bet tagad šiem bērniem vismaz skolā no mācībām brīvajā laikā ir iespēja paskatīties Latvijas TV programmas. Tāda, lūk, dzīves realitāte.
Vizuāli Andzeļu pamatskola izceļas ar puķu bagātību, kuras stādījuši paši skolas darbinieki. Sēklas vāktas gadiem. Ziedu dārzu vasarā kopa simtlatnieku programmā nodarbinātās Svetlana Miščenkova un Natālija Beisembajeva, pēc skolas direktores vārdiem spriežot, darīja to ļoti atbildīgi. Rūpējās, lai skaista ir ne tikai teritorija, bet vienmēr būtu svaigi ziedi skolas telpās un istabas augi nenovīst.

Bijušie audzēkņi arī neaizmirst savu pirmo skolu. Katra izlaiduma klase cenšas atstāt savai skolai kaut ko par piemiņu. 2011. gada izlaidumnieki dāvināja trīs gleznas skolas ēdamzālei. Lielākā daļa no viņiem — četras meitenes — turpina mācības Dagdas vidusskolā, bet pārējie — divi puiši — izvēlējas apgūt profesiju Rēzeknes un Dagdas arodvidusskolā.

Juris ROGA