Kara gados
* 1915.g. augustā arī Aglonā bija dzirdami divu strīdīgu armiju lielgabalu dārdi. Tā kā vāciešu karaspēks ātri virzījās uz priekšu, ceļš no Daugavpils pāri Aglonai uz Sebežu palika par vienu no daudzajām krievu armijas atkāpšanās stigām.
1915.g. 14.septembrī Aglonā ieradās pirmie postošā kara virsnieki, inženieri ar uzdevumu sākt ierakumu veidošanu. Viņi gribēja izlietot pozīciju nostiprināšanai baznīcu un klosteri ar mūra iežogojumu. Bet, pateicoties laipnai šo kungu uzņemšanai, aizsardzības līnija tika nosprausta pāris kilometrus tālāk no Aglonas pa Salenieku upes krastu, pa pašām augstākajām piekalnēm. Bet ieradās ģenerālis un pavēlēja ierakumus rakt pie baznīcas uz Madelānu pusi. 1000 strādnieku ķērās pie darba, baznīcas laukums tika apvīts ar dzeloņdrātīm, no ezera pāri kapiem — ierakumi un blindāžas. Baznīcas pārvēršana par aizsargmūri draudēja ar tās iznīcināšanu. Nekādi lūgumi nevarēja pārliecināt ietiepīgo ģenerāli. Tikai, pateicoties dažu cara galmam tuvu stāvošu personu iespaidam, šis darbs, kas baznīcai gatavoja drošu iznīcību, tomēr tika pārcelts uz Salenieku upes krastu.”
* 1917. gada martā revolūcija ienesa lielu satricinājumu krievu armijas daļās. Vietējais dekāns Velkme, būdams Kapiņu pagasta padomes priekšsēdētājs, bija pilnīgs pagasta noteicējs līdz 1917.gada decembrim. Tad pagasta pārvaldīšana nokļuva komunistu rokās, kuri stājās pie privāto īpašumu likvidēšanas un inventāra iznīcināšanas. Pagasta komiteja ar nolūku nolaupīt baznīcas un garīdznieku īpašumu devās uz Aglonu. Pateicoties draudzes locekļu modrībai, pagasta komiteja un miliči tika izmesti pa klostera vārtiem un glābts baznīcas īpašums. 1918.g. 2. februārī Aglonā ieradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagasta izpildkomitejas locekļi, lai vestu sarunas par baznīcas īpašumu nodošanu komitejas rīcībā. Pēc ilgām sarunām baznīcas komiteja iedeva tikai inventāra sarakstu, bet pašu inventāru neatdeva. Vāciešu karaspēka ienākšana izjauca šos revolucionāru plānus, viņi aizbēga uz Krieviju.”
un lielinieku laikā
* Aglonā lielinieki iegāja 1918.gada decembrī. Jau trešajā dienā klosterī ieradās Kapiņu pagasta izpildkomiteja. Aprakstīja visu mantu, nozīmēja klostera iedzīvotājiem pārtikas normas. Lai komunisti neizlaupītu baznīcas īpašumus, lai novērstu priesteru spīdzināšanu, draudzes komiteja norīkoja kārtīgu klostera apsargāšanu. Katru vakaru ap 30 cilvēku ieradās klosterī uz visu nakti. Vienam rokās runga, citam nogrieztu stobru kara šautene, citam atkal revolveris.
Komunisti rekvizēja klostera pagrabā pat kartupeļus. Sāka zvanīt baznīcas zvani, saucot draudzi palīgā, ieradās ap 100 pajūgu. Uz zvanītāju pat tika šauts. Sevišķi aktīva cīnītāja pret laupītājiem bijusi kāda sieviete, vārdā Ruze.
No Daugavpils ieradās izmeklēšanas komiteja, bet viņiem tika gan gaļas šķiņķis, gan visādi labumi pie vakariņu galda, un izmeklēšanas darbinieki, aizbraukuši uz Kapiņu pagastu, norāja vietējos darboņus un pat aizsūtīja tos uz fronti. Visā komunistu valdīšanas laikā tika izdarītas 11 meklēšanas, jo bija ziņas, ka baznīcā kaut kur noglabāta zelta nauda, vērtslietas un ieroči. Aglonu komunisti atstāja 1920.gada janvārī. Pēc tam, kad komunistu bruņu vilciens aiz Rušonu stacijas kļūdaini apšaudīja pašu komunistus frontē, tika dota pavēle atkāpties. Pāris dienas Aglonā nebija nekādas valdības. Tikai trešajā dienā ieradās poļu virsnieks karavīru pavadībā un paziņoja, ka Aglonā valda jau kristīgi karavīri.”
Irēnas Ancānes mapēs ieskatījās un atlasīja interesantus un neparastus faktus Ilona STEPIŅA
.jpg)
.jpg)
