No šoka līdz konfliktam

Nesen redakcija saņēma Veltas Dilbas vēstuli (Kombuļu pagasts), kurā autore raksta (publicējam saīsināti): “Es un mana ģimene katru vasaru braucam uz Latviju atpūsties un satikt savējos. Kādu dienu es, mamma, vecākā māsa un četrgadīgā māsiņa aizgājām uz veikalu “ROLS”, kas ir blakus veikalam “MEGO”. Mēs gribējām nopirkt skapīti mājas dokumentiem. Notika kaut kas negaidīts, mana četrgadīgā māsiņa gribēja apskatīt skapi. Kad viņa pavilka rokturi, skapis uzkrita viņai virsū. Mēs ļoti nobijāmies.

Paveicās, ka blakus stāvēja datora krēsls, kas noturēja skapīti, un tad tas sāka slīdēt atkal virsū manai māsai. Mana vecākā māsa paspēja saķert skapi un pacelt to. Tajā brīdī mamma izvilka mazo māsiņu no skapīša apakšas aiz rokas. Es pajautāju mazajai māsiņai, vai viss kārtībā? Viņa bija ļoti bāla un teica, ka stipri sasita ceļgalus un pārbijās. Mēs aizgājām pie veikala nodaļas darbinieka pateikt, kas bija noticis. Viņš mums atbildēja “Nevajag bāzt rokas tur, kur nevajag. Mēs bijām šokētas. Viņu attieksme pret klientiem bija vienkārši drausmīga. Tad mēs palūdzām atļauju parunāt ar veikala vadītāju. Viņu atbilde bija: “Vadītāja ir atvaļinājumā!” Kas viņas vietā? “Neviens!” Mēs uzskatām, ka tā nav pareiza izturēšanās pret klientiem, un tā ļoti ātri jāmaina.

Mēs nedzirdējām nekādu piedošanas lūgšanu no veikala “ROLS” pēc šā notikuma.”

Administrācijas reakcija

Jāpiebilst, ka atgadījums notika 23. jūnijā, vēstule rakstīta vēlāk, bet 8. augustā mēs sazinājāmies ar SIA “ROLS” administrāci- ju, informējām par vēstulē aprakstīto gadījumu veikalā “Tirdzniecības Nams ROLS”.

Iepazinusies ar vēstules saturu, veikala administrācija nekavējoties reaģēja: telefoniski sazinājās ar vēstules autori un piedāvāja tikšanos, kas notika veikala telpās “Ezerzemes” žurnālista klātbūtnē. Šajā pašā dienā veikala darbiniekiem tika organizēta sanāksme, kurā tika noskaidroti notikušā apstākļi un pieņemti adekvāti pasākumi.

SIA “ROLS” administrācija vēstulē “Ezerzemei” raksta, ka mēbeļu salona apmeklējuma laikā, vienai ģimenei apskatot mēbeles, konkrēti mazgabarīta garderobes skapīti, četrgadīgs bērns, kurš atradās tur kopā ar mammu un divām pieaugušām māsām, pavilka uz sevi skapja durvis, tas sasvērās un atbalstījās uz blakus stāvošā ofisa krēsla. Bērns necieta, bet pārbijās. Pieaugušie pauda neapmierinātību ar veikala darbinieku reakciju.

Sarunas laikā ar sūdzības iesniedzējām no administrācijas puses sievietēm atkātoti tika izteikta atvainošanās par sagādātajām neērtībām veikala apmeklējuma laikā, kā arī pasniegta klienta karte, kas dod tiesības saņemt papildu atlaides iepērkoties.
“Pēc viņu lūguma mēs sniegsim arī palīdzību bērnu namam “Mūsmājas”, redakciju rakstiski informē SIA “ROLS” adminis- trācija. “Nobeigumā gribam atzīmēt, ka dzīvē vienmēr pastāv riski, tajā skaitā arī veikalos. Tāpēc, apmeklējot kādu vietu, vajag atcerēties, ka visa uzmanība jāvelta pirmām kārtām saviem bērniem.”

Autora komentārs

Kaut kas tāds SIA “ROLS” veikalā atgadījies pirmoreiz tā ilgajā pastāvēšanas vēsturē, kura līdz šim bijusi bagāta tikai ar pozitīvām atsauksmēm un uzslavām. Veikala administrācija necentās neko slēpt, nepūlējās atrunāt no vēstules publicēšanas presē, bet gan darīja visu, lai bērna ģimenes locekļi justos gandarīti pēc šī negadījuma. Abu pušu tikšanās noritēja nedaudz saspringtā, tomēr ļoti mierīgā gaisotnē, kurā nebija savstarpējo apvainojumu vai vainīgo meklēšanas un kāršanas pie kauna staba. Viss bija ļoti korekti, tomēr man ir ko piebilst.

Manuprāt, ja pieaugušie būtu gana acīgi pieskatījuši savu bērnu, nekas tamlīdzīgs nenotiktu. Ne veikala vaina, ka mēbeļu ražotājs izgatavojis tādu šauru un nestabilu skapi, kuru pieaugušais neapgāzīs, jo mācēs ar to rīkoties, bet bērnam tādas pieredzes vēl nav.

Pieaugušo atbildība ir izvērtēt visus iespējamos riskus bērnam, lai kur viņi kopā ar to dotos, lai ko viņam ļautu darīt. Varbūt tirgotāji varēja to skapi novietot citādi, kaut kā nožogot, novietot uzrakstu “Ar rokām neaiztikt!”. Vai tas atturētu? Ko darīt ar veļas pulveru pakām, kuras bērns var pagaršot nolaizot? Ko darīt ar dārgiem stikla traukiem, kas Rīgas veikalos nereti novietoti bērnam pieejamā augstumā? Ko darīt ar urbjmašīnām, zāģiem un citiem instrumentiem? Ko darīt ar milzīgo preču sortimentu, kurā ir simtiem lietu, kas var traumēt bērnu, ja viņam viss tiek ļauts?

Tas, ko tiešām var un vajag pārmest veikala darbiniekiem — tā ir viņu nekorektā un paviršā rīcība tūlīt pēc šī atgadījuma. Vajadzēja izrādīt uzmanību un mīlestību bērnam, kurš noteikti nesaprata, kamdēļ tas skapis viņam pēkšņi “uzbruka”. Saprotams, ka SIA “ROLS” administrācija dara visu, lai neciestu reputācija, tomēr šajā gadījumā vaina jāuzņemas arī bērna pavadītājiem. Vēlreiz atkārtošu: lai ko bērni mēģina aptaustīt veikalā, tam visam ir jānotiek pieaugušo acu priekšā, nevis aiz muguras.

Juris ROGA