Uz vispārējās paterētājattieksmes pret apkārtējo vidi fona, divtik patīkami ir nosaukt to jau- no cilvēku vārdus, kuru sirdis pārņēmušas sāpes un bažas par dzimtā novada likteni. Mīlestība uz tēva mājām, ezeru, upi un bērzu birzi loga priekšā — tie arī ir patriotisma avoti, kuru tā trūkst mūsu bezatbildīgajā valstī. Par īstiem Latgales dēliem ne- piedzimst — par tādiem kļūst. Un saudzīgai attieksmei pret dabu ir gal- venā loma. Nozāģēji koku — iestādi divus, veiksmīgi ķer zivis — neesi skops, domā par rītdienu. Dabas resursi nav bezgalīgi, par to liecina Latgales ezeru dramatiskais liktenis.
Deviņdesmitajos gados, kad mainījās laikmeti un valdīja vispārējs haoss, mūsu paaudzei izdevās nodrošināt aktīvās atpūtas pie ūdeņiem cienītāju organizētību. Tā līdz pat šai dienai populāras ir makšķernieku sacensības uz Daugavas, kas būtībā kļuvušas par pirmo civilizētās atpūtas skolu dabā. Laikos, kad pavisam nebija naudas, sākumā mēs iemanījāmies piesaistīt galvaspilsētas, vēlāk rajona sponsorus, bet tagad vasaras un ziemas makšķerēšanas sacensības atbalsta gan pašvaldība, gan uzņēmēji. Makšķernieku un spiningotāju festivālu popularitāti un perspektivitāti apstiprina organizētāju un tiesnešu komandas pilnīga nomaiņa, kas sevišķi iepriecina mūs, interesantā un svarīgā projekta iesācējus.
Laikraksts “Ezerzeme” pastāvīgi atbalstīja makšķernieku svētkus gan ar bezmaksas reklāmu, gan arī ar balvām, bet vēl publicēja sīkas reportāžas par aizraujošām sacensībām un atklāja tradīcijas turpinātāju jaunos vārdus. Mēs jau iepazīstinājām lasītājus ar Juri Valteru un Jāni Muižnieku, makšķernieku biedrības “Sams” organizētājiem. Šodien runa būs par Arnoldu Skerškānu. Pirmo reizi viņam es pievērsu uzmanību zemledus makšķerēšanas sacensībās, kad neatlaidība un veiksme palīdzēja Arnoldam izvilkt vislielāko asari, kas svēra gandrīz divas mārciņas. Vēlāk aktīvās atpūtas pie ūdeņiem popularizēšanas pie- kritējs sāka palīdzēt mums, makšķernieku sacensību organizēšanas veterāniem. Tā pakāpeniski arī notika loģiska paaudžu maiņa, kas iepriecina. Pēdējo reizi mēs tikāmies ar Arnoldu Indra ezera krastā, kur Krāslavas novada domes pārstāvis pieņēma no Tomes zivju audzētavas zivkopjiem dārgo kravu — šīs vasaras zandartu mazuļus. Tur mēs arī vienojāmies tikties redakcijā, un Skerškāns, kurš atradās atvaļinājumā, neatteicās: viņu ļoti uztrauc dabas aizsardzības problēmas.
Mana apraksta varonis ir dzimis tuvu pilsētai — Krāslavas pagastā. Mīlestība uz dabu dzima kopš agras bērnības. Atmiņā saglabājušās skaistas apšu bekas blakus esošajā birzī, bet vēl rasota taka uz Skujiņu ezeru un kustīgais pludiņš starp baltām un dzeltenām ūdensrozēm. Burvīgas saullēkta un saulrieta ainas... Makšķerēšana ir nedziedināma “slimība” un vispilnvērtīgākā atpūta. Krāslavas 1. vidusskola, tad Lūznavas tehnikums, die-nests Latvijas armijā un Rēzeknes augstskolā saņemtais jurista diploms. Tur liktenis viņu saveda ar studenti Aiju no Cēsu puses, un ne mazsvarīga loma viņu draudzībā bija izredzētās mīlestībai uz dabu. Tagad pat grūti pateikt, kurš no viņiem ir kaislīgāks makšķernieks. Visādā ziņā es labi atceros, ka Aija divas reizes izcīnīja godalgotās vietas makšķerēšanas sacensībās.
Redzēju viņu krastā arī kopā ar mazo Evelīnu, bet nesen par prieku vecākiem piedzima Aleksandrs, kurš drīz saņems apsveikumus savas dzimšanas dienas sakarā.
Darba karjeru Arnolds sāka tiesībsargājošajos orgānos, bet pirms četriem gadiem saņēma jurista amata piedāvājumu novada domē. Kopš tā laika arī sākās mūsu tuvināšanās: Arnolds aktīvi iesaistījās makšķernieku sacensību organizēšanā, bet pēdējos pāris gados viņš brīvprātīgi uzņēmās galvenā tiesneša rūpju pilnos pienākumus. Mūsu regulārie kontakti reti iztika bez domu apmaiņas par vissāpīgāko. Reāli izvērtējot Latgales ezeru bēdīgo situāciju, Arnolds neaprobežojās tikai ar vārdos izteikto sašutumu. Neauglīgajās diskusijās mūsu valsts iestigusi birokrātijas staignājā. Gribi mainīt situāciju — sāc rīkoties pats!
Mūsu novada galvenā bagātība ir ne tikai meži, tīrumi un pļavas, bet arī vairāk nekā 140 ezeru. Zivju aizsardzības štata inspektoriem krīzes apstākļos vieniem pašiem nav pa spēkam aizsargāt dabiskās ūdenstilpes no malu zvejnieku spiediena. Tāpēc vēl pirms gada Arnolds piedāvāja savu palīdzību vides pārraudzības konsultantam Aivaram Vecelim. Vēlāk Krāslavas četru cilvēku grupas sastāvā pabeidza sabiedrisko inspektoru kursus. Par satraucošo situāciju uz ezeriem uz Daugavas liecina reidi, kuros piedalījās sabiedriskais inspektors, un to rezultāti. Pagājušajā gadā Aivars un Arnolds padarīja nekaitīgus malu zvejnieku tīklus 7 kilometru, šā gada pirmajos sešos mēnešos — 8 kilometru garumā. Pēc mana sarunbied- ra viedokļa ne jau mazturīgie tīko pēc vieglas peļņas uz dabas resursu rēķina. Nabadzīgs cilvēks nesāks likt malu zvejas tīklus vairāku simtu metru garumā, kas tiek novērots pastāvīgi. Rūpniecisko zvejas tīklu pārdošana uz katra stūra un salīdzinoši zemā cena neviļus provocē negodīgus cilvēkus un vieglas peļņas tīkotājus. Bet Ministru kabinetā joprojām nevar pieņemt noteikumus par kārtības ieviešanu rūpniecisko zvejas rīku pārdošanā, lai tos realizētu tikai specializētajos veikalos, uzrādot licences, kas kārtējo reizi apstiprina valsts pārvaldes sistēmas neefektivitāti. Starp citu, par malu zvejas faktiem Krāslavas novada ezeros var zvanīt Aivaram Vecelim pa tālr. 27869294 un Arnoldam Skerškānam pa tālr. 26522703.
Mans sarunbiedrs uzskata, ka makšķernieku biedrību organizēšana palīdzēs ezeriem iegūt atbildīgus saimniekus, bet cita ceļa nemaz nav. Mēs abi ar cerībām vērojam zivsaimnieciskos eksperimentus Indra ezerā. Tagad kārta zandartu mazuļu ielaišanai Sīvera ezerā, bija mēģinā- jums atveseļot Aulejas ezeru. Žēl zaudēto divdesmit gadu, taču labāk vēlāk nekā nekad.
Atvadoties es novēlēju Arnoldam patīkamu vasaras atpūtu.
Protams, pie dabas krūts. Visbiežāk makšķernieku pāris dodas ar divriteņiem uz klusām vietām pie Daugavas. Novēlu viņiem panākumus dzīvē un veiksmīgu copi!
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
