Aglonas vēstures lappuses: Kultakmeņi

Akmens vienā malā taisnstūraveida ierāmējumā poļu valodā iekalts mūsdienās grūti salasāms teksts, kas latviski tulkojams apmēram šādi: “Ar svētā tēva /pāvesta-J.U./ Klemensa XIII atļauju 1766.gadā. Un uz šīs Pētera klints būvēta kapella pēc mūsu zemē esošās Romas katoļu ticības parauga. Tā /kapella-J.U./ pārnesta uz muižu un tas akmens tai deva nosaukumu Kameņeca /”Kamieniec”/,” tieši šāds Kameņecas Lielā akmens apraksts ir atrodams Irēnas Ancānes mapē par Jaunaglonas kultakmeņiem. Vēl viens kultakmens — Ruskuļu Lielais akmens — atrodas Aglonā starp Ruskuļu un Cirīša ezeru (Ruskuļu sādžas dienviddaļā). Vēl viens tuvu esošs kultakmens ir kaimiņu novadā — Rušonā — uz Rušona ezera Lielās salas. Šo akmeni sauc par Upurakmeni.

Par Jaunaglonas Lielo akmeni ir atrodami interesanti fakti, nostāsti un teikas:” 1926. gadā pierakstīts vietējo iedzīvotāju nostāsts, ka Kameņecas Lielais akmens kādreiz bijis daudz lielāks, bet pērkons to saspēris divās daļās tā, ka sabrukusi arī uz akmens būvētā kapella, kurā varējuši ieiet pat vairāki desmiti cilvēku. Vienu akmens pusi zemnieki izlietojuši gan jaunās kapellas pamatu, gan tuvējo dzirnavu celtniecībā.

Vēl pierakstīta šāda teika: Krāslavā un Kameņecā dzīvojuši divi viens otram naidīgi velni. Krāslavas velns sviedis akmeni Kameņecas ienaidniekam, bet Kameņecas velns citu akmeni atsviedis atpakaļ. Krāslavas velna sviestais akmens nokritis Kameņecas muižas parkā.

Senie kultakmeņi ar dažāda veida dobumiem zināmi visā Latvijā. Interesants fakts, ka Kameņecā katoļu kapella uzcelta tieši pagāniskajā kulta vietā. Tomēr zināms iemesls kristietības kalpiem bija. Ne tikai Latvijā, bet arī Rietumeiropas zemēs un senajā Krievzemē kristīgās ticības baznīcas un kapellas viduslaikos cēla tieši pie pagāniskajām kulta vietām un tādā veidā pārvilināja māņticīgos ļaudis no vienas ticības otrā.

1939.g. arhitekts A. Krūmiņš, izpētot grunti pie akmens, nav atradis pierādījumus, no kāda materiāla kapella bija celta.”

Ilona STEPIŅA