Kā katru pavasari, arī šajā krāslavieši atkal spiesti baidīties par sevi un saviem bērniem, kurus ceļā uz skolu un mājup apdraud klaiņojošo suņu bari. Pavasara sākumā rīta stundā man pašam nāca virsū septiņi suņi, viens par otru lielāks. Kur jūs domājat ar tiem sastapos? Kādus simts metrus no Varavīksnes vidusskolas Aronsona ielai piegulošajā pļaviņā! Zīmīgi, ka pāris suņuki no lielā bara tika redzēti klīstam ielās arī agrākajos gados.
Lai gan sūdzības par pilsētas ielās klaiņojošiem dzīvniekiem pagājušā gada laikā un šī sākumā kļuvušas daudz retākas nekā kādreiz, paretam kāds sašutušais tomēr izkrata sirdi, pasakot visu, ko domā par pašvaldības darbu šajā aspektā. Vienā teikumā: pašvaldība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu tomēr neuzskata par prioritāru jautājumu. Diemžēl cilvēki atsakās nosaukt savu vārdu, uzvārdu, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, tostarp baidoties kļūt par izsmiekla objektu citu acīs. Šajā situācijā vienkāršajai tautai atliek vien cerēt, ka paši pašvaldības deputāti vai viņu bērni būs izbaudījuši tikšanās prieku ar klaiņojošu suņu baru un pārliecinās kolēģus, ka problēma tomēr vēl pastāv un jārisina aktīvāk. Ja pilsētā šajā jautājumā ir manāmas pozitīvas pārmaiņas, tad laukos tikpat kā nekas nav mainījies. Neproduktīvo dzīvnieku īpašnieku bezatbildīgā attieksme pret saviem četrkājainajiem draugiem ir jāmaina, pielietojot konkrētus sodus.
Starp citu, iedzīvotājiem pat nav īstas skaidrības, kam īsti ziņot par klaiņojošiem dzīvniekiem, lai viss noritētu operatīvi. Te šie suņi ir, pēc brīža jau aizskrējuši sazini kur, un tu ar savu sūdzību paliec muļķa lomā.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
