Sabiedrība

  • Par pagātni un tagadni

    Otrais pasaules karš... Lielākā traģēdija visā cilvēces vēsturē, planētas nesadziedēta brūce. Desmitiem miljonu izpostītas dzīves, vēl vairāk sakropļotu cilvēku, simtiem tūkstošu bāreņu, nerimstošas māšu un atraitņu asaras. Lielas un mazas pilsētas pārvērstas drupās, ciemati nodeguši līdz pamatiem, cilvēku masveida iznīcināšana nacistu koncentrācijas nometnēs. Un holokausta elle, kad nacisti iznīcināja sešus miljonus cilvēku tikai tāpēc, ka viņi bija dzimuši ebreji. Un kā izskaidrot Hirosimas un Nagasaki atomsprādziena šausmas, kad jau bija skaidrs, ka ienaidnieks ir uzvarēts? Ļoti trāpīga definīcija - brūnais mēris. Ne tik tālās vēstures lappuses - sabiedroto kaujas brālība antihitleriskajā koalīcijā un tiesa Nirnbergā, kas atklāja noziegumus pret cilvēci.

    Lasīt

  • Ko atspoguļo Daugavas ūdeņi

    Dzīve turpinās, vēsture atkārtojas. Pagājušo laiku annālēs, kā arī nesenā pagātnē mēs nenogurstoši smeļam ne tikai zināšanas, bet arī pieredzi. Šajā sakarā grāmata ir garīga liecība pēctečiem, nebeidzama paaudžu stafete. Drukātais izdevums, veidojot personību, virza vēsturi.

    Lasīt

  • Par Aglonas zandartiem, līdakām un asariem

    Pauguros, mežos un ezeru krastos vēl liesmo rudens ugunskuri. Zeltainie bērzi, sārtās kļavas un purpura krāsas apses vējam atdod pēdējo rotu. Un tikai brūnganie ozoli turpina saglabāt savu lepno varenību, bet smagie, spilgti sarkanie pīlādžu ķekari, šķiet, brīdina - būs skarba ziema.

    Lasīt

  • Atceres diena

    2. oktobrī visi, kuri atceras pirmo Baļbinovas draudzes prāvestu Jāzepu Gaileviču, sapulcējās pie prāvesta kapa Baļbinovas kapos, lai godinātu viņa piemiņu un palūgtos pie viņa kapa. 10. oktobrī bija dievkalpojums baznīcā. Šogad apritēja piecdesmit gadu kopš priestera Jāzepa Gaileviča nāves.

    Lasīt

  • Sasniegtie rezultāti ir iespaidīgi

    Tradicionāli rudens ir gada laiks, kad cilvēki izvērtē, analizē paveiktā darba rezultātus un veido nākotnes plānus. Šim nolūkam uzņēmēji, tūrisma nozares darbinieki un tie, kuri vēl tikai sāks savu darbību, piedalījās seminārā "Tūrisma pakalpojumu veidošana un digitālo rīku izmantošana Krāslavas rajona partnerības teritorijā".

    Lasīt

  • Rudens gadatirgus melodijas un krāsas

    Vienmēr esmu mīlējis gadatirgu tautu. Tas ir laikmeta simbols, novada, pilsētas, valsts bagātības rādītājs. Mainīgajā iekarošanas karu un revolūciju pasaulē, pat lielgabalu dārdēšanas laikā, tirgus nekad nenomira. Toties klusumā, kas iestājās pēdējos gados, īpaši svinamās dienās, gadatirgi momentāni pārvērtās par tautas svētkiem.

    Lasīt

  • Taka gar gulbju ezeru

    Es neesmu šķīries no sapņa, ka Latvija kļūs par valsti - rūpniecības produktu ražotāju ar stabilu pieprasījumu vai lielu pārtikas eksportētāju, kā tas jau ir noticis mūsu vēsturē. Latvijas gaļa, augstākās kvalitātes piena produkti vēl nav aizmirsti nebeidzamajās Eiropas un Āzijas tirgus telpās. Sapņot nav kaitīgi, tikai realitāte ir tāda, ka vecākie ES brāļi galvenokārt stimulē kvalificēta darbaspēka resursu eksportu uz augsti attīstītām valstīm. Tajā pašā laikā Brisele neiebilst pret tūrisma attīstību Baltijas valstīs. Un paldies par to.

    Lasīt

  • Zelta rudens maršruts

    Velo un ūdenstūrisma maršruti ir sena Krāslavas tradīcija, bet ideja par pārgājieniem zelta rudenī dzima tieši pirms gada. Mūsu tūrisma informācijas centrs zina, kā pārsteigt! Šeit ir svarīgi uzminēt laika apstākļus, bet Baltija meteoroloģiskā nozīmē ir kaprīza dāma. Tikai tie, kuri neriskē, prieku negūst.

    Lasīt

  • Ugunskura dūmi, tējas aromāts

    Administratīvā ēka Augstkalnē nav greznākā mūsu novadā, toties ciemata centrā saglabātie vecie bērzi ir īsts dabas dārgums. Uz šīs apburošās ainavas fona man paveicās fotografēt lielus jautrības ugunskurus pavasara Meteņos, vasaras saulgriežu dienā dažādos laikos, un šoreiz - Miķeļdienā. Tiesa, bez gadatirgus, jo pilsēta ir ar roku aizsniedzama, bet ar akordeonu, ar dvēseliskām dziesmām, ar pīrāgiem un karstu tēju. Vēlies, izbaudi pļavu ziedu aromātu vai nobaudi kaņepes. Starp citu, slavenais tējas ražotājs "Kurmīši” ir Ūdrīšu pagasta zīmols ar republikas slavu!

    Lasīt

  • Piemiņas zīme Indricā

    1. oktobrī, Kalniešu pagastā, Indricā, vietā, kur kādreiz atradās Plāteru muiža, tika uzstādīta jauna piemiņas zīme “Indricas pilskalns”. Pasākums bija veltīts 550. gadadienai kopš Indricas (vācu: Nederitz, poļu: Indryca) pirmās pieminēšanas vēsturiskajās hronikās. Piemiņas zīmi izgatavoja brāļu Vanagu uzņēmumā, pasūtījums tika apmaksāts no pagasta budžeta, ideja nomainīt veco piemiņas zīmi pret jaunu radās Kalniešu pagasta muzejistabas vadītājai Marijai Dilbai.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Alberts, Madis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.