Cienījamie lasītāji!
- Sabiedrība
- 26.11.2021 12:08
Jau šajā svētdienā Adventa vainagā iedegsies pirmā svecīte, kas simbolizē cerību. Ar pirmo aizdegto svecīti sākas kristīgās baznīcas liturģiskais jaunais gads.
LasītJau šajā svētdienā Adventa vainagā iedegsies pirmā svecīte, kas simbolizē cerību. Ar pirmo aizdegto svecīti sākas kristīgās baznīcas liturģiskais jaunais gads.
LasītLaikraksts “Ezerzeme” jau tika informējis iedzīvotājus par to, ka tiek izstrādāti jauni Krāslavas novada attīstības dokumenti – ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2037. gadam un attīstības programma 2021. – 2027.gadam.
LasītLatgale – dzimtā, mīļā zeme. Simtiem ezeru klusais spīdums, Daugavas runīgie ūdeņi - atpūtnieka augstākā svētība. Nav iespējams vārdos izteikt to laimi, kas mums dāvāta no augšas, skatīties uz ūdeni, kā arī apbrīnot dabas skaistumu.
Lasīt2021. gada 26. oktobrī Slutišķu ciems un etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” svinēja savu atjaunošanas 20 gadu jubileju. Lauku sēta atrodas Naujenes pagasta Daugavas labā krasta terasē, Markovas pilskalna pakājē, Slutišķu ciema teritorijā. Vēstures avotos šis ciems pirmo reizi minēts 1785. gadā. Ekspozīcijas rekonstrukcijas procesā nozīmīgu palīdzību sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, kā arī organizācijas, kas atbalstīja vietējo aktīvistu, starp kuriem bija arī Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Svetlana Gavrilova, iniciatīvu.
LasītAtvadīšanās no zelta rudens man vienmēr ir svinīgs rituāls. Plānojot šī trauksmainā gada maršrutu, pēkšņi atcerējos: Adamovas taku neesmu apmeklējis vairāk nekā divus gadu desmitus. Šķiet, tas nebija nemaz tik sen, kad mākslinieks - tīrradnis Jevgeņijs Iļjiņecs mani uzaicināja pirmatklājēju kompānijā. Pirmo dabas taku mūsu apkārtnē, kas ar laiku ieguva valsts mēroga nozīmi, veidoja Daugavpils Universitātes studenti rektora Bruno Jansona vadībā. It kā pats liktenis saveda kopā dedzīgo pedagogu un amatnieku, kurš darbojās ar vectēva cirvi kā gleznotājs ar otu. Pirms tam mūsu Iļjiņecs Krāslavā tika radījis brīnumu, ko sauca par Berendejevku. Vēlāk, ar manu gādību, Jevgeņijs tika uzaicināts par dizaineri Rāznas rehabilitācijas centrā. Kā izaicinājums nemierīgajiem deviņdesmitajiem tur, tālu no Krāslavas, arī tika izveidots koka skulptūru parks. Tāda kā mūsu Berendejevkas filiāle. Tātad Adamovas taka bija oriģinālā mākslinieka trešais radošais posms.
LasītPriekšziemas laiks, precīzāk sakot, novembris un decembris makšķerniekam ir nogurdinošākais laiks. Situācija Daugavā izvērtās tā, ka ne makšķerniekiem, ne spiningotājiem tur nav pilnīgi ko darīt. Karūsu prieki dīķos septembrī pēkšņi beidzās, bet dvēsele ilgojas... Ir ezeri, bet pat tur aina ir drūma. Pie pieaugošā trollinga makšķerēšanas spiediena līdaku un samu populācija strauji sarūk, tāpēc atliek vienīgais prieks - sīkumu ķeršana no laivas ar ziemas makšķeri. Vai no piekrastes laipām - ar supermaigiem piederumiem.
LasītPirmskara Krāslava - klusa daudznacionāla provinces pilsētiņa, Daugavas, senā ceļa no varjagiem līdz grieķiem, loku krastos. Arī tagad var viegli iedomāties nemierīgā, pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu patriarhālo šarmu. Vietā, kur mūsdienās tiek pieņemti svarīgi lēmumi, agrāk greznojās pareizticīgo koka baznīca. Simt soļu attālumā, augsta kalna pakājē - luterāņu baznīca. Pirmskara arhitekti labi zināja savu darbu: augsts tornis ar krustu harmoniski saplūda ar skatu uz Plātera pili. Ja paskatās no vietas, kur vēlāk tika uzsliets universālveikals, ko tagad sauc par Maximu.
LasītIr pagājuši nepilni 4 mēneši, kopš Krāslavas novads pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas ir kļuvis gandrīz divtik lielāks. Tagad tajā ietilpst 2 pilsētas, Krāslava un Dagda, kā arī 24 pagasti. Ģeogrāfiski – kādreizējā rajona teritorija, bet pilnīgi atšķirīga pēc savas administratīvās struktūras.
LasītManas paaudzes atmiņā nekas tāds nav bijis... Globāla infekcija, pasaules krīzes rēgs un draudošais kara tuvums. Veselā saprāta ignorēšana, dīvainā kārtā, ir kļuvusi par jaunā laika zīmi, bet dzīves upe nepielūdzami plūst. Laiks dziedē visas brūces, bet kurš teica, ka rētas nesāp? Kur mēs ejam, ar ko dzīvojam, ko novērtējam, ko pielūdzam? Gadu nebeidzamajā mijā cilvēka dzīve - smilšu grauds.
LasītMūsdienās, liela informācijas daudzuma laikmetā, ko cilvēki saņem ne tikai no laikrakstiem un TV ekrāniem, bet arī no globālā tīmekļa, var ļoti ātri "pazust". Ir grūti orientēties un filtrēt milzīgās ziņu plūsmas un saglabāt skaidru nostāju dažādos jautājumos. Cilvēku prātus pārsvarā nodarbina bažas par jaunu ierobežojumu ieviešanu. Bet ir tēmas, par kurām daudzi no mums pat nedomā, bet velti.
Lasīt