• Baltā galdauta svētki Skaistā

    Mūsu Skaista – maza, sīka Latvijas sastāvdaļa – mūsu tēvu un vectēvu zeme, tāpēc pati skaistākā, mīļākā un dārgākā. Pie mums ir vasarā pašas smaržīgākās ziedošās liepas ar pašām sanošākajām un darbīgākajām bitēm, un uzņēmīgākajiem biteniekiem, paši spilgtākie pieneņu lauki, kuros ganās pienīgās brūnaļas un raibaļas. Šeit laukus uzar un sēj, ražu novāc paši brašākie, sīkstākie, neatlaidīgākie zemnieki. Un tāpēc 4. maijā Skaistas Tautas namā visi darba rūķi, kas šobrīd ir spēka gados, kuri poš un dara bagātāku un košāku mūsu zemīti – Latviju, kā arī tie, kam soļi un gaita ir kļuvusi lēna un rokas vairs nespēj arklu turēt vai gotiņas slaukt, tika aicināti uz Baltā galdauta svētkiem. Pie balti klāta galda, ļoti sirsnīgā atmosfērā varēja kavēties atmiņās, skatoties videofilmu un Tautas nama vadītājas sagatavotos materiālus par laika posmu, kas aptver notikumus 32 gadu garumā, tas ir, kopš Latvijas “otrās dzimšanas” dienas, gan arī visu 103 gadu garumā, kad Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. Pasākumu sāka visi kopā, nodziedot Latvijas himnu un iededzot sarkanās un baltās svecītes, lai degot to liesmiņas izgaismo mieru, mīlestību un saticību visai mūsu Latvijai, Skaistai un visiem klātesošajiem.

    Lasīt
  • Aulejas amatnieču īpašais šarms

    Es esmu bagāts - man pieder viss, Kas ar mani ir noticis. Ar šīm spārnotajām Māra Čaklā rindām Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas atklāja otro amatnieču izstādi, šoreiz - Aulejas. Apbrīnojamus austos un adītos izstrādājumus demonstrēja Regīna Dzalbe un Sandra Vigule. Bet Mikalinas Matejas darbus pārstāvēja viņas mazmeita Ārija.

    Lasīt
  • Velotūrisms - lieliska atpūta!

    EUROVELO 11 - populārākais tūrisma maršruts 6000 km garumā - no Grieķijas līdz Norvēģijai. Beidzot arī mūsu Krāslavas novads ir pievienojies starptautiskajam velomaršrutam.

    Lasīt
  • Kakao: no pupiņām līdz karstai šokolādei

    Mūsu pasaule ir paradoksāla, pilna ar humoru un negaidītu loģiku. Kafijas dzimtene ir Āfrika, bet šobrīd līderes šī dzēriena ražošanā ir Brazīlija, Kolumbija un Venecuēla Dienvidamerikā. Kakao ir Amerikas augs, bet šodien Āfrika ir līderis pupiņu, kuras ir gatavas pārvērsties šokolādē ražošanā. Cilvēks "palaboja" dabu, jo kafija patiešām labāk aug Amerikā, bet kakao - Āfrikā. Tas ir sarežģīts bioloģisko un ekonomisko faktoru savijums, ko mēs šobrīd neizskatīsim. Parunāsim par kakao.

    Lasīt
  • Fantāzijas spārnos - uz harmoniju

    Apkārtējās pasaules skaistums ir bezgalīga vērtība. Daba ir nepārspējama māksliniece, bet, saplūstot Visvarenā radītajam un radoša cilvēka dvēselei, notiek īsts brīnums. Ne katrs ir apveltīts ar talantu redzēt mūsu zemi īsta mākslinieka acīm, tādu radošo meklējumu augļus saucam cildenā vārdā – māksla. Tā izgaismo mūsu pelēko ikdienu, iepriecina skaistuma cienītājus un mudina meklēt savu pašizpausmes veidu.

    Lasīt
  • Kad kultūra ir vitāli nepieciešama

    Neparasts svētdienas koncerts Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā - Latgales pilsētas un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas sadarbības turpinājums. Maija pirmajā dienā sitaminstrumentu ansamblis Perpetuum Ritmico atskaņoja ārzemju un latviešu komponistu darbus.

    Lasīt
  • Valsts zaļais zelts

    Mežs ir Latvijas Republikas, vienas no zaļākajām Eiropas Savienības valstīm, nenovērtējama bagātība. Trīs miljoni hektāru dabisko un mākslīgo stādījumu, kuros galvenās platības aizņem vērtīgas sugas - priedes, egles un bērzi. Un tā ir arī svarīga valsts budžetu papildinošā eksporta prece.

    Lasīt
  • Ķirbis - no Āfrikas uz Ameriku un .. atpakaļ

    Ķirbis ir īpaša oga. Tā ir oga, nevis kaut kas cits. Lielākā un smagākā. Ginesa rekordu grāmatā minēts 1190 kilogramus smags ķirbis! "Odziņas" vēsture galīgi sapiņķerējās pagājušā gadsimta beigās. Pirms tam viss bija diezgan skaidrs. Ikviens zināja, ka ķirbju dzimtene ir Meksika. Ka indiāņi sāka to kultivēt pirms kukurūzas! Jau pirms pieciem tūkstošiem gadu ķirbju garša un ārstnieciskās īpašības tika augstu novērtētas. To uzskatīja par dievu dāvanu, jo no ķirbju mīkstuma sloksnēm auda paklājiņus, un no veseliem ķirbjiem, labi izkaltušiem saulē, veidoja lieliskus traukus piena un sviesta uzglabāšanai. Viss bija skaidrs, līdz arheologi Āfrikas ziemeļos atrada pirmskolumba laika ķirbju sēklas. Izrādās, ka ķirbis labi auga mūsdienu Alžīrijas, Tunisijas un Lībijas teritorijā ilgi pirms Kolumbs atveda ogu sēklas uz Eiropu. Ko tas nozīmē? Tikai viena lieta – feniķieši Ameriku apmeklēja tūkstoš gadus pirms eiropiešiem. Vai tā varētu būt? Bija vajadzīgas trīs Tūra Heijerdāla ekspedīcijas papirusa laivās, lai pierādītu šādas neticamas notikumu gaitas iespējamību. Tomēr šodien neko nav iespējams pierādīt. Galvenais, ka ķirbis jau vairāk nekā piecsimt gadu ir populārs un veselīgs dārzenis visos piecos kontinentos dzīvojošo cilvēku uzturā.

    Lasīt