Mans Latvijas pilsonis
- Noderīgi
- 14.01.2014 19:30
“Nejautā, ko Tava dzimtene var dot Tev, jautā — ko Tu pats varēsi dot dzimtenei…” tā teica Džons Kenedijs, 35 gadus vecais ASV prezidents, daudzu aforismu autors.
Lasīt“Nejautā, ko Tava dzimtene var dot Tev, jautā — ko Tu pats varēsi dot dzimtenei…” tā teica Džons Kenedijs, 35 gadus vecais ASV prezidents, daudzu aforismu autors.
LasītNav iespējams sasniegt nesasniedzamo. Patiešām, teiktais noder visos gadsimtos: gan klasika, gan neapstrīdama patiesība. Lūk, arī es pagājušajā vasarā mēģināju būt klāt visos dzimtās pilsētas jubilejai veltītajos pasākumos. Bet visu nepaguvu: ar informāciju pārbagātajā steigā palaidu garām pašu galveno — dokumentālās filmas “Krāslava laiku lokos” prezentāciju. Cerēju, ka uz videofilmas, ko iemīlēja simtiem skatītāju, kārtējo izrādi noteikti tikšu, bet izrādījās, ka manas naivās cerības bija veltas. Dažādu apstākļu dēļ filma uz kādu laiku ir nolikta plauktiņā… Dzīves pieredzes mācīts, brīnišķīgi zinu, ka nav nekā pastāvīgāka par “noliktu uz kādu laiciņu”.
LasītŠonedēļ ir pagājuši tieši pieci gadi kopš Vecrīgā notikušajiem masveida grautiņiem, kas parādīja, ka arī latviešu tautas pacietībai ir robeža. “Bruģa revolūcija” tika nomākta; cilvēki vairs neiziet ielās, bet valdība uzvedas tikpat nekaunīgi, kā agrāk. 2009. gada ziema Latvijā bija karsta. Ivara Godmaņa vadītā valdība bija spiesta pēc palīdzības vērsties pie starptautiskajiem kreditoriem un uzsākt universālo “samazināšanas” politiku. Pēc īsā, bet dinamiskā attīstības perioda un relatīvas stabilitātes cilvēki uz savas ādas izjuta “strukturālās reformas” visus labumus. Pie tam sabiedrība elementāri nezināja, ko gaidīt no nākamās dienas. Tas viss, protams, veicināja protesta akcijas palielināšanos.
LasītNo 10. janvāra līdz 1. martam Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma talantīgā gleznotāja Valentīna Zlidņa (1939.-2010.) piemiņas izstāde “...Dzimis Latgalē”. Mūsu atmiņā viņš palika kā labs pedagogs, treneris, mākslinieks — spilgta un savdabīga personība. 22. februārī māksliniekam apritētu 75 gadi. Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs aicina 2014. gada 22. februārī plkst. 12.00 visus mākslinieka talanta cienītājus atcerēties Valentīnu Zlidni Krāslavas Meža kapos, bet plkst. 13.00 Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā uz piemiņas brīdi pie mākslinieka izstādes darbiem. Muzeja darba laiks: O.-Pk.: 10.00-17.00; S.: 10.00-16:00; P., Sv. - slēgts.
LasītAicinām visus, kuri nav vienaldzīgi par mūsu nacionālās bagātības, lauksaimniecības un meža zemes saglabāšanu Latvijas pilsoņu īpašumā, parakstīties par iniciatīvu!
Lasīt“Kā gan Tu ārstēsi cilvēkus Indrā, ja neesi kļuvis par medicīnas zinātņu doktoru?!” Šos vārdus Jāzepam Pogumirskim kādreiz ir teicis viņa tēvs. Par laimi, viņam savos 86 gados vēl ir daudz spēka. Un, iedomājieties tikai, šajos vārdos nav ne pilītes ironijas! Augstā latiņa dēlam tika noteikta uzreiz, līdzko tas paziņoja, ka vēlas kļūt par ārstu. Tēvs uzstāja, lai Jāzeps sākumā pabeidz Daugavpils universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Dēls izpildīja tēva gribu un divus gadus pēc tam strādāja Maltas vidusskolā. Pogumirskis vecākais bija pārliecināts, ka nav iespējams kļūt par labu ārstu bez zināšanām fizikā. Un, starp citu, nekā naiva tajā nav. Senie gudrie ir teikuši: izzini pats sevi — un tu izzināsi visu pasauli. Ir daudz faktu, kas pierāda, ka tieši ārsti ir veikuši lieliskus atklājumus fizikas jomā. Angļu zinātnieks un ārsts Tomass Jungs, kas izstrādāja gaismas viļņu teoriju, rakstīja, ka nav zinātnes, kas sarežģītības ziņā pārspētu medicīnu.
LasītPērnā gada nogalē laikraksta “Ezerzeme” redakcija saņēma vēstuli no Šķeltovas pagasta iedzīvotājas Ņinas Bistrovas, kura rakstīja, ka viņu ir ieinteresējis raksts par truškopību, jo viņas bērnībā tēvs audzēja trušus un mamma meitai pat trušādas kažoku bija sašuvusi.
LasītTas, kas regulāri skatās JAK (un nav svarīgi — televīzijā vai dzīvajā ), ir pieradis uz skates redzēt vienmēr jautras un smaidošas humoristu sejas. Bet pavisam nedaudzi zina, kas notiek aiz kulisēm.
Lasīt2013.gada Latvijas labākais sportists un pasaules vadošais skeletonists Martins Dukurs iekļauts Ginesa rekordu grāmatā, vēsta “skeleton.lv”.
LasītLaika periodā no 03. janvāra līdz 10. janvārim Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 33 notikumi. Būtiskākie:
Lasīt