• 1. raksts. Iedzīvotāju demogrāfiskās novecošanās cēloņi. Centrālās Eiropas, Baltijas, Latvijas demogrāfisko procesu īpatnības

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Viena no aktuālākajām Latvijas sabiedrības problēmām ir sabiedrības demogrāfiskā novecošanās. Latvija noveco kopā ar visu Eiropu un rietumu valstīm, Āzijā šī problēma jau sen ir skārusi Japānu, bet pašlaik vislielāko satraukumu izraisa Ķīnas un citu ātri attīstošos valstu demogrāfiskā statistika. Demogrāfiskā novecošanās liecina par to, ka sabiedrībā palielinās vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars salīdzinājumā ar citu vecumu iedzīvotājiem. Iedzīvotāju novecošanās ir maz izpētīta sabiedriskās dzīves parādība, ko nepieciešams analizēt visos līmeņos: valdībā - lai izstrādātu atbilstošu sociālo politiku, parasto iedzīvotāju vidū - lai viņi varētu adaptēties šajā jaunajā situācijā, izmantojot visus pieejamos līdzekļus.

    Lasīt

  • SAC “Aglona” klientu brauciens uz Lietuvu

    Augusta beigās Sociālā aprūpes centra „Aglona” iemītnieki devās ekskursijā uz kaimiņvalsti Lietuvu. Tika izstrādāts ceļojuma maršruts: Aglona – Zarasai – Šliniņki – Stelmuže – Kvintišķes – Salaka – Aglona. Pirmais apskates objekts bija pilsēta Zarasai un tās skaistais Panorāmas loks, kas atrodas ezera krastā. Tad braucām uz Stelmužu. Tur mēs apskatījām Baltijā lielāko ozolu, kuram ir vairāk kā 1500 gadi, kā arī apmeklējām Stelmužas Sv. Krusta Romas katoļu baznīcu, kas celta 1650. g. To cēluši ir latviešu meistari, baznīcas būvēšanā viņi nav izmantojuši nevienu naglu.

    Lasīt

  • Atvadu vārdi Irēnai Dimperei (25.10.1929. - 27.08.2015.)

    Reiz nozied viss, Kam ziedu krāšņums dots, Tik paliek mūžs Ar darbiem vainagots. Mūžībā aizgājusi izcila mūzikas pedagoģe, kordiriģente, folkloriste, tradicionālās kultūras veidotāja, Tautas izglītības teicamniece, māte, vecmāmiņa, vecvecmāmiņa, daudziem tuvs un cienījams cilvēks Irēna Dimpere (Pavloviča), dzimusi Ludzas apriņķī. Viņas bērnības gados ģimene pārcēlās uz Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastu. Pamatizglītību ieguvusi Dubuļu pamatskolā.

    Lasīt

  • Juzefa Peškas piemiņas diena

    Ir iemesls! Juzefs Peška ir poļu gleznotājs. Izcils un nepelnīti aizmirsts. Nav daudz informācijas par viņa dzīves gaitām. Bet arī to vēstures liecību, ko izdevās atrast, pietiks vairākiem desmitiem rakstu. Pats vērtīgākais ir tas fakts, ka gleznotājam ir sakars ar mūsu pilsētu, pareizāk - diviem viņa darbiem...

    Lasīt

  • Kroma kolna svētki

    Dzīvē nekas nav neiespējams, ja ir izdoma un pulks domubiedru blakus, tad šķietami neiespējamais kļūst iespējams, ko realizēt netraucē pat vairāku gadsimtu laika tilts. Spilgts piemērs šķietami neiespējamā realizācijai ir Kroma kolna bruolistes brāļu un māsu kopdarbs, ar ko ikviens var iepazīties iegriežoties Kroma kolnā, kas atrodas Dagdas novadā, Priežu kalnā, Pušas Zundos. Kroma kolna brāļi un māsas Priežu kalna galā spējuši ierīkot laika mašīnu, kura ikvienu interesentu spēj pārcelt vairāk nekā desmit gadsimtus atpakaļ. Bruņu smagums, zobenu un kara cirvju šķindas, kopīgs ugunskurs un stingras tradīcijas... tā bija mūsu senču ikdiena 9.-13. gadsimtā.

    Lasīt

  • LOSP: Piensaimnieku protesta akcija Briselē

    Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) augusta vidū kopā bija saaicinājusi gan dalīborganizāciju, gan pārējo vadošo piena ražotāju un pārstrādātāju nevalstisko organizāciju (NVO) vadītājus, lai rastu vienotu Latvijas pozīciju Briselē Eiropas Piena Padomes (EMB) un Copa-Cogeca (Eiropas NVO) organizētajās protesta akcijās 7. septembrī.

    Lasīt

  • Augusta sanāksme, tradīcijas dzimšana

    Dagdas novada augusta konferencē tika pāršķirta jaunas tradīcijas lappuse - godināt pedagogus-jubilārus. Piemiņas zīmi ar norādīto 20 - 40 gadu darba stāžu saņēma četri desmiti svinīgās ceremonijas vaininieku.

    Lasīt

  • Budžets 2016: nodokļu pārsteigumi

    Valdība apspriež valsts budžeta projektu nākamajam gadam. Jau šobrīd skaidrs, ka tas būs rekordliels nodokļu palielināšanas ziņā. Finanšu ministrija neslēpj, ka iekasēt nodokļus ik gadu kļūst arvien grūtāk. Šogad, pēc tās rīcībā esošajiem datiem, gada vidū nodokļu ieņēmumi izrādījās par 35 miljoniem eiro mazāki nekā bija ieplānots. Kā savilkt galus kopā un nepārsniegt budžeta deficīta rādītājus, ko uzstājīgi ieteica Latvijai Brisele un Starptautiskais Valūtas fonds? Pagaidām atbilde ir viena – celt nodokļus. Tikmēr koalīcijā norisinās pārrunas par to, kādi nodokļu likumdošanas grozījumi stāsies spēkā nākamgad.

    Lasīt

  • Secinājumi pēc uzvarām Starptautiskajās olimpiādēs

    Par Daniela Krimana uzvarām Starptautiskajās olimpiādēs ir atspoguļots ne vienu vien reizi. Dānijā izcīnīta sudraba medaļa bioloģijas olimpiādē, Indijā iegūta bronzas medaļa fizikas olimpiādē. Līdz šim lasītājiem tika atspoguļots pats fakts par veiksmi un uzvaru, šoreiz runāsim par starptautisko olimpiāžu aizkulisēm un piedzīvojumiem olimpiāžu laikā.

    Lasīt

  • Cerību saliņa

    Trīs tikšanās vasaras nogalē Mūsdienās ir grūti atrast labi apmaksātu darbu Latgales pilsētās, vēl sarežģītāk ir iesakņoties laukos. Kurš, ja ne bijusī Andzeļu pamatskolas direktore, labāk nekā pārējie pazīst visus savus skolēnus, kuri izdarījuši vispareizāko izvēli – kalpot savai dzimtajai zemei?! Un Veronika Vērdiņa ieteica man adresi – vienā no attālākajiem bijušā Krāslavas rajona nostūriem. Sirds sažņaudzās, kad braucu garām Rudušķiem: vecticībnieku dievnama zvanu tornis ir sašķiebies uz sāniem. Tā ir slikta zīme...

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Auguste, Guste

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.