• Jans Butnickis no Podgurjes

    Redakcijas viesis “Ezerzemi” lasa ne tikai Latgalē. Neredzami pavedieni saista triju novadu avīzi ar daudzām citām Latvijas pilsētām. Laiks pierāda to, ka ar īpašu aktivitāti izceļas lasītāji no Rīgas. Regulāri apmeklējot savas dzimtās vietas, viņi bieži iegriežas arī mūsu redakcijā. Es pats ne reizi vien uzklausīju viņu sirsnīgās pateicības un laba vēlējumus. Runājot ar cilvēkiem aci pret aci, dzirdam arī kritiskas notis, bet mūs tas iepriecina. Jo kritikai ir liela nozīme avīzes un lasītāju savstarpējo attiecību ietvaros. Atbilstoši senajai tradīcijai mūsu galvenie cenzori ir abonenti, pie kuriem mēs vēršamies visgrūtākajā laikā.

    Lasīt

  • Latvijas čempionāts rollerslēpošanā

    13. septembrī jaunajā Stropu trasē Daugavpilī notika Latvijas čempionāts rollerslēpošanā, kurā Krāslavas godu pārstāvēja distanču slēpotāji. Nesen atvērto Stropu trasi var izmantot daudzveidīgu sporta veidu pārstāvji un entuziasti. Rollerslēpošanas sacensības notika klasiskajā solī, kur apļa garums sastādīja 2,8 km. Krāslavieši sacentās ar slēpotājiem no Rīgas, Madonas, Cēsīm, Daugavpils, Viļakas, Bebrenes, Talsiem, kā arī no kaimiņvalstīm Baltkrievijas un Lietuvas.

    Lasīt

  • Tikšanās turpinās

    No lasītāju vēstulēm Pagājušajā nedēļā notika kārtējā tikšanās ar Aronsona ielas iedzīvotājiem. Tikšanos atklāja pensionāru biedrības priekšsēdētājs Eduards Gekišs, turpināju es, viņa vietnieks. Uz jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un izpilddirektors Jānis Geiba. Upenieka kungs informēja iedzīvotājus par to, ka notiek sarunas par diennakts aptiekas atvēršanu mikrorajonā. Raksta autors uzņēmās noskaidrot par bankomāta uzstādīšanas iespējām.

    Lasīt

  • Krāslava – apburtā perspektīva

    Cilvēki saka: “Labi ir tur, kur mūsu nav.” Vai tā ir taisnība? Kopš 2012. gada Krāslava manā dzīvē vairs nav tikai viens no punktiem, ko var redzēt Latvijas kartē. Iegādājoties viensētu Indras pagastā un pārceļoties uz šejieni no galvaspilsētas, mūsu ģimene ieguva iespēju ieraudzīt visas priekšrocības un trūkumus, kas raksturīgi dzīvei provincē.

    Lasīt

  • “Visu, ko darām, upurējam par dvēselēm šķīstītavā”

    Pāvests Francisks 2015. gadu ir pasludinājis par konsekrētās dzīves gadu. Vairāk par konsekrēto dzīvi laikraksta “Ezerzeme” lasītāji var uzzināt no Palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācijas māsas Ņinas Skagales Začestes stāstījuma. Māsu Ņinu tagad varam uzskatīt par krāslavieti (viņai šeit ir dzīvoklis), kura strādā Rīgā. — Vai māsai Ņinai šis ir pieņemtais vārds, vai tāds bija arī laicīgajā dzīvē? — Pēc II Vatikāna koncila kongregācijas māsu vārds paliek tāds, kāds tika dots kristībā, lai apzinātos Kristības sakramenta lielo nozīmi cilvēka dzīvē.

    Lasīt

  • Raiņa dzejas vakars Ezerniekos

    2015. gada 11. septembrī Ezernieku Saietu namā notika Raiņa dzejas vakars, ko rīkoja Ezernieku pagasta bibliotēka sadarbībā ar Ezernieku vidusskolu un Saietu namu. Pasākumā tika īsi atspoguļota Jāņa Raiņa dzīves gaita, viņa dzeja, kas vairāk saistīta ar Latgali. Slaidos Ēriks Igaunis rādīja fotogrāfijas par Raiņa dzīvi un daiļradi.

    Lasīt

  • “Valdzinājums II”

    Tik neparasti savu personālizstādi ir nosaukusi pazīstamā māksliniece un Daugavpils Universitātes pedagoģe Jolanta Savvina. Mākslas un dizaina fakultāte liek par pienākumu… Izstāde ir turpinājums personālizstādei, kas pagājušajā gadā bija izstādīta Latgales centrālajā bibliotēkā. Un tagad - turpinājums Krāslavā, par ko esam pateicīgi mūsu izcilajai novadniecei Mairitai Folkmanei.

    Lasīt

  • 1906. gadā ir dzimusi Ilze Koha

    Ir iemesls! Lielākā daļa nacistiskās Vācijas noziedznieku ir vīrieši. Un, ja sieviete iekļuva šo briesmīgo cilvēku rindās, tad noziegumi, kurus viņa paveica, ir tik šausminoši, ka vienkārši nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam. Cilvēku dzīvnieciskā nežēlība vispār nekādam izskaidrojumam nepakļaujas. Ilze ir dzimusi Vācijā, Drēzdenē, strādnieku ģimenē. Meitene labi mācījās skolā, bija dzīvespriecīga un jautra. Ar īpašu skaistumu Ilze neizcēlās, taču vecāki viņu dievināja. Meitenes bērnība pagāja tajā laikā, kas bija ļoti sarežģīts Vācijas vēsturē. Ģimenes dzīve bija ļoti grūta, un nekādu labāku perspektīvu nebija. Ar milzīgām pūlēm vecākiem izdevās iekārtot meitiņu bibliotēkā, kur viņa strādāja par palīdzi. Alga bija minimāla, turklāt viņai neveicās personiskajā dzīvē...

    Lasīt

  • 3. raksts. Vecuma mainīgā uztvere

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Sabiedrības novecošanās ir visai jauna parādība, kas liek pārvērtēt vecuma izpratni mūsdienu pasaulē. Attieksme pret cilvēkiem, kuri ir pārkāpuši brieduma gadu robežu, dažādos laika posmos ir atšķirīga. Ir zināmi fakti, kas liecina par to, ka klejotāju ciltīs bija pieņemts atbrīvoties no vārgiem, gados veciem cilvēkiem, kuri kļuva par smagu nastu savai ciltij. Vēlāk, attīstoties pārtikas iegūšanas veidiem, un it īpaši tad, kad tika iegūtas zināšanas par uguns ieguves veidiem un ēdiena termiskās apstrādes paņēmieniem, radusies iespēja nodrošināt iztiku visiem ģimenes locekļiem, līdz ar to palielinājās cilvēku dzīves ilgums.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Kitija, Viestards, Viesturs

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.