Mūsdienu mainīgajā un steidzīgajā laikā reti, bet tomēr mēs atceramies savus senčus un senču tradīcijas. Skolas metodiskajai komisijai “Es un sabiedrība” darba sanāksmē radās doma organizēt seno lietu izstādi. Domāts – darīts! Atsaucās ne tikai skolēnu vecāki, bet arī vecvecāki. Izrādījās, ka senās dzimtu senlietas ģimenēs glabājas goda vietā un gandrīz katrai ir savs dzīves stāsts.
Lasīt
Lieldienu brīvdienās, ilgi gaidītās pavasara atmodas dienās, sirds gavilē. Atpūtas vakari aizritēja Aglonā un Dagdā, bet Krāslava tradicionāli ignorēja iedzīvotāju vēlmi atpūsties Kultūras namā. Toties Izvalta ar uzviju piepildīja organizētā brīvā laika pavadīšanas deficītu novadā. Svētdienā svētku zālē atkal nebija brīvu vietu, skatītāju vidū es pamanīju arī krāslaviešus, kuri sailgojušies pēc atpūtas vakariem.
Lasīt
Gaišie Lieldienu svētki nāk ar atmodu dabā, ar saulītes un siltuma gaidīšanu. No paaudzes paaudzē latvieši pārmanto tradīcīju, vajadzību pirms Lieldienām sakopt savu māju un apkārtni, sagatavoties svētku svinēšanai gan ārēji, gan iekšēji, dvēseliski. Nedēļa pirms Lieldienām mūsu skolā aizritēja spraigā darbā un svētku priekšnojautās. Skolēniem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, kur skolotāja Ārija Misjune kopā ar bērniem gatavoja Lieldienu dekorācijas un rotājumus no visdažādākajiem materiāliem.
LasītKrāslava (Garoy) vēstures hronikās ir pieminēta jau m.ē. 9. gadsimtā kā pieturas vieta tirdzniecības ceļā “no varjagiem uz grieķiem”. Loģiski, ka te apgrozījās un apmetās uz dzīvi daudzu jo daudzu tautību pārstāvji. Ne velti Krāslavas ģerbonī attēlota laiva ar pieciem airiem, kas simbolizē piecu tautību draudzīgu un mierīgu sadzīvošanu. Nolēmu dziļāk papētīt šo tautu līdzdalību neatkarīgas Latvijas tapšanā un attīstībā. Daži fakti: 1917. g. 26. - 28. aprīlī Rēzeknē notika Pirmais latgaliešu kongress, kurā pieņēma sekojošu rezolūciju:
LasītJaunība manai paaudzei bija tajā romantiskajā laikā, kad skaļruņi klasēs vēstīja fantastiskas ziņas: “Orbītā palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis… Cilvēks kosmosā!” Ar savu atklāto smaidu planētas pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins apbūra visu pasauli. Žēl, ka visu mīluļa zemes ceļš bija īss… Bet aprīļa sākumā aprāvās otra smaidīgā kosmonauta Georgija Grečko dzīve. Dzimis pilsētā pie Ņevas, Ļeņingradas Kara mehānikas augstskolas absolvents kopš bērnības aizrāvās ar fantastiku, bet vēlāk bija apsēsts ar sapni par kosmosa iekarošanu. Divdesmit piecu gadu vecumā tika iekļauts kosmonautu vienībā un gatavojās lidojumiem pēc Padomju Mēness programmas. Pēc tās sāka gatavoties lidojumiem ar kosmosa kuģiem “Sojuz” un orbitālajām stacijām “Saļut”.
Lasīt
Pirmssvētku gatavošanās laiks ir īpašs. Tas liek sakārtot ne tikai sev tuvāko vidi un sevi, bet arī ļauj padomāt un palīdzēt darīt krāsainākus svētkus līdzcilvēkiem.
Lasīt
Ne visai siltā, bet saulainā pavasara dienā, 11. aprīlī, “Senioru skolas” dalībniekus gaidīja neparasta tikšanās ar cilvēku draugiem – suņiem, kā arī ļaudīm, kuri to audzināšanā iegulda daudz laika un spēka. Kāpēc tieši suņi? Tam ir ne mazums iemeslu, bet sākumā par pašas “Skolas” mērķiem un uzdevumiem…
LasītIdeju par dvieļu izšūšanu baltkrievu biedrībās 2014. gadā izteica Jēkabpils baltkrievu biedrības “Spatkanne” vadītāja Valentīna Doroščenoka, bet Latvijas baltkrievu savienības priekšsēdētāja vietniece un Rīgas baltkrievu biedrības “Prameņ” vadītāja Jeļena Lazareva piedāvāja izšūt vienotu dvieli visām baltkrievu biedrībām un ķērās pie šīs idejas īstenošanas. Katrai biedrībai uz tā jāizšuj savs nosaukums un pilsēta, kurā biedrība atrodas, blakus tam attēlojot baltkrievu ornamentu. Oršanskas linu kombinātā bija izraudzīts linu audekls, pēc tam Minskā apsprieda krāsu toņus, zīmējuma maketu. Un, lūk, izgatavotais un sagatavotais audums dvielim tika atvests uz Rīgu.
Lasīt
Šogad pavasaris mūs priecē visai epizodiski, bet Lieldienas vispār bija aukstas un pat sniegotas. Neskatoties uz dabas pārsteigumiem, sestdien, 15. aprīlī, Krāslavas parkā norisinājās svētku gadatirgus. Galvenais tirdziņš notika pils kompleksa Amatu mājas telpās. Netrūka ne pārdevēju, ne pircēju.
Lasīt
Kas gan spēj jebkuras mūsu emocijas izteikt bez vārdiem tik tieši, krāšņi un atklāti? Radīt noskaņu un jūtas? Dejas… Balles un sporta deju vēsture Krāslavā aizsākās nedaudz vairāk kā pirms trim gadiem, kad pirmo deju nodarbību te novadīja treneris Aleksandrs Boginičs no Daugavpils. Par to, kā skolai klājies visu šo laiku, mēs pastāvīgi stāstām saviem lasītājiem. Un iemeslu stāstiem ir bijis daudz: mūsu dejotāji un skolotājs ir aizvadījuši neskaitāmus mēģinājumus, individuālās nodarbības un, protams, sacensības. Aleksandra audzēkņu skaits Krāslavā pa šo laiku palielinājies desmitiem reižu. Vai tas neliecina par to, ka balles-sporta dejas ir kļuvušas par nozīmīgu mūsu pilsētas dzīves sastāvdaļu? Un ceru, ka uz ilgu laiku…
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
