• 9. majs Izabellas Boidas dzimšanas diena ( Ir iemesls!)

    Šodien neviens vairs nestrīdas par to, vai pasaulē e ksistē izteiktas “vīriešu” vai “sieviešu” profesijas. Šis strīds turpinājās v i s a pagājušā gadsimta garumā un beidzās “neizšķirti”. Tomēr, ja runājam par izlūka profesiju, tad sievietes jau sen ir pierādījušas, ka šī neparastā lieta viņām ir pa spēkam. Taču nerunāsim par spiegu darbību miera laika apstākļos, arī mūsu varones maigais vecums neparedzēja to varonību un drosmi, kuru visai valstij parādīja Izabella Boida pilsoņu kara karstumā ASV...

    Lasīt

  • Cik lieliski, ka sapulcējāmies…

    Mūs uzaicināja, un mēs aizbraucām ne vienkārši ciemos, bet ar savām dziesmām, lai papildinātu Grāveru senioru vakara repertuāru. Tas notika maija svētku priekšvakarā. Tāpēc programmā tika iekļauti veltījumi kā mammām un vecmāmiņām, tā arī senioriem, kuru jubilejas tika svinētas atpūtas vakarā.

    Lasīt

  • Ar AS “Graanul Invest” atbalstu - jauni atribūti!

    Biedrība “Pīlādzītis” klubs” realizēja AS “Graanul Invest” Latvijā atbalstītu labdarības programmas projektu jaunu atribūtu iegādei bērnu pastaigu laukumos bērnudārzam “Pīlādzītis” Krāslavā. Ar mūsu pilsētu projekta finansētājam ir kopīgs tas, ka Krāslavas SIA „LatGran” ražotnes īpašnieks ir AS “Graanul Invest”.

    Lasīt

  • Baltā galdauta svētki

    2. maijā Krāslavas “Pīlādzītī” notika Baltā galdauta svētki, veltīti Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai. Mazie un lielie pīlādzēni sapulcējās kopā, lai atklātu jaunu vides objektu, kurš tapa īpaši šiem svētkiem - “Pīlādzīša” brīnumkoks Latvijas simtgadei”. Vides objekta dizaina idejas autore ir iestādes skolotāja Aija Trunoviča-Stivriņa, bet šo ideju īstenoja SIA “GSK” metinātājs Dmitrijs Čunčuls. Skanot dziesmai par Krāslavu bērnu izpildījumā, iestādes vadītāja Svetlana Rukmane pārgrieza atlasa lentīti un pasniedza pateicības rakstus SIA “GSK” valdes loceklim Aleksandram Savickim par atbalstu un veiksmīgu sadarbību ar Krāslavas novada PII “Pīlādzītis” un SIA “GSK” metinātājam Dmitrijam Čunčulam par augstu meistarību, radošu pieeju Krāslavas novada PII “Pīlādzītis” iniciatīvas īstenošanā.

    Lasīt

  • Poļu diena Krāslavā

    Latvijas Šveice, pilsēta Daugavas ielokā, radošu cilvēku šūpulis, gurķu galvaspilsēta, daudznacionāls novads… Tas viss par mūsu dārgo Krāslavu, kuras daiļrunīgs simbols ir laiva ar pieciem airiem. Viens no tiem – poļi.

    Lasīt

  • Brīvības ielas svētki!

    1990. gada 4. maijs… Rīga. Pie ēkas, kur notiek Latvijas PSR Augstākās Padomes sēde, ir sapulcējušies cilvēki. Pūlis trokšņo… Skandē: “Brīvību Latvijai!” Daudzi atnākuši ar radiouztvērējiem, notiek sēdes tiešā translācija. Ēkas pagalmā nervozi smēķē virsnieki padomju armijas formastērpos un komunistiskās partijas funkcionāri… “Līdztiesības” frakcija ir atstājusi sēžu zāli, apspriežamais jautājums – deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pieņemšanu – šos cilvēkus sanikno, viņi negrib tajā piedalīties, Latvija – tā nav viņu valsts. 

    Lasīt

  • Valsts svētki nav visiem?

    Dubultsvarīgajos svētkos - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena un pirmais Latgales latviešu kongress - pilsētās, novados un ciemos aizritēja svinīgi pasākumi un, protams, atpūtas vakari. Koši, neaizmirstami pasākumi izskanēja Aglonā un Dagdā, godinot labākos no labākajiem, ar piepildītiem deju vakariem. Un tikai mūsu Krāslava turpina cīņu par visgarlaicīgākās pilsētas Eiropas Savienībā titulu. Dejot gribētājiem, jau kuru reizi, kultūras nama durvis bija slēgtas.

    Lasīt

  • Jubilejas apsveikums

    Pirmais Latgales latviešu kongress bija viens no pagrieziena punktiem ceļā uz Latvijas Republikas izveidi. Valsts pilsētās un ciematos notika godināšanas par godu jubilejai.

    Lasīt

  • Trīskārt priecīga diena Dagdā

    Saulaina pavasara diena, ilgi gaidītie svētki. Un tik veiksmīga sagadīšanās! Artistiskā novada iedzīvotāji sapulcējās mājīgajā kultūras namā triju iemeslu dēļ - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, pirmā Latgales latviešu kongresa simtgade un tautas deju ansambļa “Dagda” četrdesmitā jubileja.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Alberts, Madis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.