Piecas skolas viņas dzīvē

Gadās tā, ka tevi dzīvē it kā pavada sargeņģelis. Visspilgtākās atmiņas saistītas ar ģimnāziju un mūzikas skolu, kur viņai laimējās mācīties pie lieliskajām pedagoģēm Gaļinas Petunovas un Olgas Greckas. Un, godīgi sakot, Kristīne Bernāne nemaz netaisījās saistīt savu tālāko dzīvi ar mūziku. “Notika brīnums: izlaiduma vakarā, kad skolas direktore Olga Grecka pasniedza apliecību par septiņgadīgo apmācību vijoles klasē, acīs pēkšņi sariesās asaras un acumirklī nāca atklāsme: bez mūzikas es dzīvot nevarēšu,” atceras Kristīne. Bet tālāk — kā pa taukiem. Daugavpils mūzikas koledža, interesantas mācības, skatuve, uzstāšanās koncertos un konkursos, elki Selīna Diona un Vitnija Hjūstone, vokālistes diploms. Viegli iestājusies Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, krāslaviete izvēlējās pedagoģijas nodaļu, vienlaikus pilnveidoja sevi kā vokāliste. Dzie- dāja akadēmiskajā korī, uzstājās uz Latvijas skatuvēm, vieskoncertos Anglijā, Vācijā, Polijā... Un uzsāka solo karjeru, izdarot ierakstus fonogrammas pavadījumā. Izmantoja iespēju strādāt Marijas Naumovas slavenajā studijā, kur mācīja vokālu bērniem un pilnveidojās pati.

Laimīgu sakritību ķēdīte turpinājās. Kristīne satika savu likteni un apprecējās ar finansistu Jevģēņiju Voitovu. Risinot dzīvokļa jautājumu, jaunā ģimene paņēma kredītu un kļuva par moderna trīsistabu dzīvokļa īpašnieci jaunā mājā Ādažos. Vēlāk piedzima Anastasija...

Kad Kristīne pabeidza mūzikas akadēmijas maģistrantūru, atkal, kārtējo reizi bija it kā mājiens no augšas: profesore Irēna Nelsone ieteica talantīgajai absolventei atvērt savā pilsētā skolu “Yamaha”. Kas tas tāds? Ne tikai pasaules motobrends, bet arī mūzikas brends. Un unikāla metodika, kad bērniem māca mūziku jau... no autiņiem. Jā, jā, māmiņas ar četrus mēnešus veciem zīdaiņiem ierodas uz nodarbībām, kur kopā klausās ne tikai bērnu dziesmiņas, bet arī klasisko mūziku, kas veicina dzirdes un ritma izkopšanu. Vairāk nekā piecdesmit gados mūzikas skola “Yamaha” iemantoja popularitāti visā pasaulē, tagad darbojas arī Latvijā. Kristīne atvēra divas tādas skolas — Ādažos un Daugavpilī. Turklāt mana patīkamā sarunbiedre izdarīja svarīgu precizējumu: “Yamahas” skolas nav domātas naudas pelnīšanai, bet dvēseles priekam. Grēks ir pelnīt uz bērnu rēķina.” Un, kas ir interesanti: Ādažu “japāņu” skolā strādā tikai divi pedagogi un abi krāslavieši: Kristīne Voitova un Edgars Jercums. Četros sekmīga darba gados “Yamahas” skola gu- vusi nepieciešamo pieredzi, starp septiņdesmit audzēkņiem ir arī spējīgi bērni ar īpašām vajadzībām. Turklāt K. Voitovas otrais lolojums pārtapis par bērnu centru “Saulesstariņi”, kur pedagogu ko- lektīvu vada Natālija Bernāne, manas publikācijas varones māmiņa. Kādu reizi maskaviete atbrauca atpūsties uz tūristu bāzi “Sauleskalns” un tā arī palika.

Zvaigznes pašas no debesīm nekrīt, katrs liels panākums prasa mērķtiecīgu un ļoti rūpīgu darbu. Kristīnes vokālo talantu pirmais pamanīja komponists Juris Kulakovs, kurš uzaicināja viņu uz rokoperas “Čigāna sapnis” trupu. Tajā 2001. gadā, pilnībā nodevusies estrādes un vieskoncertu stihijai, Kristīne izjuta lielu radošo baudu. Turpmākais darbs sevis pilnveidošanā beidzās ar zvaigžņu stundu: pagājušajā gadā starptautiskajā konkursā “Baltijas talanti” Dzintaros Kristīne Voitova izpelnījās grand prix. Un divas reizes mūsu pilsētas svētkos Kristīne, lāga dvēsele, labākos numurus dāvāja saviem novadniekiem. Angļu hīts Neh nah neh, kas skan kā Nei na nei, izraisīja publikas sajūsmu. Soliste, kura pilnveido sevi estrādes un džeza žanrā, pastāvīgi paplašina savu radošo diapazonu, izpildot hītus latviešu, krievu un angļu valodā. Jūnijā viņas soloprogramma izdaiļoja Daugavpils pilsētas svētkus.

— Ko tev nozīmē Krāslava?

— (Pauze). Tā ir pilsēta, kurā vienmēr paliek manas sirds daļiņa. Dzimtene, vecāku māja, mīļie skolotāji, draugi... Man patīk te atgriezties, kad uzstājos, uztraucos kā nekur, gluži kā kārtoju Krāslavai vissvarīgāko eksāmenu dzīvē. Kur tad ir viņas piektā skola, pajautās vērīgs lasītājs. Galvenā darba vieta — Ādažu vidusskola mūzikas pedagoģes amatā. Un tagad, kad jūs, godājamo lasītāj, uzzinājāt par kārtējo izcilo krāslavieti, viņa, iespējams, stūrē savu automobili “Toyota”, lai paspētu visur. “Ja ir interesanti, ar prieku strādāju divpadsmit stundu dienā,” sirsnīgi atzinās Kristīne, kuras valdzinošā balss arī tagad skan manā sirdī. Nei na nei...

Aleksejs GONČAROVS