Kā Krāslavas novada līdaka nodarīja pāri Preiļu copmanim...

Pirmkārt, lieliskie makšķernieku svētki, kas guva plašu izplatību Latvijā, tapa ar žurnālistu iniciatīvu. Otrkārt, masu pasākums, kā tas bija arī šoreiz, kļuva par “Daugavas festivāla” spilgtu un nozīmīgu prelūdiju. Treškārt, gleznainajos upes krastos dažādos gados pabija Latvijas labākie copes meistari, kas arī palīdzēja mūsu makšķerniekiem metodiski paaugstināt sporta meistarību, un, spriežot pēc pēdējām sacensībām, mums jau ir nokomplektēta Krāslavas komanda, kura gatava aizstāvēt novada godu valsts un starptautiskajā līmenī. Un pēdējais arguments: zilo ezeru novadā makšķere, spinings un gruntsmakšķerēšanas rīki kļuvuši par masveida vaļasprieku ne tikai stiprā dzimuma pārstāvju vidū — sestdienas makšķerēšanas sacensībās piedalījās trīs dāmas, un divām no viņām uzsmaidīja veiksme. Taču par visu pēc kārtas.
Sinoptiķi, kas 14. jūlijā solīja lietu, savās prognozēs nekļūdījās. Tas tikai mazliet ietekmēja dalībnieku skaitu. Taču, kā saka, nav ļaunuma bez labuma: individuālās un komandu sacensības ar vismazāko dalībnieku skaitu saglabāsies viņu atmiņā, pateicoties precīzai tiesāšanai un skaistuma ziņā unikālajai panorāmai pie upes ieloka dižozolu paēnā. Starp citu, Augustovkas iedzīvotāji šim brīnišķīgajam dabas stūrītim izsenis devuši nosaukumu “Ozoli”, un Adamovas tūristu taka uz šejieni izveidota pilnīgi saprātīgi. Ilgo meklējumu rezultātā tika atrasta ļoti piemērota vieta.

... Plkst. 6.00 no rīta krastā pulcējas daudz cilvēku, un, kā to arī gaidīju, starp pazīstamām sejām, ieraugu viņu, Kazimiru Anspaku, Latgales copes meistaru numur viens. Piedaloties visprestižākajās valsts mēroga sacensībās, viņš nekad nepalaiž garām mūsu festivālus, vienmēr demonstrējot augstāko sporta meistarības klasi. No vienas puses, Krāslavai ir nepatīkami atdot vērtīgas balvas iebraucējiem copmaņiem no Preiļiem, bet, no otrās puses, meistarklases stundas nepaiet nepamanīti, un Daugavas krastā mums jau ir sagatavoti savi sporta makšķerēšanas meistari. Pēc lozēšanas tiesnešu brigāde, uzklausījusi visas copmaņu vēlmes, izsludināja sagatavošanos pirms starta. Šajā laikā bez vismazākā pārspīlējuma upes ūdeņos lielā vairumā tika mesta ēsma: kvieši, grūbas, pēc slepenām receptēm vārīta putra un ļoti dārgas specializēto veikalu firmas ēsmas. Zivis uzsāka mielastu, bet pretendenti uz balvām iekārtoja savas darba vietas, kārtīgi izvietojot līdz pie- cām makšķerēm uz vienu dalībnieku. Visādā ziņā tik daudz rīku (no 3 līdz 9 metriem garus makšķerkātus) es saskaitīju pie copes meistara Kazimira. Vīriem laikraksta lasītājiem atklāšu no-slēpumu: modernie karbona makšķerkāti maksā vairāk nekā simts eiro un pat latu. Lai copmaņu sievas nedusmojas: tas viss tiek darīts aiz mīlestības uz dabu, respektīvi, patriotisma jūtu uzplūdā.

Kādas var būt sacensības bez intrigas, bet šoreiz bija veselas divas! Ceļā uz slavu cīņas taktika diktēja veselus trīs paņēmienus. Īstie sporta makšķerēšanas meistari savus rīkus noregulēja visuresošo vīķu ķeršanai, paļaujoties uz drošu aprēķinu: labāk zīle rokā... Tie, kuri deva priekšroku mednim kokā, izvēlējās garas pludiņmakšķeres un fīdera rīkus: metāla barotavas ar āķi daži copes meistari laida divdesmit — trīsdesmit metrus tālu, kas palielināja izredzes noķert trofejas zivi. Tieši tāpat, kā sliktam dejotājam kaut kas traucē, tā arī mūsu makšķerniekus kaitināja lielu monstru (lai parādītu, cik lieli tie bija, rokas izrādījās par īsām) noraušanās no āķa. Pats biju liecinieks, kad Juris Vanags ar gruntsmakšķeri vilka milzīgu plaudi, es padevu viņam ķeseli, un tajā brīdī krasta klusumu iztraucēja gaudošana, gluži kā ievainotam zvēram. Nav izslēgts, ka kāds no konkurentiem ņirdzīgi gavilēja, turpretim es notikušo traģēdiju pārdzīvoju gluži kā savu, atcerējies, kā iepriekšējās sacensībās šis pats Juris pārsteidza sāncenšus ar liela plauža noķeršanu. Kādu reizi uz Šķaunes ezera ledus viņš salasīja tādu balvu ražu, ka tikko spēja aiznest. Uzvaras azarts intriģē, bet te... Izteicis patiesu līdzjūtību komandas “Osoka” kapteinim, es paziņoju skumjo vēsti viņa dzīvesbiedrei Zojai, kura tūdaļ noregulēja makšķerēšanas rīku liela plauža ķeršanai.

Tālāk profesionālā intuīcija mani atveda uz meistarības sektoru numur viens, un es vairs nepazinu savu seno paziņu: cigarete zobos, dusmīga seja un pavisam netaktiskas frāzes, ko teica Kazimirs. Drīz noskaidrojās, ka atbraucēja no Prei-ļiem sektorā iepeldēja nekaunīga līdaka: tā regulāri lēca laukā no ūdens, radot jucekli zivju baros. Goda vārds, visā savā ilgajā copmaņa mūžā es pirmo reizi vēroju kilogramu smagu līdaku, kas šaudījās gaisā, gluži kā lasis virs krāces. Es pat mēģināju iemūžināt unikālu kadru, taču te sākās lietus... Kļuva skaidrs: iegūt pirmo vietu preilietim neļaus līdaka, kas palielināja mūsu makšķernieku izredzes — vēsts tūdaļ aplidoja sektorus, arī es palīdzēju ar informāciju.

Virzoties pa stāvo krauju, vairākas reizes apstājos Dmitrija Baluļa sektorā — tiešām meistara rokraksts! Kombinezonā viņš iegāja ūdenī gandrīz līdz krūtīm — ko tik neizdarīsi uzvaras dēļ. Slīpētas un trenētas kustības, brīnišķīga barība gluži kā magnēts pievilka vīķes. Pateicoties līdakai, kas sagādāja lielu skādi konkurentam, Dmitrijs bija simtprocentīgi pārliecināts, ka uzvara būs viņa pusē. Labu tempu nodrošināja arī viņa komandas “Dikos” biedri (Dima, Koļa, Sača), un bija skaidrs, ka Preiļu neuzvaramajai trijotnei radušies bīstami sāncenši.

Copē stundas paiet kā minūtes, sacensībās — vēl ātrāk. Ap dienas vidu makšķernieku prieka krastā sāka ierasties līdzjutēji, un vislielāko atbalsta grupu savāca apburošā makšķerniece Aija Sarkāne-Skerškāne. Lomu svēršana bija ļoti precīza — līdz gramam. Un visbeidzot pienāca ilgi gaidītā apbalvošana. Pirmā firmas “Kotra” balva tika pasniegta festivāla visjaunākajai dalībniecei — 14 gadus vecai Jūlijai Ļahovskai no Kalniešiem. Bezinerces spole! Nepaspējis apsveikt meitu ar gūto panākumu, sacensību pastāvīgais dalībnieks Andrejs Ļahovskis, draudzīgiem aplausiem skanot, saņēma balvu par dienas labāko trofeju — 240 gramu smagu raudu. Tobrīd Juris Vanags slepus norausa asaru. Notika brīnums: visā Daugavas makšķerēšanas svētku vēsturē Kazimirs Anspaks zaudēja uzvaru, bet zelta rindu Krāslavas novada makšķernieku personīgo sasniegumu hronikā ierakstīja Dmitrijs Balulis, kurš četrās stundās nozvejoja 2,09 kg sīkzivju. Pārējās personīgās balvas piešķirtas preiliešiem, bet Kazimirs Anspaks bronzas balvu uztvēra kā zaudējumu. Ak, šī nekaunīgā līdaka... Tomēr copes meistars man vairākkārt atzinās: “Krāslavā ir vissirsnīgākās sacensības, kuras nedrīkst palaist garām.” Pa- tīkams kompliments un augsta uzslava organizētājiem.

Vietas komandu vērtējumā sadalījās šādi: ar summāro rezultātu 5,48 kg uzvaru izcīnīja Kazimira Anspaka komandas “Āķis” trijotne no Preiļiem. Apsveikumus ar iegūto sudraba balvu saņēma Krāslavas sporta makšķerēšanas meistari Dmitrijs Balulis, Aleksandrs Smirnovs un Nikolajs Maļinovskis. Trešajā vietā komanda “Asaka” — Viktors Zaviša, Aija Sarkāne-Skerškāne un Aleksandrs Čelpanovs.

Katras sacensības uz upes ir copes meistarības pilnveidošanas nenovērtējamas mācību stundas. No malas redzamāk, tāpēc, zinot situāciju, apgalvoju: šoreiz vairākums dalībnieku pieļāva galveno kļūdu, pārbarojot zivis. Preiļu favorīti un mūsējais Dmitrijs Balulis, pielietojot jaunākos sasniegumus sporta makšķerēšanā, izmantoja barību, kas pievilina, nevis pabaro vīķes, ar ko arī demonstrēja savu pārākumu. Bet kur un kā dabūt šo deficītu — tas ir liels noslēpums. Izdevumi, gatavojoties šādām sacensībām, maksā lielu naudu. Tāpēc pat grūtajos deviņdesmitajos gados mēs centāmies nodrošināt balvu bonusus trīs reizes jūtamākus par tagadējiem. Deviņpadsmitā sporta makšķerēšanas festivāla noslēgumā tā galvenais organizētājs Arnolds Skerškāns nodeva novada domes mēra Gunāra Upenieka sveicienu. Savukārt es gribu atgādināt, ka šis cilvēks daudzu gadu garumā palīdzēja mums, or-ganizētājiem, risināt galveno problēmu — finanšu problēmu. Tradīcija dzīvo un attīstās, bet mūsu meistari gatavi aizstāvēt novada godu visprestižākajās sacensībās. Ir lieliskais piecnieks, vajadzīga tikai pašvaldības ieinteresētība un atbalsts.

Pēdējais, ko gribu sacīt. Patīkami, ka galvenā tiesneša lomā tika uzaicināts Jānis Beitāns, kurš deviņpadsmit gados ļoti daudz izdarījis krāslaviešu devīzes “Meistarība un godīgums!” triumfa dēļ. Bet par sestdien gūto prieku ar kaislībām un vilšanos liels paldies sakāms galvenajiem organizētājiem Arnoldam Skerškānam, Jānim Muižniekam un Andrejam Abrosimovam.

Aleksejs GONČAROVS