Senatnes liecinieku otrā dzīve

Pats par sevi saprotams, ka mūsu muzeju obligāti apmeklē tūkstošiem tūristu, un unikālā ekspozīcija “Pieci airi” bez vismazākā pārspīlējuma sajūsmina katru mūsu novada viesi. Bet pārkārtotais grāfu Plāteru pils komplekss, kā tas arī raksturīgs arhitektūras pērlei, gluži kā magnēts pievelk gan vietējos iedzīvotājus, gan atbraucējus. Pats zinu, kad laiks ir labs, kājas pašas mani atved uz šejieni, lai paietos gar pils vecajām sienām, patīksminātos par krāšņās Daugavas panorāmu no skatu laukuma un domīgi pastāvētu pie grotām. Senatnes burvīgā maģija, lielais pievilkšanas spēks... Simtiem reižu es biju te gan skumju brīžos, gan prieka dienās, kad uz šejieni vedu ciemiņus.

Cilvēks savā vietā ir liela lieta un sabiedriskā pieprasījuma pamats. Muzeja mazais kolektīvs, mīlestības uz mazo dzimteni apgarots, nepārstāj pārsteigt mūs gan ar savu lomu Krāslavas novada dzīvē, gan ar augsto profesionālismu. Cik daudz reižu es te saņēmu visinteresantāko informāciju, kas apmierināja mani, un guvu tik nepieciešamas zināšanas laikraksta darbā. Lūk, arī šoreiz vienojāmies par sarunu ar Allu Lomanovsku, muzeja krājuma glabātāju, par viņas tiešajiem darba pienākumiem, un, kā es to arī gaidīju, neiztika bez sensācijas. Darbu muzejā pēc augstskolas beigšanas jaunā speciāliste sāka tā otrajā darba gadā un trijos gadu desmitos apguva visas šīs diezgan retās profesijas smalkās nianses. Iedziļināsimies šajā skaitlī: salīdzinoši nelielā vēstures laika posmā muzeja krājumos savākts 20221 priekšmets! Nenovērtējama bagātība ir nenogurstošu meklējumu, tradicionālu ekspedīciju rezultāts, un galvenais — tas apstiprina lieliskus kontaktus ar iedzīvotājiem, kuri saprot novadpētniecības lielo svarīgumu. Administratīvi teritoriālā reforma nebūt nesašaurināja muzeja ģeogrāfiskās robežas. Tas turpina zinātnisko un izzināšanas darbu bijušā Krāslavas rajona mērogā. Muzeja darba pirmajā laika posmā gadā izdevās savākt ap 1000 priekšmetu, kam ir vēsturiska un novadpētnieciska vērtība, un ar laiku krā- jumiem kļuva par šauru. Tagadnes bagātību glabāšanu reglamentē īpaša likumdošana, kuras noteikumi stingri jāievēro. Saņemto materiālu vērtību nosaka fondu komisija, kas arī izstrādā ne tikai muzeja koncepciju, bet arī stratēģiju.

Muzeja krājumi dalās divās daļās — pamatkrājumā, kam ir īpaša zinātniska vērtība, un palīgkrājumā — dublikāti, kopijas, reprodukcijas un priekšmeti, kas prasa restaurēšanu, papildus izpēti. Bieži vien eksponāti pēc detalizētas izpētes un restaurēšanas no palīgkrājuma pāriet pamatkrājumā. Muzeja lepnums ir iespaidīga mākslas kolekcija, kas iekļauj 850 eļļas krāsu gleznas, bet vēl akvareļi, grafika, zīmējumi, skulptūras... Mākslas dārgumiem nepieciešami īpaši glabāšanas apstākļi, tāpēc speciālajās telpās tiek uzturēta pastāvīga temperatūra, bet aparatūra nodrošina optimālu mitrumu. Laiku pa laikam mākslas darbi kļūst par tradicionāliem muzeja izstāžu eksponātiem, kas vienmēr izraisa plašu interesi starp ekskursantiem. Parasti autoru izstāžu beigās mākslinieki dāvina muzejam savus darbus, nodrošinot tiem drošu glabāšanu. Daļa vērtīgo mākslas darbu tiek iegādāta par pašvaldības līdzekļiem.

Muzeja darbā pastāvīgi var izsekot prioritāras tēmas. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Latvijas gurķu galvaspilsētas Krāslavas vēsture. Padomju vara, cīnoties pret privātīpašumu bez kompromisa, radīja visādus šķēršļus Krāslavas gurķu audzētājiem, taču tie, riskējot ar autoritāti, nebaidoties no spekulanta zīmoga un bargiem administratīvā un kriminālā soda līdzekļiem, saudzīgi glabāja un pilnveidoja dārzeņu audzētāju tradīcijas. Pēc izskata un garšas nepārspējamo Krāslavas gurķu slava bija pazīstama tālu ārpus Latvijas robežām. Tos pazina kaimiņrepublikā Baltkrievijā un lielpilsētā pie Ņevas. Es arī pats ieminējos par to, ka divas reizes palīdzēju savai tantei “spekulantei” pārdot mazsālītus un svaigus gurķus Ļeņingradas Sennajas tirgū, un muzeja darbiniece tūdaļ visos sīkumos pierakstīja manas bērnības atmiņas. Un es ar lepnumu apgalvoju, ka ļeņingradieši slavēja Krāslavas gurķus, bet mazsālītie par labu cenu tika izpārdoti vienā mirklī gluži kā karsti pīrādziņi. Ja sezonā Krāslavas sagādnieki pieņēma gurķus, maksājot 5 - 10 santīmus par kilogramu, tad Ļeņingradā tie maksāja piecreiz dārgāk. Spekulanti deva divkāršu cenu un sagādāja slepus, tikpat slepeni ieradās arī kravas taksometri no lielpilsētas. Nesnauda arī milicija, taču komersanti gurķu audzētāji vienmēr izrādījās viltīgāki. Tikai tagad es darīju zināmu muzejam Krāslavas gurķu komercijas noslēpumus. Tagad ir brīvi laiki, un Krāslavas gurķu slavas mantinieki cīņā par gurķu audzēšanu īsos termiņos un zaļo dārzeņu maksimālo ražīgumu pilnībā zaudējuši vietējās šķirnes, kas arī nodrošināja plašo slavu. Prece palika, tikai garšas un aromāta ziņā tie vairs nav agrākie gurķi. Ļoti žēl, ja neizdosies saglabāt vai atjaunot tās vecās šķirnes, no kuru aromāta tecēja siekalas.

... Es pavisam novirzījos no galvenās tēmas. Pēdējos gados muzeja krājumi papildināti par apmēram 400 priekšmetiem gadā. Muzeja darbinieki, rīkojot tematiskās izstādes, it kā aicina to dalībniekus izteikt savas dvēseles jūtas. Ekspozīcija “Katoļu garīdznieku liturģiskie tērpi” izraisīja plašu rezonansi, bet pēc tās slēgšanas priesteri Eduards Voroņeckis, Alberts Cimanovskis un Ernests Jansons uzdāvināja muzejam vērtīgas relikvijas. Tieši cilvēku sirds dāsnums arī nodrošina muzeja krājumu pastāvīgu papildināšanu.

Interesanta ir pirmskara laika robežstaba vēsture. Šo stabu ilgu laiku savā pagalmā glabāja Boļeslavs Sokols. Tieši pirms divdesmit gadiem saglabāto Polijas un Latvijas robežas betona simbolu Piedrujas iedzīvotājs nodeva muzejam. Vēlāk viņa meita Viktorija Maslovska atnesa ģimenes foto. Patiesu patriotisku jūtu mudināti, vecie iedzīvotāji nes uz Pilskalnu dokumentus, fotogrāfijas un citas seno dienu liecības. Biežie muzeja viesi ar dāvanām ir Janīna Gekiša, Zenta Meldere, bet Inārija Kriviņa nesen atnesa tekstilizstrādājumus no ģimenes kolekcijas. Regīna Zlidne uzdāvināja lieliskā mākslinieka Valentīna Zlidņa arhīva materiālus, Jeļena Sprūģe — sava vectēva Vladislava Marcinkeviča interesantās fotogrāfijas. Gada sākumā notika Alfrēdas Bulionko izšuvumu izstāde, vienu no darbiem viņa nodeva muzejam. Bezmaksas dā- vanu pēc ekspozīcijas atstāja arī mākslinieks Jevģēnijs Pohoduns.

Pagājušajā gadā Krāslavā ielu kapitālremonta laikā Augustovkā bija atrasti senlaiku ūdensvada fragmenti. Koka caurule ar metāla stiprinājuma stīpu papildināja muzeja fondus. Atrasts arī XIX gadsimta pirmās puses skaitīšanas žetons no vara. Zīme ar Minevras, gudrības dievietes un amatnieku aizstāves, attēlu visdrīzāk tika izmantota kā pagaidu naudas skaitīšanas ekvivalents. Klīst valodas, ka vecajā parka žoga sienā tika iemūrētas asas pudeļu lauskas, kas padarīja šķērsli nepārvaramu. Remontdarbu gaitā Krāslavā atrasta sienas daļa ar stikla asumiem uz augšu.

Tagad par gada sensāciju. Krāslavietis, kurš vēlējās palikt anonīms, nodeva muzejam sieviešu bronzas rotu komplektu. Priekšmetus no apbedījuma (orientējoši X - XIII gs) jau apskatīja sertificēts restaurētājs, un tie atgriezās Krāslavas muzejā. Starp citu, priekšmetu atradējs, kuriem ir arheoloģiska vērtība, rīkojās pareizi, paziņojot par to muzejam. Izmantojot gadījumu, Alla Lomanovska atgādina, ka izrakumi bez atļaujas valsts aizsargājamo arheoloģisko pieminekļu teritorijā ir aizliegti. Priekšmetu, kam ir vēsturiska vērtība, atrašanas gadījumā jāzvana vai nu muzejam (tālr. 65623586) vai arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektorei Dzintrai Bukevičai (28708103). Un mūsu sarunas nobeigumā Alla pateica: “Ļoti liels paldies ziedotājiem muzejam, bijušajiem un nākamajiem! Kopā mēs veicam ļoti svarīgu misiju dzimtā novada vēstures saglabāšanā.”

Aleksejs GONČAROVS