Latvijas Biškopības biedrība aicina

Tās izlidoja pēc nektāra un stropos neatgriezās. Šādus gadījumus varētu novērtēt kā mistisku bišu pazušanu, ja dravu tuvumā nebūtu ziedoši rapša lauki. Šobrīd bišu pazušana skaidrojama ar atsevišķiem Latvijas augkopjiem, kas izvēlas pārkāpt likumdošanu un apdraudēt ne tikai bišu pastāvēšanu Latvijā, bet arī apkārtējo vidi.

Nesen ir noziedējis ziemas rapsis un tūlīt, tūlīt sāks ziedēt vasaras, kas biškopjiem nes satraukumiem pilnu laiku. Jau ziedot ziemas rapsim, vairākās Latvijas vietās, piemēram, Valmieras pusē, Viļānu novadā, Zemgalē un citās Latvijas vietās bites nav atgriezušās stropos. Tas nozīmē, ka blakus esošie rapšu lauki dienas gaišajā laikā tiek migloti nelikumīgi, izmantojot insekticīdus. Tos ir atļauts lietot tikai naktī, kad ziedi ir aizvērušies un tos neapmeklē bites.

Tomēr daži augkopji dod priekšroku krietni lētākai saimniekošanai, pārkāpjot likuma normas. Veicot miglošanu diennakts gaišajā laikā ar atļautajiem fungicīdiem vai šķidro mēslojumu, atsevišķos gadījumos, lai miglošanas izmaksas būtu mazākas, šiem augu aizsardzības līdzekļiem tiek piejaukti klāt arī insekticīdi, kas ir ķīmisks maisījums, paredzēts smidzināšanai tikai nakts laikā. Smidzinot dienas laikā, insekticīdi nodara postu bitēm un apkārtējai videi. Ja šādi likumdošanas pārkāpumi turpināsies, Latvija vairs nevarēs lepoties ar tīru vidi un bioloģisko daudzveidību.

Šogad valsts ir piešķīrusi papildus līdzekļus analīžu veikšanai, lai noteiktu bišu bojāeju insekticīdu nepareizas lietošanas dēļ. Tādēļ LBB aicina sabiedrību būt modriem un ziņot Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) par ziedošu rapša lauku apsmidzināšanu dienas laikā. Tikai VAAD speciālisti var pārbaudīt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu ievērošanu, nosūtīt paraugus uz laboratoriju un konstatēt likuma pārkāpumu.

“Bites kalpo kā tīras vides indikators. Ja tiek izmantotas dažādas lauksaimniecības ķimikālijas, tad cieš ne tikai bites, bet arī citi noderīgie kukaiņi, dzīvnieki, putni un cilvēks. Ja bites mirst, tas nozīmē, ka apkārt nenotiek videi draudzīga saimniekošana un saimniecības nevar saukt par videi draudzīgām. Biškopis ir pirmais, kas to pamana. Visbiežāk bites saindējas, neatgriežas stropos un drīz mirst. Lai nepaliktu bez bitēm un medus, biškopis kļūst par brīvprātīgo dabas sargu. Bišu pētnieki un zinātnieki visā pasaulē norāda, ka viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē daudzviet novēroto bišu izzušanu, ir lauksaimniecības ķimizācija.” situāciju ko-mentē Ineta Eglīte, Latvijas Biškopības biedrības veterinārārste.

LBB aicina augkopjus sadarboties, būt atbildīgiem un rūpēties par tīru Latvijas apkārtējo vidi, bioloģisko daudzveidību, putniem, meža dzīvniekiem, dabīgiem apputeksnētājiem un bitēm, kā arī smidzināt laukus, ievērojot likuma normas. Savukārt sabiedrību LBB aicina būt aktīviem un, redzot ziedošu augu miglošanu dienas laikā, ziņot Valsts augu aizsardzības dienestam.
Valsts augu aizsardzības dienests:

Rīgas reģionālās un vispārējās uzraudzības nodaļas vadītājas vietnieks 26337129;

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs 26337989;

Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs 26388265;

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs 26337064;

Latgales reģionālās nodaļas vadītājs 26337950.

Ieva ZĒĢELE