Perspektīvs virziens

Pirmskara Latvijā mūsu strādīgie senči sekmīgi audzēja ne tikai linus, bet arī kaņepes. Tradīcija turpinājās arī padomju laikos: Latgalē strādāja jaudīgas linu rūpnīcas, kurām ar neticamām grūtībām izdevās izdzīvot pārejās periodā uz tirgus ekonomiku. Jaunās varas tuvredzīgie vadītāji visādi stimulēja cīņu ar kolhozu un sovhozu mantojumu, neapgrūtinot sevi ar rūpēm par valsts ekonomisko attīstību. Linu pārstrādes uzņēmumi nesaņēma valsts palīdzību, un tikai ar savas nozares fanu pūliņiem tie nepārvērtās par lauksaimniecības drupām, kas arī šobaltdien turpina “rotāt” Latgales ainavas.

Agronoms pēc aicinājuma ar 33 gadu stāžu Sergejs Zakrevskis veltīja savu dzīvi tehnisko šķiedru kultūru audzēšanai, tāpēc arī kļuva par prestiža žurnāla “Forbs” varoni. Par viņu mūsu laikraksts jau stāstīja lasītājiem. Un pilnīgi dabiski, ka Latgales pirmatklājējs savu vērīgo uzmanību pievērsa ka- ņepēm, ko viņš uzskata par perspektīvu kultūru gadsimtā, kad prioritāte tiek atdota ekoloģiskiem mate- riāliem, kas pieprasīti celtniecībā, automobiļu būvē, tekstilrūpniecībā un papīra ražošanā. Starp citu, no kaņepju izejvielas tiek ražots cigarešu papīrs, un pat dolāru naudaszīmju iespiešanai par pamatu tiek ņemta tieši šī kultūra. Eiropas Savienības valstīs risinās asa konkurences cīņa par kaņepju nišu, un pašlaik to lielākās sējplatības pieder Francijai. Augošais pieprasījums pēc šīs perspektīvās izejvielas dod pilnas tiesības arī Latvijai ieņemt savu cienīgo vietu tehnisko kultūru tirgū. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem šogad kaņepes tiek audzētas 492 hektāru platībā, bet pārstrādes uzņēmumi jau tiek būvēti Jelgavas pievārtē, Smārdē un Talsos.

Linu un kaņepju audzēšanas un pārstrādes klasteris, kurā ietilpst Sergeja Zakrevska lolojums - SIA “Zalers”, jau nākamgad plāno uzbūvēt mūsdienīgu pirmapstrādes rūpnīcu Rēzeknē. Piekto gadu turpinās eksperiments mūsu novada kaņepju plantācijās, un Sergejs Zakrevskis nav no tiem, kurš izgudro velosipēdu. Viņš uzmanīgi apgūst Francijas, Anglijas, Polijas, Vācijas linu un kaņepju audzētāju pieredzi, bet nesen atgriezās no starptautiska semināra Čehijā, kur demonstrēja perspektīvās šķirnes ar maksimālu linu un kaņepju šķiedras ieguvi. Semināra dalībnieki apskatīja izmēģinājumu laukus, tika demonstrēti izolācijas materiāli, kas tiek izmantoti automobiļu būvē un ēku siltināšanā. Bija pat pārtikas preču - augu eļļu, konfekšu, konditorejas izstrādājumu - degustācija... Kaņepju un linu izejviela plaši tiek pielietota parfimērijas ražošanā. Čehijā atšķirībā no Latvijas tehnisko šķiedru kultūru audzēšana un pārstrāde ir prioritāra valsts programma. Tālredzīgie un uzņēmīgie čehi saglabājuši Tehnisko kultūru institūtu, kuru uzcēluši vācieši pirms septiņdesmit gadiem un kurš būtībā ir perspektīvās nozares zinātniskā bāze. Prestižajā starptautiskajā seminārā Sergejs Zakrevskis uzstājās ar referātu “Perspektīvo tehnisko kultūru šķirņu audzēšana Latvijā”. Taču brauciena galvenais rezult?ts - iegūta pēdējā zinātniskā informācija, turpinās biznesa sakari ar kolēģiem no Čehijas un radušās jaunas attiecības ar Polijas lauksaimniekiem un pārstrādātājiem.

Šī lauksaimniecības sezona daudzējādā ziņā sarūgtināja lopkopjus - lietainais laiks apgrūtināja rupjās lopbarības sagādi, nokavēti labākie termiņi. Tajā pašā laikā graudaugu un rapša sējumi iepriecina Latgales zemes kopējus, kuri cer uz bagātu ražu.

Kādas ir izredzes uz linu un kaņepju ražu?

Sergejs Zakrevskis: “Kaņepju sējumi šogad aizņem 16 ha, linu - 70, tajā skaitā skaitā eļļas linu - 10 ha. Mitra vasara - ideāli laika apstākļi tehnisko kultūru augšanai plus savlaicīga papildmēslošana ar minerālmēsliem. Iepriecina linu sējumi - tīri, biezi, bet kaņepju stublāji jau tagad pārsniedz cilvēka augumu. Sausajā 2010. gada vasarā augu garums šajā laikā bija divreiz zemāks. Pilnīgi pamatoti var gaidīt, ka stublāju garums pārsniegs trīs metrus, kas sola rekorda ražu - 7 - 8 tonnas tilinātu stiebriņu no hektāra. Tāpat kā pagājušajā gadā novākšanas periodā plānoju nomāt no Rēzeknes firmas “Baltik East” Beļģijas ražojuma ātrgaitas pašgājēju tehniku. Noskaņojums labs, iesaku mūsu fermeriem pievērst vērīgu uzmanību tehnisko kultūru audzēšanas eksperimentiem. Linu un kaņepju stiebriņu iepirkuma cenas gaidāmas augstākas nekā pagājušajā gadā, strauji aug pieprasījums pēc šķiedras un spaļiem. Tādos tirgus apstākļos lietderīgi ir krasi palielināt tehnisko kultūru sējplatības, tikai valsts palīdzība ir niecīga.

Kas sakāms par firmas “Zalers” ikdienu, tad rūpnīcā pilnā sparā tuvojas nobeigumam tehnoloģiskās līnijas remonts un rekonstrukcija. Jūlija beigās uz pārstrādes konveijera nonāks zaļie lini, bet tālāk viss ritēs saskaņā ar izstrādāto shēmu. Ja radīsies nepieciešamība, esam gatavi pieņemt izejvielu no zemnieku saimniecībām.

* * *
Latvijas preses ziņas: “No Limbažiem uz Austrāliju nosūtīts speciāls segums peldbaseiniem, kas novērš kāju slīdēšanu... Latvijas industriālās kaņepju audzēšanas asociācija apvieno 28 lauksaimniekus no Kurzemes līdz Latgalei... Pirmā ēka ar siltumizolācijas materiālu no spaļiem izmantošanu renovēta Krāslavā!”

Aleksejs GONČAROVS