Katru gadu citādāk

Savukārt bērni sniedza nelielu koncertu tautas nama foajē, vienlaikus ielīgojot pie durvīm klauvējošo Jāņu dienu. Vārds Jānis bija tikai vienam no vasaras nodarbēs iesaistītajiem puišiem, viņam tad arī lika galvā ozollapu vainagu. Kā Jānim pienākas, viņš visus pacienāja.

Vasaras radošās nodarbes ritēja trīs pilnas jūnija nedēļas no plkst. 10 līdz plkst. 13. Dalībniekus pieteica vecāki, uzrakstot iesniegumu un apstiprinot savu vēlmi laist uz tām atvases. Krāslavas BJC interešu izglītības metodiķe Sanita Kumpiņa sacīja: “Vasaras radošās nodarbes organizējam ceturto gadu, tās kļūst arvien populārākas. Šogad pat nepaspējām izsludināt konkursu, kad mammas viena pēc otras jau veda bērnus un pieteica. Ar bērniem strādāja visi mūsu centra skolotāji.”

Četrus gadus vasaras radošo nodarbju koordinatore ir Kr?slavas BJC skolot?ja, pap?ra plastikas, virsmu apgleznošanas un suven?ru pulci?a vad?t?ja Larisa Kizjalo: “Personīgi man iepatikās, ka atšķirībā no agrākajiem gadiem šogad atnāca daudz zēnu, kas dod lielāku dedzīgumu, un mēs pamainījām savu programmu tajā ziņā, lai tā atbilstu arī zēniem, kuriem jāizaug par īstiem vīriešiem un viņiem vajag attiecīgus uzdevumus šajās nodarbībās. Tālab šogad nodarbojāmies arī ar modelēšanu, izgatavojām automobiļus un kuģus, ne tikai puķītes un taurentiņus, kā parasti darījām. Savā ziņā mēs centāmies gatavot viņus profesijas izvēlei.

Otra lieta - pārsteidza, cik draudzīgs kolektīvs šogad izveidojās, pat žēl šķirties, un mums visiem ir vēlme, lai 1. septembrī uz interešu centru atnāk arī visi tie, kuri vēl nav mūsu pulciņos. Ja tā notiktu, tas būtu lieliski! Es saprotu, ka daudzi bērni tāpat aizņemti - apmeklē mūzikas, mākslas, sporta skolu, bet priecātos, ja tomēr atrastu brīvu stundiņu laika, ko veltīt arī BJC, jo bērni ir visi talantīgi, pat ļoti talantīgi.

Arī vecāku atsauksmes ir ļoti labas. Sacīja paldies par bērniem piedāvāto interesantu laika pavadīšanu un lūdza, lai padarbojamies arī jūlijā un augustā. Bērni aizņemti, un paši bērni reklamē mūsu skolotājus un centru, sakot, ka šeit ir interesanti un labi. Visi, arī zēni ir sajūsmā, ka iemācījušies šūt, strādāt ar mālu, batikot un daudz ko citu. Mēs pirmām kārtām apmierinām bērnu vēlmes, ko viņi grib darīt, bet arī skatāmies, vai visiem konkrētais darbs veiksies. Turklāt mēģinājām neatkārtot to, kas jau ir bijis, lai nebūtu tā, ka kāds garlaikoti pasaka: “Es pērn to jau darīju...” Mums ir bērni, kuri apmeklējuši šīs nodarbes visus četrus gadus. Mani nemulsina arī fakts, ka tie manu pulciņu bērni, kuri ir šo nodarbju dalībnieki, iepazinušies ar citiem skolotājiem, varētu nomainīt pulciņu. Šajā vecumā bērniem ir jāatrod sevi, un nav nekas slikts, ka viņi staigā no pulciņa uz pulciņu, meklējot, kur sevi labāk realizēt.”

Atnākot uz noslēguma pasākumu, vairs nebija iespējas apskatīt vi- su veikumu, jo bērniem ļauts paņemt savus rokdarbus mājās un viņi to aktīvi izmantoja. Priecājos, ka bērni dejoja ar pašu batikotiem lakatiņiem galvā, kā arī par tiem dažiem darbiem, kurus vēl varēja apskatīt tautas nama otrā stāva gaitenī.

Juris ROGA