Latgales galvenā bagātība ir skaistuma ziņā unikāla daba, un mēs ļoti cerīgi saistām zilo ezeru novada labklājību ar tūrisma attīstību. Turklāt mums ir nosliece pārvērtēt pārsvarā vasaras atpūtas industrijas nozīmi, aizmirstot galveno: tikai mūsdienu rūpniecība un jaunās tehnoloģijas agrārajā sektorā, tāpat kā mežsaimniecībā spējīgas dot varenu impulsu depresīvā reģiona atdzimšanai.
Tūrisma efektivitāte grūti ir aprēķināma konkrētos skaitļos, tāpēc zināma eiforija visai specifiskā biznesa vadīšanā ir pilnīgi saprotama. Tā gribas vēlamo uzskatīt par realitāti, un “treknajos” gados nozares darbā patiešām bija vērojama rosme. Taču krīze, kas pārņēma Eiropas Savienības valstis, izdarīja savus negatīvos koriģējumus. Turklāt arī vasaras sākums ar zemām temperatūrām un lietiem katru dienu stipri izjauca atvaļinājumā esošo un aktīvās atpūtas dabā cienītāju plānus.
Kā saka, redzams ar ne-apbruņotu aci: uz Latgales ceļiem samazinājies autotūristu skaits, krietni mazāk var sastapt velobraucējus, arī uz Dau-gavas valda klusums, kas mūsu pusē ir visai nepierasti. Regulāri sagaidot rītausmu uz upes ar makšķeri, es reti izņemu fotoaparātu, lai iemūžinātu ūdens tūrisma cienītājus. Pagaidām neesmu redzējis lielas smaiļotāju un citu kolektīvo ceļotāju grupas, kā tas bija pagājušajā gadā, retumis aizpeld viena vai divas laivas zem droša aizsarga pret lietu.
“Cik lielā mērā laiks ietekmē vasaras tūrisma intensitāti?” šo jautājumu es adresēju vasaras atpūtas organizēšanas profesionāļiem.
Inta Lipšāne, Krāslavas TIC tūrisma jautājumu speciāliste:
- Organizētas grupas mūsu novadā, tāpat kā arī iepriekšējos gados, ierodas parastā vasaras tempā. Autobusi ir droša aizsardzība pret lietu, un tieši šis apstāklis nemaina ceļotāju uz riteņiem plānus. Kā parasti mēs uzņemam ekskursantus no Rīgas, Ventspils, Liepājas, Cēsīm, Valmieras un no citām pilsētām. Vispatīkamākais ir tas, ka pastāvīgi uzklausām viesu aizgrābjošas atsauksmes par Krāslavas skaistumu un sakoptību. Bet unikālā Latgales daba izraisa pilnīgu sajūsmu lielpilsētu iedzīvotājos, kuri pirmo reizi apmeklē mūsu novadu. Arī ārzemniekos no Austrijas, Anglijas, Somijas, Vācijas, Īrijas...
Ilze Stabulniece, zirgu sētas “Klajumi” saimniece:
“Slikta laika nav, ir nepiemērots apģērbs. Tikai saulainās dienās, protams, patīkamāk ir atrasties pie dabas krūts. Lūk, arī Līgosvētki šogad bija visklusākie pēdējo gadu laikā. Izjāžu cienītāju grupu nekļūst mazāk. Ja agrāk pie mums biežāk brauca rīdzinieki, tad tagad - tūristi no Daugavpils. Acīmredzot reklāma un labā slava galvaspilsētu sasniedz ātrāk nekā kaimiņpilsētu. Starp citu, tur pēdējos gados pilsētā slēgti zirgu staļļi, kas piedāvāja tūrisma pakalpojumus, no kā ieguva Latgales zirgu sētas. Tāpat kā agrāk mūsu galvenie klienti - ģimenes ar bērniem. Izjādes ir ne tikai aktīvā atpūta, bet arī iepazīšanās ar lauku dzīves veidu. Tāpēc laipni lūdzam mūsu sētā!”
Anna Ļaksa, atpūtas kompleksa “Lejasmalas” pārvaldniece:
“Bez šaubām, labs laiks ir vasaras tūrisma panākumu pamats. Lietainais un aukstais jūnijs nebūt nebija labākais mēnesis pilsētiņas Leja ezera krastā vēsturē. Ievērojami samazinājies ģimeņu skaits, kurām patīk atpūta Latgalē. Mūsu glābiņš zināmā mērā ir noregulētie sakari: tas, kurš vienu reizi atpūtās mūsu krastā, cenšas atgriezties atkal. Palīdz arī “Kulinārā man-tojuma” reklāma, gardēži pie mums biežāk iegriežas uz vienu dienu, un mūsu viesmīlība neliek viņiem vilties. Apstiprinājums tam ir sirs-nīgie pateicības vārdi mūsu pavāriem.
Šajā kaprīzajā sezonā kompleksu glābj kolektīvie pieteikumi konferenču, semināru un, protams, kāzu rīkošanai. Mēs vienmēr priecājamies par viesiem, brauciet!”
Jānis Skerškāns, tāda paša nosaukuma viesu mājas Daugavas krastā īpašnieks:
“Ļoti grūta sezona, dīvains klusums valdīja pat Līgosvētku svinēšanas dienās. Mūsu sarežģītajā biznesā laika ap-stākļi ir izšķirošais faktors. Pats par sevi saprotams, ka ģimenes, kuras plāno vasaras atpūtu, pielāgojas klimatiskajiem apstākļiem. Ceru, ka daudzi atpūtas pie dabas krūts cienītāji pamanījās atvaļinājumus pārcelt uz jūliju - augustu. Būs taču ilgi gaidītais siltums! Palikuši divi vasaras mēneši, un gribas ticēt, ka tie iepriecinās gan mūs, tūrisma organizētājus, gan ģimenes, kuras dod priekš-roku aktīvai atpūtai Latgalē. Ticu, ka pa Daugavu peldēs laivu karavānas, kā jūnijā nebija.
Ir arī otrais atpūtnieku aktivitātes pazemināšanās iemesls: dzīves dārdzība un augsta degvielas cena autotransportam daudzām ģimenēm laupa iespēju ceļot pa Latviju, nerunājot jau par citām valstīm. Krīzes beigas Latvijas iedzīvotāji diemžēl vēl nejūt.”
Jūnija pēdējās dienas bija saulainas, un Krāslavas ielās uzreiz parādījās velobraucēji, baikeri - cilvēki nogaidījušies siltumu. Tirgus ielā es nofotografēju velobraucēju tandēmu no Lielbritānijas.
Vēlu jums teicamus laika apstākļus, pilnvērtīgas vasaras atpūtas cienītāji!
Aleksejs GONČAROVS