Sanāciet, Jāņa bērni, te būs laba līgošana!

Uzplaukušas dabas trūkumu nedaudz kompensēja no zaļumiem pītie vainadziņi bērnu galvās, ieradās arī Jāņu tēvs un Jāņu māte, Lielā Mārīte un Mazās mārītes, Lielā Bitīte un Mazās Bitītes, Mākonītis, Vardītes un Taurenīši. Tika lasīta dzeja, dziedātas Līgo dziesmas, dejots un iets rotaļās.

Jāņu tēvs: “Visi darbi jau ir apdarīti - šodien no rīta apsēju pēdējo tīrumu, puiši sapļāva zāli govīm un zirgiem. Vieta ugunskuram arī sagatavota.”

Jāņu māte: “Labi, labi. Es arī nesēdēju, rokas klēpī salikusi. Dārzi jau sen izravēti, visa sēta izpušķota un galvenais svētku gardums - siers - jau sasiets.”

Jāņu tēvs: “Šodien mēs sākam ielīgot vienus no skaistākajiem vasaras svētkiem. Vai zināt kā tos sauc?”

Jāņu māte: “Līgo svētki, Jāņi! Kad smaržo zemenes un jasmīni, kad zied visi lauki, pļavas un mežmalas, tad katram no mums ir ļauts būt Jāņa bērnam! Jāņubērnu tiesa ir līgot, aplīgot un līgoties; pušķot un pušķoties; ciemoties, mieloties un vēl daudz citu jauku, skanīgu darbošanos!”

Bērni dāvināja Jāņu tēvam ozollapu kroni un Jāņu mātei - ziedu vainagu. Jāņu māte atgādināja, ka pēc Līgo svētkiem ir Jāņu diena. Mūsu bērnudārzā ir bērni ar skaistu vārdu Jānis, ir arī Līgas. Sumināti tika gan vieni, gan otri. Pasākuma beigās Jāņu māte pacienāja bērnus ar sieru, bet Jāņu tēvs - ar kvasu.

Juris ROGA