Par vietu, kur visi reiz būsim

Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts: “Mums notiek sanāksmes ar pagastu pārvalžu vadītājiem, kurās viņiem tika norādīts uzskatīt par vienu no prioritātēm kapu jautājumu un dots uzdevums gādāt par kapsētu uzkopšanu un piekļūšanu tām. Tā ir sagadījies, ka iepriekšējos gados, kad notika zemes reforma un zemi mērīja pa labi un kreisi, kā kuram bija ērtāk, lētāk vai vieglāk mērniekam, netika padomāts par piebraucamajiem ceļiem līdz kapiem. Mums tagad ir lielas problēmas, piemēram, ar piekļūšanu Prikņu kapiem Bērziņu pagastā. Bet ir dots uzdevums pagasta pārvaldei, sadarbojoties ar novada ceļu meistaru Aivaru Belkovski, vienoties par piebraucamo ceļu ar jaunajiem zemes īpašniekiem, kuri ir ārvalstnieki.
Mums novadā ir 76 kapsētas. Kad sākām risināt šos jautājumus, saskārāmies ar nepatīkamu lietu - zemes īpašnieks vienā otrā vietā sāk pretoties, ka viņam ceļš tur nav vajadzīgs, bet pašvaldībai ir jādomā, kā to ceļu tomēr nodrošināt.
Atsevišķas koncepcijas kapu jautājumā domei nav, līdzekļi tieši kapu vajadzībām budžetā netiek ieplānoti. Tad jau mēs varētu visu budžetu saplānot tikai uz kapiem, jo to vajadzību ir milzums.

Kad bija simtlatnieku programma, bija cilvēki, kuriem tika dots prioritārs darba uzdevums appļaut kapu teritoriju un veikt citu uzkopšanu. Šo darbu organizācija šobrīd vēl tiek nodrošināta, izmantojot nodarbinātos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Bet kapitālos ieguldījumus kapos neveicam. Manuprāt, kapu uzturēšanā aktīvi jāiesaistās draudzēm un cilvēkiem, kuri apmeklē tuvinieku atdusas vietas, pulcējas uz kapusvētkiem. Viņi taču redz, kā izskatās tuvinieku atdusas vieta, kādā stāvoklī ir kapu nožogojums un citas lietas. Viņiem pirmajiem ir jāpadomā, kā kopīgiem spēkiem visu savest kārtībā. Iniciatīva jāizrāda pašiem. Kur ir aktīva cilvēku grupa, tur viss notiek. Mēs varam atvest smiltis, melnzemi, organizēt kapsētas teritorijas appļaušanu, koku izzāģēšanu. Par pārējo vajadzētu domāt pašiem iedzīvotājiem. Ja ir sarežģītas situācijas, ko nevar izdarīt programmā nodarbinātie bezdarbnieki, aicinām speciālistus, piemēram, lai vienā no Svariņu pagasta kapsētām nozāģētu lielu bērzu, kas draudēja apgāzties. Nav tā, ka pagasta pārvaldei iedodam naudu līdz santīmam, neatstājot tai manevra iespēju. Pagasts tiesīgs pats izlemt atsevišķas prioritātes savā teritorijā.

Nav arī tā, ka Dagdas kapiem ir lielāks atbalsts. Līdzekļus ieguldām faktiski tikai šo kapu paplašināšanā, jo spiež vajadzība. Iedzīvotāji būs pamanījuši, ka pēdējo gadu laikā kapi izpletušies straujiem tempiem. Drausmīgi, ja tā turpināsies, nākamajā piecgadē Dagdas tuvumā būs jāmeklē brīva teritorija jaunu kapu veidošanai. Katrs mēģina apbedīt tuvinieku un blakus atstāt kādas trīs vietas, teritoriju nožogo. Dagdā ir kapu pārraugs, visi saskaņojumi notiek ar viņu. Ir pilsētsaimniecības vadītājs, kurš arī seko līdzi šiem jautājumiem. Bet nav tā, ka Dagdas kapiem atdota prioritāte attiecībā pret lauku kapsētām, jo katrai pagasta pārvaldei dots kon-krēts uzdevums rūpēties par savām apbedījumu vietām. Kā vecajā parunā - viss atkarīgs no cilvēka uz vietas, nekas nav mainījies šajā pasaulē. Ja vadītājs uz vietas attieksies nolaidīgi vai domās, lai tur visu dara paši, tad arī būs problēmas. Mani ļoti neapmierina viena pagasta pārvaldes vadītājas nostāja, kura gadiem nav nodrošinājusi uzkopšanu kapiem pa perimetru. Pie kapiem stāv milzīgas metāla mucas, kurām zināms īpaš- nieks. Pagasta pārvaldes vadītāja nav pielikusi pūles, lai novāktu tās kaudzes gružu, kurus visi veiksmīgi pārmet pāri žogam. Vai tiešām tie, kuru tuvinieki atdusas kapos, nevar saprast, ka šodiena prasa no cilvēka citu pieeju?

Par piebraucamo ceļu stāvokli. Personīgi man nav informācijas, ka kaut kur nevar piebraukt pie kapiem. Bērziņu pagastā meklējam risinājumu Prikņu kapu problēmai, bet no visām 76 kapsētām novadā, lielām, mazām, puspamestām, esam centušies sakopt visas un pie visām var piebraukt. Ja kāda problēma tomēr rodas, pagasta pārvalde ir pirmā, kurp ir jāiet un jāpieprasa. Ja kaut kur ceļā radusies bedre, kas jāaizber, tas pagasta pārvaldei jāizdara. Pārvaldes vadībai noteikti reizi nedēļā jāizbrauc pagasta teritorija un jāuzraksta atskaite par to, kādā stāvoklī ir ceļi. Nav tā, ka galīgi neko nevaram, ja ir avārijas situācija. Nedrīkst vienkārši atrunāties, tā varam līdz absurdam nodzīvoties.”

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “Novada domē nav programmas kapiem, lai gan kapu mums ir daudz un pievadceļu arī daudz. Neliela atkāpe - mēs Rīgā aizstāvējām ceļus, kas sasaucas ar jautājumu par atbalstu uzņēmējdarbībai. Pie esošā finansējuma par esošo ceļu naudu reāli nevaram notīrīt pat sniegu un mums ir jāņem nauda no pārējā budžeta. Ceļš līdz kapiem konkrētā vietā - tas ir darba jautājums. Būsim loģiski domājoši: par esošo naudu mums pirmām kārtām jānodrošina, lai kursē skolēnu autobuss, lai pie zemnieka saimniecības var piebraukt piena mašīna, lai kursē autoveikals. Mēs cenšamies šos ceļus savest kārtībā vispirms. Pēc tam pārējie ceļi. Bet tas nav tā, ka nevarētu aizbērt kādu bedri, kas pēkšņi izskalota. Tas var gadīties šajā gadalaikā. Man grūti iedomāties citu iemeslu, ja līdz šim visus gadus piebraukt varēja un pēkšņi nevar. Ja ir problēma, iedzīvotājiem vispirms jāvēršas ar lūgumu pagasta pārvaldē. Var gadīties avārijas situācija, ka kaut kur ceļu pamatīgi izskalo, taču budžets saplānots un naudas pārvaldei patiesi nav. Tādā gadījumā domē var tapt atsevišķs domes lēmums par konkrēta ceļa posma sakārtošanu. Bet, kā jau es sacīju, pirmām kārtām mums ir jāgādā par ceļiem uzņēmējdarbības attīstībai, skolēniem, zemniekiem un pārtikas piegādi.

Kapu teritorijas lielākoties uzkopj algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki. Valsts kontrole var viegli novilkt to robežu, ko drīkst un ko nedrīkst. Mēs nedrīkstam svešā īpašumā ieguldīt pašvaldības naudu vai darbu. Bet mēs arī saprotam, ka nosacīti kapi ir kultūras piemineklis, un draudzes citviet neko neizdarīs, jo vajag tehniku un speciālistus - ne katru koku nozāģēsi tā, lai tas neuzgāžas pieminekļiem. Mums strādā speciālisti, bet tāpat gadās problēmas. Turklāt kapu kopiņas tagad apmeklē daudz vecu cilvēku, viņiem fiziski nav spēka strādāt kapos.

Cik nācies braukt uz kapsētām, esmu redzējis, ka ir noteiktas vietas atkritumiem, bet vienota domes rīkojuma šajā jautājumā nav. Vispār tā ir laba doma šādas norādes ierīkot, tās uzstādot, ir jāņem vērā, ka šīs vietas vēsturiski izveidojušās un būtu nevajadzīgi tās mainīt tur, kur nav nepieciešamības. Protams, agrāk varēja visu sakraut un izvest zirga ratos, bet tagad, ja nevar piebraukt ar tehniku, atkritumu vieta jāpārvieto. Kapos rodas arī stihiskas izgāztuves, jo vienmēr būs kāds, kuram negribas nest atkritumus pāri visiem kapiem uz otru galu.

Nesen man bija darba tikšanās par pareizticīgo vecajiem kapiem. Runājām par ūdens ņemšanas jautājumu. Ja muca ilgstoši stāv uz vietas, tad ir higiēnas problēmas, jo ūdenī veidojas baktērijas. Aku nevar ierīkot sanitāro normu dēļ. Varētu būt dziļurbums, bet tas maksā lielu naudu. Vienojāmies, ka nodrošināsim ūdens pievešanu mucā konkrētos datumos, lai tas nesastāvas. Parasti ūdens ir aktuāls jautājums pirms svētkiem. Tas būtu risinājums lieliem kapiem. Lauku kapos katrs dara, kā spēj. Es braucu uz Aulejas kapiem un katram gadījumam vedu līdzi ūdeni, lai gan tur ir aka un dīķis, bet reizēm gadās problēmas. Citādi ir, ja cilvēkam jāiet kājām, bet mēs esam gatavi ūdeni pievest, ja kaut kur ir tāda vajadzība.
Zīmīgi, ka vienus kapus kopj gandrīz un tikai pašvaldība, citur ļoti aktīvas draudzes. Krāslavā pozitīvs piemērs ir Jaunie kapi. Bet nevar gribēt, ka draudzes spētu visu, jo ir kapi, kur tuvākajā apkārtnē dzīvo vairs tikai 4-5 cilvēki - kas ies kopt tur?”
- Gados veciem krāslaviešiem ir grūti pieveikt kājām tālo ceļu uz Jaunajiem kapiem. Varbūt dome var organizēti reizi vai divas mēnesī viņus aizvest un atvest ar savu autobusu?

- Strādājam, lai gan pie kapiem, gan Augustovkas rajonā tiktu ierīkota sabiedriskā autobusa pietura. Attiecīgs pieteikums reģiona līmenī ir iesniegts. Bet jārēķinās, ka brauciens, piemēram, no Augustovskas līdz autoostai pilsētas centrā maksās 50 santīmu. Nedomāju, ka būs daudz gribētāju izmantot šādu iespēju, bet šis ir iespējamais problēmas risinājums. Dome pati nevar piedāvāt šo pakalpojumu, jo tā ir komercdarbība. Būtībā tas ir jautājums Valsts kontrolei, kas mums liedza apļaut zāli pilsētā un iznomāt pacēlāju, kad tas ir dīkstāvē. Uztaisīt jau mēs to varētu, taču tas draud ar lielām nepatikšanām. Iedomājos jebkuru taksometru vadītāju: ja dome uzsāktu pārvadājumus, viņa vietā uzreiz piezvanītu uz Valsts kontroli, jo tie cilvēki, kuri šodien varbūt izmanto viņa pakalpojumu, turpmāk to neizmantotu, un tie būtu konkrēti zaudējumi viņa komercdarbībai.

Atbildes pierakstīja Juris ROGA