Uz jautājumiem atbild Dagdas novada domes priekšsēdētājs

- Iepriekšējā projektā nosiltinājām tautas nama ārējo fasādi un veicām logu nomaiņu, bet netika sasniegta vajadzīgā siltumefektivitāte. Radiatoriem jābūt ar siltuma patēriņa regulēšanas iespēju, turklāt vecie čuguna radiatori ir aizauguši ar katlakmeni un nolietojušies. Tāpēc bija nepieciešams projekts jaunu radiatoru uzlikšanai ar iespēju regulēt siltuma patēriņu, lai siltumefektivitāte būtu maksimāla. Esmu pārliecināts, ka tautas nama siltināšanas un radiatoru nomaiņas projekts nākotnē ieekonomēs mums līdzekļus, par apkuri runājot.

- Vai nevarēja visu darīt reizē?

- Nevarēja, jo nauda siltināšanas projektā bija paredzēta ārējai fasādei un logu nomaiņai. Bija vajadzīgs nākamais projekts. Bet šie darbi nerada nekādu skādi, jo nekas netiek bojāts no iekšējās apdares. Perspektīvā mums jāmaina arī grīda tautas nama zālē, kas ir nolietojusies un jau pat iegrimusi. Šogad tas nenotiks, jo vajag lielas summas. Sākotnēji bijām domājuši darīt to šogad, bet Krājbankas krīze mums iezāģēja pamatīgi, tālab arī pagastos netika realizētas daudzas ieceres.

- Iedzīvotājus interesē, kā sokas ar Bērziņu pagasta tautas nama rekonstrukciju?

- Tiek labots jumts, tiks veikta iekšējo telpu rekonstrukcija un sakārtota apkure. Vārdu sakot, šo darbu rezultātā pašvaldība izveidos vienu kompleksu, kurā atradīsies un darbosies bibliotēka, tautas nams un pagasta pārvalde. Bērziņi ir pagasta centrs, tur ir jābūt normāli sakārtotam pašvaldības objektam.

- Daži lasītāji ir neizpratnē un jautā, kāda jēga bija realizēt projektu ”Saietu nama un izstāžu zāles rekonstrukcija Dagdas novada Ķepovas pagastā”, ja šis objekts būs novada nostūrī?

- Renovācijas darbi tuvojas nobeigumam, rezultātā tur būs neliela saieta zāle, kur pagasta ļaudīm rīkot atpūtas un citus pasākumus. Lai cik maz cilvēku ir pagastā, neviens nevar sacīt, ka tamdēļ kāds ir neperspektīvs. Pagasts pastāv, arī šie pāris simti vai vairāk ļaužu, kuri tur dzīvo, ir cilvēki, viņiem ir jāapzinās sava piederība pagastam. Mēs nevaram noniecināt par to, ka viņi dzīvo pierobežā, un vēl vairāk pasliktināt tur dzīves apstākļus, tāpēc arī rakstījām un realizējam lielu projektu. Kultūras pasākumu pieejamība tomēr ir jānodrošina, plus izstāžu zāle saistībā ar meža tēmu arī būs. Izstāžu zālē varēs aplūkot visu, kas ir uz zemes un ko mums gribas parādīt iedzīvotājiem, bērniem un tūristiem, kuri gribēs apmeklēt vietu, kur sākas vai beidzas Eiropas Savienība - kā kurš to uztver.

Objekts Ķepovā sasaucas ar plānoto novada attīstības perspektīvu tūrisma jomā, ko šobrīd cenšas realizēt novada dome, sadarbojoties arī ar Rāznas nacionālo parku. Jaundomes muiža, Andrupenes lauku sēta un Ķepovas izstāžu zāle veido trīsstūri, uz kura bāzes varēsim nākotnē pieņemt ciemiņus un viņiem parādīt šo vidi, parādīt, ar ko esam bagāti. Andrupenes lauku sētā var iepazīt zemnieka dzīvesveidu, kultūras tradīcijas; Jaundomes muižā piedāvāsim plašo ūdeņu tēmu, kas ir mūsu novada lielākā bagātība - dīķi, upes un ezeri ar daudzveidīgajiem ūdens iemītniekiem; un Ķepovā attīstīsim meža tēmu. Tas viens otru papildina, nevis pārklājas. Tas nozīmē, ka arī izglītības iestādēm būs iespēja izmantot šos objektus izglītošanas procesā, turklāt ekspozīcijas būs nomaināmas. Ķepovā pirmās izstādes tēma tiks veltīta sēnēm, jo objekta atklāšana plānota uz sēņošanas laiku. Iedzīvotāji uzreiz gūs praktisku labumu, jo būs apskatāmas gan ēdamas, gan neēdamas sēnes. To visu varēs redzēt lielā formātā, smukās bildēs. Medījamo dzīvnieku izbāzeņi jau ir atvesti. Ja tie šķiet dārgi, lai kāds man pasaka, kur var dabūt lēti kvalitatīvus lūšu, vilku, briežu un citus izbāzeņus. Tur ir ļoti daudz dzīvnieku, mana iecere - katru gadu šī kolekcija ir jāpapildina, jo mūsu daba ir pietiekami bagāta. Mums nav jāmeklē eksotisku valstu dzīvnieki, bet jāpopularizē mūsu dzīvnieki.

Vēl viens būtisks akcents: nākotnes perspektīvā būs iespēja iesaistīties uzņēmējiem un šajos objektos sniegt tūristiem savus pakalpojumus. Ķepovā jau tagad nevalstiska organizācija domā par to, ko viņi piedāvās tūristiem. Tā kā tās ir bijušā bērnudārza telpas, tad tur ir palikusi virtuve, kuru, pielāgojot un sakārtojot atbilstoši sanitārajām normām, varētu izmantot ēdienu gatavošanai, un pasniegt tūristiem pusdienas. Līdz ar to tur parādītos kāda darbavieta, vietējiem būtu iespēja pārdot pašu izaudzētos produktus. Līdzīgi rīkojas Igaunijā, kur mazo ciemu ļaudis strādā tieši uz tūristu ēdināšanu.

- Paldies par atbildēm!

Juris ROGA