Divas lāses jeb Viens stāsts par divām

Kopš senseniem laikiem dvīņu piedzimšana tika uzskatīta par kaut ko maģisku, brīnišķīgu, pat pārdabisku. Inki dvīņus godināja īpaši. Svinīgu ceremoniju laikā viņus nesa pa pilsētu īpašās nestuvēs un viņiem par godu sacerēja svinīgas himnas. Āfrikā dvīņus dēvē par “debesu dāvanu”: tiek uzskatīts, ka dvīņiem neko nedrīkst atteikt, jo viņiem klausa skorpioni.
Piekrītiet, ka arī mēs raugāmies uz dvīņiem kā uz brīnumu. Dabas smaids, divi vienādi cilvēciņi lielos ratiņos vienmēr izraisa garāmgājēju interesi un māmiņas lepnumu...

Uz “Varavīksnes” skolu viņas atnāca pirms divpadsmit gadiem. Aleksandra un Arina Palijas. Ilgi citi mācījās atšķirt viņas. Godīgi sakot, es neesmu pārliecināts, ka iemācījās visi. Bet, lūk, dvīņumāsu vārdi liecina daudz. Arina tulkojumā no grieķu valodas ir “mieru mīloša”, bet Aleksandra - “cilvēku aizstāve”. Arina ir patstāvīga, paļaujas tikai uz sevi. Aleksandra principiāla, mērķtiecīga, stipra. Tā par šiem vārdiem stāsta horoskopi. Bet dzīvē...

Gan Saša, gan Arina kopš pirmās klases dejoja tautas dejas un spēlēja Jaungada pasakā. Pasaku varoņu “karjerā” nostaigāja grūtu ceļu no sniegpārsliņām līdz galvenajām lomām. Līdz ar pāreju pamatskolā ne tikai sekmīgi mācījās, bet arī piedalījās visos ārpusklases pasākumos. Jautras meitenes, kuras bija iniciatores savā klasē. Bet es personīgi iepazinos ar viņām tikai vidusskolā. Tā iznāca, ka mēs daudz strādājām kopā. Izrādījās, ka mūsu “lāsītes” ir dažādas...

Arina patiešām ir patstāvīga, saprātīga, apdomīga. Turpretim Aleksandra ir emocionāla, eksplozīva, atklāta, principiāla. Abas spēlēja sko-las teātrī, bārstīja jokus jautro un atjautīgo klubā, abas dejoja... Daudz paspēja, nekad neatstāja novārtā mācības. Arina ieguva godalgotas vietas datorzīmējuma “Mana sapņa lidojums” novada konkursos, Aleksandra guva sekmes sportā. Arī aktrises viņas ir dažādas. Saša pilnībā atdevās darbam, gatava bija piedalīties mēģinājumos caurām dienām, bet Arina “strādāja” tikai saprāta robežās, viņai bija vēl arī citi plāni...

Ziņa par iegūto otro vietu starptautiskajā literārajā kustību konkursā “Pardubice Stream - 2012” pienāca maija beigās. Eseja par tēmu “Apsteidzot laiku” Arinas Palijas izpildījumā neatstāja vienaldzīgu starptautisko žūriju, kuras sastāvā bija pazīstami Eiropas rakstnieki un žurnālisti. Jaunajiem eiropiešiem bija ieteikts padomāt par tehnokrātu sabiedrības tēmu, skaitļu tehnoloģiju, interneta virsvadības tēmu, par dzīvās saskarsmes trūkumu, par vientulību. Konkursā piedalījās jaunie rakstnieki no Čehijas, Bulgārijas, Rumānijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas... Priekšlikumu piedalīties Arina saņēma no angļu valodas skolotājas Jeļenas Kļimovas. Izdevās. Eseja - tas domāts Arinai...

Saša... Šajā mācību gadā kopā ar Aleksandru mēs iestudējām mazu izrādi, kas skar svarīgu brīvības, attieksmes pret to, aktīvās dzīves pozīcijas tēmu. Tā sanāca, ka izrādi mēs demonstrējām tikai divas reizes - skolu teātru vadītāju seminārā un “Varavīksnes” skolā vecāko klašu audzēkņiem. Man ļoti žēl, ka to neizdevās demonstrēt kuplākam skatītāju pulkam. Jau divus gadus skolā, manuprāt, nebija sekmīgākas aktrises. Tāpēc es ļoti nopriecājos, kad uzzināju, ka Saša nominēta vienai no skolas Arkādija prēmijām. Un lai arī nominācija nekādi nav saistīta ar teātri, ļoti ceru, ka tieši Saša saņems šo balvu, viņa to ir pelnījusi!

Māsas Palijas šogad pabeidz skolu. Viņu nākotnes idejas arī ir ļoti dažādas. Kādas tieši, to neteikšu, lai nenoskaustu. Ļoti gribas, lai viņām viss izdotos. Mūsu dvīņumāsas sāk pieaugušo dzīves gaitas, un skolas pasaka nākamgad notiks bez viņām... Viņas ies tālāk pa dzīvi ar atklātu, sirsnīgu un mazliet noslēpumainu smaidu. Gluži kā zinot savu lielo noslēpumu - dvīņu noslēpumu...

Divas lāses, kurās tik dažādi atstarojās visas varavīksnes krāsas.

Andrejs JAKUBOVSKIS