Neaizmirstamas vēstures un garīguma stundas

Kaut kas mūsu dzīvē nav tā, ja atjaunotās neatkarības gados pusotra simta apdzīvoto vietu pazuda no Latvijas kartes. Simtiem tūkstošu cilvēku labāka likteņa meklējumos pameta dzimteni, satraucoša ir demogrāfijas statistika, un kā sekas tam — neperspektīvu skolu slēgšana.

Visām sociālajām un politiskajām likstām par spīti Latgalē, kuru tuvredzīgie valstsvīri pārvērta par depresīvu un izmirstošu reģionu, cilvēki turpina varonīgu cīņu par mazās dzimtenes izdzīvošanu. Arī Grāveros, ciematā, kas atrodas gleznainā ezera krastā un slīgst koku un krūmu zaļumā, iedzīvotāju skaits stipri sarucis, taču tie, kas palika, nezaudēja dūšu. Te atdzimusi Erceņģela Mihaila pareizticīgo baznīca, bet pamatskola godam nes Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra vārdu. Pilnīgi saprotams, ka augsti godājamais kādreizējās Grāveru vidusskolas absolvents Aleksandrs Kudrjašovs, kurš kļuva par Latvijas pareizticīgo baznīcas galvu, ļoti aktīvi piedalījās jubilejas pasākuma sagatavošanā.

Pedagogs, vēstures maģistrs Igors Platonovs veica plašu pētniecības darbu: saskaņā ar ierakstu Vitebskas guberņas Piemiņas grāmatā atrasts pirmais norādījums par baznīcas skolu Grāveros — 1887. gads. Skolas pirmā direktore bija Marija Starinska-Kudiņa, starp ticības mācības pasniedzējiem — skolotājs Ignatijs Migaja, teoloģijas zinātņu kandidāts, Maskavas Garīgās akadēmijas absolvents.

Jubilejas pasākums, kas bija veltīts mācību iestādes 125 gadu jubilejai, sākās ar svinīgo dievkalpojumu baznīcā, kuru vadīja Metropolīts. Kur tagad palikuši viņi, Dieva zaimotāji, baznīcu un dievnamu apgānītāji un postītāji? Toties ticība Kristus baušļiem turpina apgarot cilvēkus un pildīt karojošā ateisma iztukšotās sirdis. Dažādu gadu Grāveru skolas absolventiem dievnamā Ekselence pasniedza piemiņas zīmes.

Aktu zāle, kur notika svinīgā sēde, arī bija noformēta pareizticības stilā. Goda stūrī — Erceņģeļa Mihaila liela ikona. Starp goda viesiem bija Daugavpils Metropolīts Aleksandrs, Krievijas Federācijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Oļegs Ribakovs, Rīgas domes deputāts Ivans Ivanovs, liela garīdznieku delegācija. Svētku zālē pulcējās ap simts bijušo absolventu, un tā bija stāvgrūdām pilna. Tāpat kā pirms 125 gadiem, baznīcas skolas atklāšanā skanēja slavinājums Visuaugstākajam, tā arī jubilejas pasā- kums sākās ar garīgajām dziesmām galvaspilsētas Visu Svēto dievnama kora izpildījumā. Ekskursiju pagātnē veica vēstures maģistrs Igors Platonovs. Ļoti vērtīgie materiāli, kas savākti un apkopoti, ir grāmatas izdevuma cienīgi, vēlāk uzsvēra Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs. Ekselence dalījās neaizmirstamās atmiņās par dzimtajos Grāveros pavadītajiem skolas gadiem un apbalvoja skolas direktori Elfu Islamgarajevu ar arhiereja rakstu. Starp citu, kopā ar viņu pedagoga darba gaitas mīļajā skolā turpina šīs mācību iestādes absolventi Igors Platonovs, Ilona Ivanova, Nonna Jakovļeva. Apsveikuma runā Aglonas novada domes priekšsēdētājs Igors Reščenko paziņoja, ka pašvaldība arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai skola Grāveros turpinātu dzīvot. Zināma patiesība: apdzīvotā vieta, kurā tiek slēgta skola, paliek neperspektīva.

Izjusti un ar saviļņojumu par skolas jaunības neaizmirstamajiem gadiem runāja piecdesmito gadu absolventi: Rīgas domes deputāts Ivans Ivanovs un viņa dzīvesbiedre Valentīna, Metropolīta klasesbiedre. Klātesošie zālē ļoti sirsnīgi uzņēma arī vecākā absolventa, Kovaļovas vecticībnieku draudzes mācītāja Jevfimija Osipova stāstījumu par mā- cību gaitām pirmskara gados. Tika nosaukti bez vainas represēto Grāveru skolotāju vārdi... Laiks visu nolika savās vietās: kam — neslava, bet kam — nemirstība.

Jubilejas koncerta programmā bija labākie skolas pašdarbnieku priekšnesumi, uzstājās ansambļi no Rīgas un Daugavpils, kurus apvienoja pasākuma lieliskā konferansjē Svetlana Vidjakina no Rīgas.

... Kristus baznīcas un laicīgās skolas vienotības neaizmirstamā diena. Šāda garīguma dabiska harmonija vieš labas cerības uz Latgales atdzimšanu.

Aleksejs GONČAROVS