Reaģē uz visām sūdzībām

— Kā izkontrolē tās pārtikas kvalitāti, kas Latvijā nonāk no citām valstīm?

— Pārtiku nevar ievest jebkur, kur pagadās, Eiropas Savienībā (ES) to var ievest caur noteiktām vietām, ko sauc par robežkontroles punktiem. Tur strādā mūsu dienesta cilvēki, kuri veic attiecīgas pārbaudes gan dzīvnieku izcelsmes produktiem, gan ne dzīvnieku izcelsmes produktiem.

— Tātad visa no citām valstīm Latvijā ievestā pārtika tiek izkontrolēta?

— Tā, kas ievesta caur robežkontroles punktiem. Starp ES dalībvalstīm vairs nepastāv robežas, tas nozīmē, ja kāds ievedis produktus, piemēram, caur Spānijas ostu, tos var mierīgi atvest līdz Latvijai. Tas savukārt nozīmē, ka šādos gadījumos mēs uzticamies Spānijas, Vācijas, Francijas vai Polijas kolēģiem, kas ir veikuši kontroli savā robežkontroles punktā, kas ir viņu teritorijā. Lai krava nonāktu ES, tā ir jāieved caur robežkontroles punktiem, kur notiek oficiālas pārbaudes un kur pārbauda gan pavaddokumentus, gan uzglabāšanas apstākļus, gan arī, ja vajag, ņem paraugus.

— Kad ievestā pārtika nonākusi iekšējā tirgū veikalos, vai tur to atkal pārbauda?

— Izlases veidā pārtikas inspektori pārbauda gan marķējumu, gan pavaddokumentus, gan, ja tas ir vajadzīgs, ņem paraugus. Mums ir uzkrāta informācija par tām neatbilstībām, kas jau konstatētas robežkontroles punktos pārējās ES dalībvalstīs. ES darbojas ātrās brīdināšanas sistēma, kas nozīmē, ja kāda no dalībvalstīm konstatē problēmu, piemēram, piesārņojumu ar dioksīnu cūkgaļā vai piesārņojumu ar salmonellu, vai piesārņojumu ar smagiem metāliem, pesticīdiem, tad attiecīgā dalībvalsts ievieto informāciju ātrās brīdināšanas sistēmas datu bāzē un pārējas dalībvalstis uzzina šo informāciju. Mēs vairākas reizes bijām saņēmuši informāciju tieši ar ātrās brīdināšanas sistēmas starpniecību un organizējām pasākumu par attiecīgu produktu izņemšanu no aprites. Bieži vien mēs saņemam informāciju, ka ir problēma, bet vairākkārt esam konstatējuši, ka konkrētas kravas piesārņoti produkti līdz Latvijai nav nonākuši. Šajā gadījumā Latvijas kompetenta institūcija — PVD — šādu informāciju saņem, pārbauda pēc monitoringa un, ja ir vajadzīgs, mēs arī paziņojam sabiedrībai par to, ka risks ir vai riska nav. Jo bieži vien patērētāji ir lasījuši vai pamanījuši šādu vai citu informāciju un interesējas, vai viņi nav apdraudēti. Tad mēs informējam sabiedrību.

— Vai tā pārtika, kas saražota tepat uz vietas Latvijā un nonāk tirdzniecībā, visa tiek izkontrolēta?

— Vispirms to nodrošina pārtikas ražotājs, jo likumdošana uzliek par pienākumu pārtikas ražotājam veikt visus pasākumus, lai aizsargātu patērētāja veselību, tai skaitā veikt pārtikas laboratorisku kontroli. Mēs savukārt pārbaudām, cik korekti ražotājs ir saražojis produktus un vai viņš ir veicis visus pasākumus, lai pasargātu galaproduktu no piesārņojuma, vai ir veiktas paškontroles analīzes un nepieciešamības gadījumā mēs vēl noņemam savas analīzes. Tas nozīmē, ka pirmā atbildība gulstas uz ražotāja pleciem, bet pārtikas un veterinārais dienests vēl pārbauda papildus. Skaidrs, ka mēs pārbaudām izlases veidā, mēs nebraucam uz katru uzņēmumu, lai katru reizi tur ņemtu paraugus. Mūsu uzņēmumi ir atbilstoši sagrupēti, lai kontrole būtu efektīva.

— Pārbaudāt tikai pārtikas ražotājus?

— Vietējie uzņēmumi ražo gan vietējam tirgum, gan eksporta produkciju. Pārbaudām savus ražotājus, bet pārbaudām arī ievedamo produkciju, jo to paredz ES likumdošana, ka jāpārbauda gan importa produkti, gan vietējie. Turklāt ir pietiekoši daudz produktu, kas Latvijā nemaz netiek ražoti. Piemēram, banāni, ananāsi, apelsīni. Tai skaitā mēs pārbaudām arī svaigus augļus un dārzeņus: no kurām valstīm ieved, ar kādiem pavaddokumentiem, vai nemaldina patērētāju utt. Mums ir laba sadarbība ar dārzeņu audzētāju asociāciju, kad, saņemot attiecīgu informāciju, esam veikuši pārbaudes un konstatējam, ka ieved kartupeļus, piemēram, no Polijas, jau šeit pārfasē, pārmarķē un mēģina tirgot kā Latvijas izcelsmes produktus. Ir arī citas kultūras, kuras mēģina šādi tirgot. Mēs pārbaudām ne tikai veikalos, bet arī vairumtirdzniecības bāzēs, un bieži vien paši patērētāji dod signālus, ka kaut kas nav kārtībā, tad mēs braucam uz attiecīgiem objektiem. Pārbaudes veicam arī tirgos. Mēs pārbaudām visas sūdzības, diemžēl arī anonīmās.

— Vienai daļai iedzīvotāju nav īsti skaidrs, kā rīkoties, kad viņš iegādājies un atnesis mājās sliktu produktu?

— Galvenais, lai būtu čeks par pirkumu, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, jo tad var izvirzīt pretenzijas. Tad var norādīt, ka konkrētajā SIA jūs esat nopircis to un to, tādā daudzumā, jums ir pirkumu apliecinošs dokuments, ar ko dodaties uz konkrēto tirdzniecības vietu un izvirzāt pretenziju. Vai jums atdos naudu, vai iedos labu produktu, tas jau nākamais jautājums. Ja netiekat galā, varat paziņot vietējai PVD pārvaldei, ka jums konkrētajā objektā pārdeva sliktu produktu, ka jūs neesat apmierināts ar to, ko esat nopircis, un mēs veiksim pārbaudi. Mēs reaģējam uz visām sūdzībām.

— Čeks par pirkumu nav obligāts, lai sūdzētos?

— Labāk, ja jums ir darījumu apliecinošs dokuments, kas šinī gadījumā ir kases aparāta čeks, tad pārdevējs nevar no jums novērsties. Pretējā gadījumā viņš var pateikt, ka esat pircis pie viņa kaimiņa, nevis pie viņa. Bet vienmēr var pazvanīt un pateikt par problēmu PVD. Čeks palīdz pircējam risināt problēmas ar pārdevēju, bet čeks nav obligāts nosacījums, lai sūdzētos mūsu dienestā. Bet iedomājieties arī par to, ka Rīgas tirgū ir simtiem tirdzniecības vietu! Cilvēks pasaka: “Es to esmu nopircis gaļas paviljonā, bet neatceros kurā vietā...”

— Tātad, ja kases aparāta čeks nav bijis vai tas ticis nozaudēts, cilvēks vienalga var sūdzēties PVD, bet vēlams neaizmirst, kur tieši izdarīts pirkums?

— Jā, mēs pārbaudīsim informāciju šā vai tā.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA