Savai nākotnei

Veiksmīgi tikt galā ar žurnālistes pienākumiem jaunietei netraucē arī fakts, ka viņa nāk no krieviski runājošas ģimenes, jo Sandra kopš bērnudārza vecuma ir pilnveidojusi savas latviešu valodas zināšanas. Rakstos meitene galvenokārt atspoguļo jauniešu biedrības darbu un jauniešu aktivitātes. Raksta viņa pamatā interneta medijam: publicējas novada domes mājas lapā un portālā draugiem.lv, kur jauniešu biedrībai “Dagne” ir sava sadaļa. Viens viņas raksts tika publicēts laikrakstā “Ezerzeme”. Tajās reizēs, kad biedrības biedri paši filmē notikumus, Sandra veic arī intervētājas pienākumus.

“Man vairāk patīk atstāstīt notikumus, kuros esmu pati piedalījusies, jo tad konkrēti zinu, kas un kā notika,” stāsta Sandra. “No pēdējā laika rakstiem spilgtāk atmiņā ir par jauniešu iestudējumu, kas 15. aprīlī tika rādīts Dagdas Romas katoļu baznīcā pēc svētās Mises — koncertā piedalījās pensionāri, bērni un jaunieši. Es tikai rakstu, fotografē Sintija Loce, 9. klases skolniece, kura (atšķirībā no manis) nav “Dagnes” biedre. Bet mēs tāpat esam labas draudzenes un viegli sadarbojamies. Kad es intervēju, viņa filmē. Arī Sintijai kā video operatorei ir noslēgts brīvprātīgā darba līgums.

Nevaru konkrēti atbildēt uz jautājumu, grūti vai viegli rakstīt? Man tas vienkārši padodas. Viss sākās ar pasaku rakstīšanu un domrakstiem skolā. Vajadzēja nodot darbu uz divām lappusēm, es uzrakstīju uz sešām un vairāk — tas bija slikti. Man nācās iemācīties apkopot savas domas, izteikties īsāk, kodolīgāk un precīzāk. Reizēm gan gadās, ka tēmu nesaproti, nav iedvesmas, galvā nedzimst nekādas domas, tad meklēju palīdzību pie Svetlanas. Faktu kļūdas man nekad nav bijušas, vārdi un uzvārdi vienmēr tika uzrakstīti pareizi, jo Dagdā mēs jau viens otru labi pazīstam. Par svešiem nācies rakstīt reti, bija viens raksts par Jēkabpils Bērnu un jauniešu invalīdu biedrību “Cerību sala”. Viss bija normāli, vismaz neviens neko neaizrādīja un nepārmeta.”
Jauniete paspēj gan stundām sagatavoties, gan pildīt žurnālistes pienākumus, jo ir iemācījusies plānot savu laiku. Nākotni Sandra jau šodien plāno saistīt ar žurnālistiku. Interesanti, ka radu un paziņu lokā viņai žurnālistu nav. Meitene priecājas par iespēju gūt noderīgu pieredzi. Ieguvumu viņa saredz arī pašā brīvprātīgā darba līgumā, šo faktu varēs uzrādīt savā CV, viņai būs arī rekomendācijas no “Dagnes”, varēs pievienot konkrētu rakstu kopijas.

S. Ilatovska: “Slēgt brīvprātīgā darba līgumu tika piedāvāts vairākiem jauniešiem, bet nebija gribētāju. Samaksas par šo darbu nav, vienkārši jāstrādā, bet ieguvumi būs nākotnē.”

Sandra aizraujas ar ielu dejām — jau gadu viņa dejo Hip-Hop grupā “HOT PEGUINS”, piedalās sacensībās, uzstājas vidusskolā, novada lielākajos pasākumos: “Esam septiņas meitenes un trīs puiši, jo vairāk gribētāju dejot starp puišiem nebija. Treniņi ilgst aptuveni stundu bērnu un jauniešu centrā vidēji reizi nedēļā. Gadās — biežāk, gadās, nenotiek vispār, kā sanāk.”
Vēl jauniete dzied jauktajā korī un dejo tautas deju kolektīvā, vada dažādus pasākumus bērnu un jauniešu centrā, piemēram, dzimšanas dienas. Viņa raksta dzeju, bet savus dzejoļus nav publicējusi un nav rādījusi citiem. Kā vairākums jauniešu, arī Sandra nav vienaldzīga pret datoru, taču viņa velta laiku arī grāmatu lasīšanai, sevišķi interesē fantastika, piedzīvojumi un mistika. Vēl viņa sapņo iemācāties vadīt automašīnu, jau sākusi iet ceļu šī mērķa sasniegšanai.

Juris ROGA