Situācija šobrīd epidemioloģiski nelabvēlīga

Trihineloze ir parazitāra infekcijas slimība, ar ko iespējams inficēties, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar Trichinella dzimtas parazītiska tārpa kāpuriem. Šī infekcija sastopama visā pasaulē, bet saslimstība ir augstāka tajos apgabalos, kur iedzīvotāji tradicionāli lieto uzturā termiski nepilnīgi apstrādātus cūkas gaļas izstrādājumus: desas, šķiņķi, arī šašliku.

Šajā sanāksmē tika raksturota epidemioloģiskā situācija cilvēku un dzīvnieku vidū Dienvidlatgales reģionā un visā valstī, kā arī pārrunāti preventīvie profilaktiskie pasākumi slimības izplatības ierobežošanā. Pēdējo gadu laikā saslimšanas gadījumu skaits ar trihinelozi Latvijā palielinājies vairākkārt, bet visnelabvēlīgākā situācija ir tieši Daugavpils un Krāslavas novadā.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar trihinelozi, uzturā drīkst lietot tikai zināmas izcelsmes drošā tirdzniecības vietā iegādātu, termiski apstrādātu cūkgaļu.

Šajā sakarā tika atgādināts, ka tuvojas Līgo, bet šo svētku pamatēdiens ir šašliks. Slimības uzliesmojums Daugavpilī bija sācies tieši jūnijā, pirms Jāņiem, kad sākās aktīva cūku kaušana, un turpinājās pēc Jāņiem, tad reģistrēta uzliesmojuma lielākā līkne. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka šašliks ir ēdiens, kas netiek atbilstoši termiski apstrādāts, ja tajā ir trihinellas, tad visi, kuri lieto šo šašliku, slimo, bet cēlonis ir daudz dziļāk. Speciālisti aicināja pievērst lielāku uzmanību zemnieku un mednieku izglītošanai. Jā, ir slikti sociālie un materiālie apstākļi, tālab cilvēki audzē un audzēs cūkas privātajās saimniecībās. Bet arī Kārļa Ulmaņa laikos zemniekus mācīja, ka nekādā gadījumā nevar cūkām izbarot termiski neapstrādātas dažādu dzīvnieku iekšas, jo šādā veidā tiek uzturēts trihinelozes perēklis saimniecībā. Turklāt nav iespējams pasargāt fermu no grauzējiem, kas ir papildus riska faktors, jo cūka ēd visu, kas pagadās, pietiks ar vienu slimu peli. Jāizglīto arī mednieki, jo viņi dara to pašu: atnes medījumu mājās, sadala gaļu un iekšas izmet cūkai. Tās nav termiski apstrādātas, tādā veidā mednieki uztur trihinelozes perēkli. Ja saimniecībās lopus uzturēs atbilstoši, tad saslimstības risks būs zemāks.

Iedzīvotājiem, kas cūkas audzē savas ģimenes vajadzībām un kauj dzīvniekus mājās, nedrīkst nodarboties ar šādi kautu dzīvnieku gaļas tirdzniecību.

PVD uzsver, ka nepārbaudītas cūkgaļas tirgotāji apdraud ne tikai savu un savu tuvinieku, bet arī gaļas pircēju veselību. Protams, likumā ir atrunāts, ka visam jābūt kautam atzītajās kautuvēs, jābūt pavaddokumentiem, zīmogotiem kautķermeņiem, un viss tā arī notiek, bet, tiklīdz cūka ir tirgū, tur to sadala, un vairs neredz ne zīmogu, neko citu, kā tikai dokumentus un cūkas gaļu. Realitātē ļoti bieži viens kaimiņš palūdz otram iztirgot viņa cūciņu, un tā zem legālajiem pavaddokumentiem tirgū var nokļūt nelegālas, mājās audzētās cūkas, kā tas, iespējams, bija noticis Daugavpilī. Ņemot vērā, ka pērn Daugavpilī bija augstākais saslimstības līmenis, un skatoties, ka saslimstības dinamika nesamazinās, kopš šī gada sākuma tiek veikti pastiprināti uzraudzības pasākumi, bet aprīlī Daugavpilī aizliedza tirgū malt gaļu un taisīt šašlikus uz vietas, jo malta vai sagriezta gaļa vairs nav izsekojama, no kurienes kāds gabals ir radies. Un vienalga esot cilvēki, kas nesaprot situācijas bīstamību un lūdz, lai aizliegumu atceļ. Lai arī PVD veic pastiprinātu uzraudzību, iestādes speciālisti grib, lai arī citas valsts institūcijas nāk palīgā un, ja redz nelikumīgu tirdzniecību, piemēram, iekšpagalmā no automašīnas, lai informē, kur tādas lietas notiek.

Visiem iedzīvotājiem jāsaprot, ka gaļai ir jābūt pārbaudītai, jānāk no drošas saimniecības, pretējā gadījumā mēs apdraudam sevi un ģimenes locekļus.

Slimība nav nemaz tik nevainīga, Daugavpils pieredze tāda, ka cilvēki ļoti vēlu vērsās pie ārstiem, un viņiem bija visādas diagnozes, tikai ne tās, kuras vajadzētu atklāt pirmām kārtām. Situācija šobrīd epidemioloģiski nelabvēlīga, un nav cerību, ka tuvākajā laikā ļoti uzlabosies, jo šis trihinelozes perēklis tiek uzturēts jau no dabas, nebūs tik vienkārši apturēt saslimstību. Lai arī pašu patēriņam audzētie un kautie dzīvnieki nav obligāti jāizmeklē uz trihinelozi, un daudzus attur analīžu izmaksas, tomēr savai un citu drošībai PVD iesaka to darīt. Par iespējām izmeklēt pašu patēriņam nokautās cūkas uz trihinelozi var interesēties pie vetārstiem vai sava reģiona PVD pārvaldē. Tiesa, daudzi lauksaimnieki uzskata, ka analīžu cena ir nesamērīgi augsta, tāpēc šī problēma ir steidzami jārisina, ko arī tika solīts darīt. Jāatceras arī tas, ka ne vienmēr arī oficiālās tirdzniecības vietās iegādātā cūkgaļa izrādās kvalitatīva, tālab vienmēr jāsaglabā pirkuma čeks vai vismaz jācenšas iegaumēt, kur gaļa nopirkta, un noteikti jāinformē attiecīgie dienesti.

Sanāksmē dzirdēto apkopoja Juris ROGA