Lielais projekts neatrisināja visas problēmas

— Tikai nesen ir saņemta galīgā atziņa no Centrālā finanšu līguma aģentūras, veikti visi pēdējie grozījumi mūsu lielajā projektā, par kura realizācijas gaitu stāstīja mediji, tostarp arī laikraksts “Ezerzeme”, stāsta centra “Dagda” vadītājs Andris Badūns. Projekts tika realizēts vairākos posmos, fiziski tas bija noslēdzies sen, bet tagad arī dokumentāli. Bija ieradusies arī komisija, kas pārbaudīja mūsu veikumu. Kopskats uz visu, paldies Dievam, ir pozitīvs. Pro-jekta realizēšanas gaitā ministrijā diemžēl notika reorganizācija, kā rezultātā nomainījās projektu uzraugošā iestāde. Tas radīja sava veida problēmas, jo jau-niem cilvēkiem, veicot pārbaudi, vajadzēja saprast projektu no pašiem pirmsākumiem.

— Kas plānots perspektīvā?

— Novada domes Infrastruktūras un attīstības nodaļas plānotāji strādā un mēģina meklēt projektus, lai atrisinātu mūsu problēmas. To vienalga ir palicis ļoti daudz. Pagājušogad realizētais ERAF projekts deva lielu ieguldījumu. Dienas stacionārs pārvērties līdz nepazīšanai, izvietots jaunā vietā, tur ir pacēlājs invalīdiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Tāpat iegādāts labs aprīkojums. Mums veiksmīgi notiek ultrasonogrāfijas izmeklējumi, pērn darbu iesāka un šogad turpina otolaringologa (LOR) kabinets, ar kuru iedzīvotāji ir ļoti apmierināti, daudzi mums izsaka gandarījumu, ka vairs nav jāmēro tāls ceļš, lai nokļūtu pie šāda speciālista. Tieši LOR kabinets ir izraisījis kolēģu interesi no blakus slimnīcām, kuri interesējas par šo aparatūru. Stāstīt par projekta rezultātā gūtajiem ieguvumiem var daudz, efekts ir sasniegts liels, bet, ņemot vērā, ka projekta finansējumam bija kvota, tad daudzas lietas palika nepaveiktas tā, kā mēs paši tās gribētu.

— Lūdzu, konkretizējiet, kas īsti jāizdara?

— Mums daudz ļoti darāmā tieši poliklīnikas ēkā, kur jau esam sākuši veikt darbus saviem spēkiem saimnieciskā kārtā. Šogad jau veicām labu pašreizējo remontu četros kabinetos, nedaudz naudas ieguldījām arī aprīkojumā. Ar novada domes atbalstu iegādāta sīka medaparatūra ginekoloģijas kabineta vajadzībām. Man personīgi un daudziem citiem cilvēkiem nepatīk mūsu poliklīnikas gaiteņi, jo tie ir ļoti novecojuši. Arī ugunsdzēsēji pieprasa atbrīvoties no koka konstrukcijām, ar kurām apšūtas sienas. Varbūt kādam šķiet, ka gaitenis nav primārais, jo primārais ir ārsts kabinetā, pacientu pieņemšana un ārstēšana, bet ir arī šīm it kā otršķirīgajām lietām ir jābūt kārtībā un visām telpām jābūt tīrām, higiēniskām, atbilstošām ugunsdrošības normām un kopējam valsts attīstības līmenim.

Tā kā ambulatorai daļai viens liels ERAF projekts ir noslēdzies, tuvākajā laikā no valsts un Eiropas visticamāk tai vairs nekas nebūs pieejams. Mēs ļoti ceram uz ģi- menes ārstu prakšu vietas sakārtošanas projektu. Mūsu poliklīnikas ēkā izvietotas piecas ģimenes ārstu prakšu vietas, ja projekts gūs atbalstu, tad par šiem līdzekļiem tiks sakārtota daļa poliklīnikas, jo prakšu vietas atrodas tās ēkā. Savukārt ārstiem būtu jauns, labs aprīkojums. Jāpiebilst, ka ar lauku feldšerpunktiem mūsu iestādei nav nekāda sakara. Faktiski ģimenes ārstiem un speciālistiem ar mūsu centru ir noslēgts telpu nomas un pakalpojumu izmantošanas līgums. Kas tie par pakalpojumiem? Piemēram, bīstamo atkritumu savākšana, ko ir izdevīgāk realizēt visiem kopīgi, nevis uzturēt katram savu struktūru.

Iecerēs ir elektroapgādes uzlabošanas projekts, kuru apmaksāja dome un ko šogad mēģināsim realizēt. Iekšējās elektrolīnijas ir mūsu bilancē un uzturēšanā, bet novecojušas. Projekta rezultātā tās tiks nomainītas pret jaunām: kabeļus ieraksim zemē, bet vecos stabus aizvāksim. Gaidām vasaru, kad vidusskolā atbrīvosies virtuve un veiksim kapitālo remontu iestādes ēdināšanas blokā, ieskaitot virtuves remontu, ventilācijas modernizēšanu un telpu kosmētisko remontu. Darbus var veikt tikai vasarā, jo ik dienu vajag paēdināt 100 cilvēkus, turklāt trīs reizes dienā. Ceram, ka to varēs nodrošināt caur skolas virtuvi. Šovasar, ja būs finansiālas iespējas, uzbūvēsim trīs lapenes, lai iemītnieki var tās izmatot atpūtai svaigā gaisā. Plānojam ierīkot pirti ar saunu un uzlabot dušas pakalpojumus, kurus jau šodien sniedzam pilsētas iedzīvotājiem, ja tādu projektu vispār apstiprinās. Pie poliklīnikas šovasar ceram izbūvēt autostāvlaukumu. Vispār, visi lielie plāni ļoti atkarīgi no Dagdas novada domes atbalsta, jo tik daudz naudas sapelnīt paši mēs nespējam.No lielākiem šī gada plāniem tas būtu viss.

— Vai mediķu rindās pastāv kadru mainība?

— Pēdējā laikā objektīvu apstākļu dēļ mums nomainījās tikai ārsts psihiatrs, un tagad uz Dagdu izbrauc ārste no Rēzeknes. Visi pārējie speciālisti ir tie paši, kuri strādā šeit jau ilgu vai ilgāku laiku. Bet ne tikai centrs “Dagda”, daudzas citas mums līdzīgas iestādes ir saskārušās ar ļoti lielām problēmām, lai vispār nodrošinātu pacientiem ārstus. Piemēram, mums savu vietējo ārstu tikpat kā nav. Stomatologs brauc no Krāslavas, viena ginekoloģe brauc no Krāslavas, otra — no Aglonas, otolaringologs — no Preiļiem, arodārste — no Preiļiem, narkologs — no Daugavpils, ķirurgs — no Krāslavas, psihiatrs — no Rēzeknes, laboratorijas vadītāja — no Krāslavas. Lūk, tā. Cilvēkiem ir jāpielāgojas konkrētam laikam, visiem šiem speciālistiem ir pamatdarbs tuvāk dzīvesvietai, bet mēs esam ļoti pateicīgi un priecīgi, ka viņi var atrast laiku, lai pieņemtu pacientus Dagdā. Visiem ir jāsaprot, ja jau viņi mēro šo ceļu un brauc pie mums, lai gan ērtāk strādāt tikai pamatdarbā, dzīvojot savas medicī-nas iestādes tuvumā, tad pilnīgi loģiski, ka man kā uzņēmuma vadītājam ir darba līgumos jāparedz pietiekami laba apmaksa, lai ārsts pateiktu: “Jā, mani tas apmierina, es braukšu!” Pieaicināt speciālistus mums ir dārgi, bet citas iespējas nav. Pretējā gadījumā ārsta nebūs, tad cietīs mūsu cilvēki. Aizbraukt pie ārsta uz Rēzekni, Krāslavu, Daugavpili vai citur lauku cilvēkam ir daudz sarežģītāk nekā uz Dagdu.

— Pēc kādiem kritērijiem izvēlējāties speciālistus, kurus vajag novada iedzīvotājiem Dagdā?

— Šis tas izveidojies vēsturiski, proti, bija iedalīta kvota, kas vairākus gadus netika izmantota, paldies Dievam, to neatņēma. Sākoties ERAF projektam, mēs brīdinājām, ka mums būs tāds speciālists. Nacionālo veselības dienestu lūdzām piešķirt kvotas ultrasonogrāfijas izmeklējumiem. Ņemot vērā, ka ir aparatūra, pierādot ar dokumentiem, līgumiem un sertifikātiem, ka ir ārsti, kuri strādās kabinetā, mums tika piešķirtas kvotas.

Es teiktu tā — ja izdodas atrast speciālistu, principā, var risināt šos jautājumus, bet lieta tāda, ka ne vienmēr ir speciālisti, un viņus nevar atrast pat par naudu. Ne vienmēr viņi var izbraukāt, ne vienmēr var visu paspēt. Piemēram, otolaringologu meklēju gandrīz gadu, runāju ar vairākiem speciālistiem. Sāku meklēt laicīgi, un tieši pateicoties pirmajiem uzrunātajiem ārstiem, ar kuriem pārspriedām darba iespējas šeit, izdevās nodrošināt LOR kabineta darbu. Kad man kā iestādes vadītājam ārsti sāka jautāt, ko es piedāvāšu viņiem kabinetā, kāds ir aprīkojums, un kad es neko nevarēju piedāvāt, viņi man ieteica, ka vajag labu aparatūru, jo sen pagājis laiks, kad varēja strādāt ar primitīvām metodēm. Ja tā būs, tad var sākt sarunu par darbu, citādāk tam nav jēgas. Pēc tam iestājās neliela pauze, bija projekts, iekļāvām tajā LOR aparatūru, kad to dabūjām, es atkal vērsos pie tiem, kuri solīja, ka būtu gatavi braukt. Paziņoju, ka jūsu lūgums izpildīts, lūdzu, gaidu darbā. Un arī tad nebija viegli, jo nekas nestāv uz vietas, tiem cilvēkiem bija mainījušies apstākļi.

No vietējiem ārstiem mums ir acu ārste, kurai te privātprakse, un viņa tikai nomā mūsu telpas. Ir ārsts neirologs, kura sieva ir ģimenes ārste novadā. Starp citu, visi ģimenes ārsti ir savējie. Vēl ir ārsts radiologs, kurš strādā ar rentgenu un veic vēdera dobuma izmeklējumus ar ultrasonogrāfu. Lūk, tāda situācija.

— Kad parādījās problēma atrast speciālistu, veidojot Veselības un sociālo pakalpojumu centru, vai tam ir dziļākas saknes?

— Izveidojot centru, gandrīz nekas nemainījās, jo vienkārši apvienoja iestādes zem vienas pakļautības. Tās izmaiņas notika sen, kad Dagdas slimnīcā tika slēgtas slimnīcas nodaļas un iestāde zaudēja slimnīcas statusu, līdzīgi kā Kārsava, Viļāni un citas.

— Iedzīvotāji redz jūsu iestādes teritorijā ātrās palīdzības mašīnas un jautā, kālab tās vienmēr brauc garām Dagdas slimnīcai?

— Neatliekamā palīdzība nav mūsu pakļautībā, bet viņi šeit nomā telpas un garāžas savām divām brigādēm. Uz mūsu centru nevienu slimnieku neved, jo te nav slimnīcas. Mūsu centrā atrodas Dienas stacionārs, kas paredzēts cilvēkiem, kuri ārstējušies slimnīcā, bet viņiem vēl vajadzētu palietot medikamentus ārsta uzraudzībā, viņiem nepieciešams likt sistēmu, izdarīt injekcijas. Viņi ierodas šurp ar ārsta norīkojumu, bet ne ar ātro palīdzību, jo, kā jau sacīju, te nav slimnīcas. Dienas stacionārā ir 12 vietas, tas mums gandrīz vienmēr pilns. Cilvēks maksā tikai pacienta iemaksu. Ja ir iegādāta Krāslavas Slimokases rozā grāmatiņa, tad nav jāmaksā nekas, pat tajā gadījumā, ja kādam jāpaliek pa nakti un viņš saņem trīsreizēju ēdināšanu. Krāslavas Slimokase sedz arī uzturēšanās izdevumus. Iedzīvotājiem tas ir ļoti izdevīgi, gados veciem cilvēkiem tas ir sevišķi nozīmīgi.

Noslēgumā gribu piebilst, ka pēdējā laikā ļoti veiksmīgi darbojas mūsu fizioterapeites. Ar šī gada sākumu visā valstī piedāvāts jauns pakalpojumu veids — fizioterapeiti var doties mājas vizītēs. Mums ir divas tādas speciālistes, viena brauc no Krāslavas, bet viena ir vietējā. Precīzāk — divas vietējās, kuras uz maiņām laiž viena otru dekrēta atvaļinājumā. Tāda, lūk, sakritība. Fizioterapeites strādā gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem, bet kabineti ir divi: atsevišķi bērniem un pieaugušajiem. Tas gan ir maksas pakalpojums, izņemot noteiktus ga-dījumus pieaugušajiem un maziem bērniem, ko apmaksā valsts. Bet ir jābūt ārsta-rehabilitoga nosūtījumam. Noslodze viņām ir normāla, pateicoties tam, ka pašas aktīvi popularizē savu profesiju, ko var paveikt un kādu efektu var sasniegt, skaidro fi-zioterapijas iespējas un nozīmi.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA