Talanti mums līdzās

Pārsteidza izstādes apmēri — dažu mēnešu laikā Renārs izveidojis veselu pilsētu, kurā trūkst laikam vienīgi ceļamkrāna, slimnīcas un varbūt vēl kāda atribūta. Bet tas viss vēl taps, jo vēl ir palikusi vieta veselam kvartālam! Dzīvnieku, putnu, cilvēku un citas nelielas figūras Renārs lipina ātri un viegli. Trīsistabu dzīvoklī viņa hobijam ir pašauri, gadās vecākā māsa nejauši samin kādu figūriņu, bet Renārs uz viņu nedusmojas un ātri vien uztaisa jaunu. Kad figūriņa gatava, tā tiek nolakota, lai nenoput un ir izturīgāka. Spīduma dēļ nezinātājam var šķist, ka tās ir pirktas, vajag ieskatīties rūpīgāk, lai saprastu, kas te par noslēpumu. Lēnāk top mājas un citas ēkas, turklāt grūtāk ir darināt tās, kurām pamatnē ir kartons. Renārs gan labprātāk veido mājas pilnībā no plastilīna. Viņa uzrēvētā pilsēta ir revolucionāra — tajā dzīvo jaunatne, kura neko nelauž un nedemolē. Tajā ir pat skvērs un piemineklis izcilam dzejniekam, kā arī vēsturiski kulturālais piemineklis — lielgabals. Renārs sapņo par arhitekta profesiju un uzskata, ka tagadējā aizraušanās viņam dos pieredzi un zināšanas, kuras lieti noderēs nākotnē, apgūstot profesiju. Iespējams, kādreiz viņš kļūs par īstas pilsētas galveno arhitektu, un viņa pilsētā, kā saka Renārs: “Kārtība būs!” Izstādes prezentācijā viņam nācās atbildēt gan uz bērnu, gan pieaugušo jautājumiem, un Renārs visiem pierādīja, ka viņam nav pēc vārda kabatā jālien.

Ar plastilīna figūriņu veidošanu Renārs aizrāvies kopš septiņu gadu vecuma. Viņa hobiju atbalsta vecāki un palīdz gan ar iedvesmu, gan iegādājas plastilīnu. Starp citu, izstādes darbam izlietotas ap 40 paciņas plastilīna, katrā tādā ir astoņas krāsas. Idejas puika smeļas internetā.

Izveidotā pilsēta ir viņam spēļu laukums, kurā darbojas kopā ar brālēnu. Renāram ir vēl viens hobijs — jau gadu viņš kolekcionē automašīnu modeļus, turklāt, ne šādus tādus, bet to samazinātas kopijas. Šobrīd puikam tādu ir 17, lielākoties tie ir iegūti, pērkot žurnālus. Protams, Renāra plastilīna pilsētā ir gan ielas, pilnas automašīnu, gan benzīntanks, gan automobiļu rinda pie tā, it kā benzīna cena nemaz nebūtu tāda, kāda šodien tā ir... Acīmredzot Renārs ir optimists, bet arī pragmatiķis — viņa pilsētā dzīvo ne tikai latvieši un krievi, bet arī citu, pat eksotisku valstu pilsoņi. Demogrāfiskā bedre kaut kā jāaizpilda...
Renārs savu hobiju iemanījās saglabāt noslēpumā līdz pat izstādes dienai un pārsteidza klasesbiedrus, kuri par to neko nezināja. Ne tikai klasesbiedri, bet visi citi izstādes apmeklētāji atzinīgi novērtēja Renāra veikumu un daži ierakstīja pateicības vārdus speciāli šim mērķim iekārtotajā albumiņā. Renārs noteikti turpinās attīstīt savu talantu, veidos jaunas figūriņas un sižetus.

Juris ROGA