Izdomājis kā, bet — vai vajag?

— Man ir grūti spriest par katra tautas nama darbību, jo man ir tikai vispārīga informācija. Katrs tautas nams iesniedz savu lielāko pasākumu plānu, ko gada sākumā apstiprina dome, un viņi pieturas pie šī plāna. Kas un kā notiek tālāk — viņu kompetence. Mēs tiekamies kultūras darbinieku semināros, pārrunājam dažādus jautājumus, pamācām noformējuma lietās. Ja lauku tautas namu vadītājiem ikdienas darbā rodas kādi jautājumi, viņi zvana man, konsultējas, bet nav tā, lai es brauktu pie katra vadītāja un būtu katrā tautas namā, katrā pasākumā — tas nav mans pienākums. Tālab es nevaru vērtēt viņu darbību. Koordinatora funkcijas man ir papildus pienākums, lai nepieņemtu darbā atsevišķu cilvēku, jo tautas namu nav daudz un tās darbības nav tik sarežģītas, lai būtu nepieciešama atsevišķa štata vienība.

— Kā kultūras lauciņā sokas Dagdas tautas namam: kādi kolektīvi jums ir, kādi darbinieki strādā, kāds ir pasākumu apmeklējums?

— Ja iedzīvotāji domā, ka kultūra ir šķirta no vispārējās situācijas valstī un to neietekmē ne ekonomika, ne citi apstākļi, tad viņi ļoti kļūdās. Faktiski tas viss ir cieši saistīts. Ja ekonomiskā situācija valstī ir tāda, kāda tā šodien ir, ja cilvēku migrācija ir tāda, kāda tā šodien ir, ja citi faktori ir ar negatīvu zīmi, tad nevar būt tā, ka kultūra ir kaut kāds abstrakts jēdziens un pastāv atsevišķi no visa. Nevar būt tā, ka ir atsevišķi cilvēki, kas pierakstīti pie kultūras nama un staigā uz kultūras namu, it kā viņiem to obligāti vajadzētu darīt. Iedzīvotāju valstī ir maz: kā veikalā nepērk daudz produktu, tā nepērk arī kultūras produktu. Protams, visvienkāršākais risinājums ir visu slēgt ciet. Bet tas nav pareizi.

Mūsu tautas namā darbojas Tautas deju ansamblis “Dagda”, kas 19. maijā rīkos 35 gadu jubilejas pasākumu. Ansambli vada Rita Vaišļa, tajā darbojas Dagdas vidusskolas vecāko klašu skolēni. Tautas nama paspārnē darbojas vairāki pensionāru kolektīvi: Lidija Kartenko vada senioru deju kolektīvu, Larisa Tukiša vada trīs vokālos ansambļus. Novada folkloras centrs ir patstāvīga struktūra, kas bāzējas tautas nama ēkā, un mēs sadarbojamies. Inta Viļuma vada folkloras kopu ”Olūteņi”, kura piedalās arī tautas nama pasākumos.

Tautas nama pasākumu organizatore Solvita Plivča man sacīja, ka būs vokālais ansamblis. Redziet, visa kultūras sistēma ir radošais process, kas reizēm ir uz viļņa, reizēm tas noplok. Kolektīvu sastāvs mainās, kāds aiziet, kāds atnāk. Vokālais ansamblis “Oremus” nekur nav pazudis, kolektīvs nemitīgi transformējas.

Pirmdienās un ceturtdienās tautas nama paspārnē darbojas sporta deju klubs “Rēzekne”, kurā bērni par maksu apgūst sporta dejas, arī uzstājās pasākumos un konkursos.

Mūs atbalsta arī entuziasti. Bijušais mūzikas pedagogs pensijā Jānis Valters apvienojis jauniešus tautiskās mūzikas instrumentālajā ansamblī, kurā spēlē kontrabasu, bungas, akordeonu. Jānis nav mūsu štatos, viņam tas ir hobijs, un visa darbība notiek uz sabiedriskiem pamatiem. Tie arī ir visi kolektīvi.

— Ne tikai kolektīvi piepilda šīs telpas...

— Jā, mums ir izstāžu zāle, kurā regulāri tiek rīkotas dažādas izstādes, kas ir pieskaņotas gadskārtām. Vai tie ir Ziemas- svētki, Lieldienas, Līgo vai citi svētki — izstādes noteikti ir. Piemēram, 2011. gada Ziemassvētkiem bija vainagu izstāde, savukārt Lieldienām rīkojām Lieldienu grozu izstādi. Lai sarīkotu izstādes, lūdzam talkā iestādes, kurām ir attiecīgi resursi, šajā jomā aktīvākie mūsu atbalstītāji ir Dagdas bērnu un jauniešu centrs, jauniešu biedrība “Dagne”, Dagdas vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde ”Saulīte”. Piesaistām arī pieaugušos, māksliniekus no kai- miņu novadiem, piemēram, pie mums bija skatāma fotomākslinieka Anatola Kauškaļa fotoizstāde, ķirurga Česlava Aprupa gleznu izstāde. Šobrīd sarunāta izstāde no Rēzeknes. Ar izstādēm nodarbojas Sarmīte Kromāne, kura atbildīga par tautas nama pasākumu un interjera noformējumu.

— Dagdā ir ļoti skaists tautas nams, bet cik labi tiek apmeklēti pasākumi?

— Pasākumi notiek, bet apmeklētība tagad ir ļoti smags jautājums . Jau sākumā sacīju, ka ekonomiskā un demogrāfiskā situācija pirmām kārtām attiecas uz kultūru, un cilvēku ir skaits sarucis tiktāl, ka tos, kuri atnāk uz pasākumu, es jau zinu bezmaz no galvas. Apmeklētājus no tās iedzīvotāju kategorijas, kuriem ir ienākumu bāze, k uriem jābūt pozitīvam skatienam uz dzīvi un smaidam vaigā — es uz rokas pirkstiem varu saskaitīt. Ar apmeklētību pasākumos pat ļoti sarežģīti.

— Neskatoties uz to, ka aicināt koncertēt pat Rīgas māksliniekus?

— Jā, pat tas nelīdz un rada problēmas. Pēdējais piemērs: gaidot brāļu Auzānu koncertu, mums bija izsludināta biļešu iepriekšpārdošana, ilgāk par mēnesi bija afišas, bija reklāma avīzēs un Dagdas televīzijā, bet koncertu nācās atcelt tikai tāpēc, ka pārdevām vien ap 50 biļetēm.

— Varbūt biļetes bija pārāk dārgas?

— Es jau uzreiz sacīju, ka dienas koncertam četri lati mums ir par dārgu, bet citu biļešu viņiem nebija. Lieldienu pasākumu cilvēki apmeklēja, bet sapulcējās labi ja pieci desmiti. Arī Lieldienu diskotēkā daudz cilvēku nebija, lai gan dīdžejs bija no Radio-2, bija afišas pilsētā, bija reklāma pa radio un internetā. Tā ka kultūras pasākumu apmeklētība ir vāja. Mums tautas namā labāk apmeklēti ir bēru galdi... Kāzas, dzimtsarakstu reģistrācijas notiek reti. Šomēnes, šķiet, būs pirmā kāzu reģistrācija kopš gada sākuma.

Premjers Dombrovskis apgalvo, ka viss ir labi, ekonomika iet uz augšu, bezdarbs sarūk. Bezdarbs sarūk, jo cilvēki, kuri ir bez darba, aizbrauc projām. Ja tā turpināsies, laukos būs ka- tastrofa. Tas ir tikai laika jautājums, kad pienāks X stunda un cilvēku mums vairs nebūs nekur. Sākumā likvidēsim kultūras iestādes, tad slēgsim mazās skolas, kuras jau trīc un dreb...

— Bet varbūt apmeklēt tautas namu vairs nav prestiži, varbūt kaut kas cilvēkus tajā piedāvājumā neapmierina? Neesat pētījuši?

— Sakarā ar interneta un naktsklubu ienākšanu mūsu dzīvē situācija kultūras lauciņā krasi pamainījās. Lieli masu pasākumi cilvēkiem vairāk nav vajadzīgi. Dagdas gadījumā viņiem pietiktu pāris lielu pasākumu gadā — Annas dienas un gadumijas balles. Plus divas trīs izbraukuma teātra izrādes. Turklāt cilvēkiem tagad ir ļoti augstas prasības, kaut gan daudzi tikai prasa, bet neapmeklē.

— Grib labākos māksliniekus, bet paši nevar atļauties finansiāli?

— Pat ne tas galvenais. Cilvēks tikai runā, ka grib labāko. Kad pēc laika viņu satieku uz ielas un jautāju, vai tu apmeklēsi, atbilde ir noliedzoša. Redz, viņš tikai grib, lai būtu, bet kurš uz to pasākumu nāks, viņam nerūp. Lai iet Pēteris vai Anna, bet pats neies, un ieraujas savā čaulā. Diskotēkas tautas namā arī noplaka, jo pāris nedēļās jaunieši no tautas mana aizgāja lejup uz naktsklubu, kas darbojas bijušā kinoteātra telpās. Tur mūzika un alkohols uz vietas. Neviens vairs negrib dejot lielā barā. Mēs arī varam to ceļu iet, bet vai tas vajadzīgs? Es jau izdomāju, kā to izdarīt, bet vai mums to zaņķi uz šejieni vajag? Uzskatu, ka nevajag. Komunisti tikai atļāvās uzbūvēt kinoteātri pie baznīcas, bet neizdarīja to, ko mēs izdarījām brīvā Latvijā.
Laukos, kur naktskluba nav, jaunatnei nekas cits neatliek, kā apmeklēt tautas namu, ja grib iziet no mājām. Dagdā ir izvēles iespējas.

— Skumīgi, ka bēres šobrīd ir apmeklētākais pasākums...

— Pilsētā ir trīs vietas, kur var pasūtīt pēdējā mielasta galdu vai rīkot viesības: bijušajā kinoteātrī, arodvidusskolā un tautas namā. Kuras telpas, kurš piedāvājums cilvēkam izdevīgāks, tur arī pasūta. Mums novada dome ir apstiprinājusi izcenojumus, pēc kuriem strādājam. Cilvēkam šodien pats galvenais, kas ir uz galda un cik tas maksā? Mēs varam izvietot lielas bēres, jo pasākumu zāle ir gana liela. Mazajā zālē savulaik veica remontu un nolakoja grīdu, pēc tam dome aiz- liedza izmantot šo telpu pasākumiem, lai gan pieprasījums ir. Mazajā zālē cilvēki gribētu rīkot nelielas svinības, piemēram, dzimšanas dienas, bet tas kaitētu grīdai.

Laulību reģistrācijas zāle ir pašvaldības struktūrā, bet, tā kā atrodas mūsu ēkā, tālab mums ir jāgādā par tās sakārtošanu pirms pasākuma. Atveram durvis, nodrošinām garderobi, bet pašu ceremoniju vada domes darbinieki. Šo zāli izmanto tikai viņi. Laulību reģistrācijas zālē cilvēki ienāk caur mazo zāli, otrās durvis ir rezerves izeja — tās ved tieši ārā no telpas.

— Savulaik tautas nama apmeklētāji nebija saudzīgi. Nācās ierīkot pat videonovērošanu. Kā tagad?

— Apmeklētība maza, telpu saglabāšana nav problēma. Mums savulaik vislielākā problēma bija ar kontingentu, kas lieto alkoholu. Bet tagad tie aizgāja uz naktsklubu. Mazie bērni var nošmulēt sienas, bet viņi nelauž un nedemolē.

— Netālu no tautas nama ir pansionāts, kurā mīt daudz sirmgalvju...

— Jā, mēs rīkojam pasākumus arī viņiem. Nesen viņiem par velti uzstājās Rēzeknes Tautas teātris. Ļoti labi apmeklētas ir Daugavpils teātra izrādes, bet viņi nevar atļauties braukt bieži. Teātris Dagdā ir populārs, 150 apmeklētāju — tas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr pieaugušo izrādēs var vēlēties krietni labāku apmeklētību, nekā tā šodien ir. Bērnu izrādēs vienmēr pilna zāle, ja atved no lauku skolām, varam aizpildīt 350 vietas.

— Dažus tautas nama darbiniekus nosaucāt intervijas gaitā, bet ne visus...

— Man ir vietnieks tehniskajos jautājumos. Vēl ir apkopēja un garderobiste (uz sezonas laiku no oktobra līdz maijam), bet šiem cilvēkiem nav pilna slodze. Apkopēja ir arī kasiere, kā arī pilda sētnieka pienākumus, piemēram, kad jātīra sniegs. Visi tautas nama darbinieki ir mūsu pašu cilvēki, ir labi, ka viņiem ir vismaz kāds darbs. Tādos lielos pasākumos kā zemnieku balle vai izglītības darbinieku balle tehniskajiem darbiniekiem ir ko pasvīst.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA