Pagājušo trešdien laikraksta “Ezerzeme” telpās nebija kur ābolam nokrist — pie mums ciemojās pirmsskolas izglītības iestādes ”Pīlādzītis” 20 bērni un trīs pieaugušie. Viņi gatavojās atklātajai nodarbībai par avīzes veidošanu, tālab atnāca iepazīties ar redakcijas kolektīvu un uzzināt, kā top avīze, kas to veido un ar kādu tehnisko līdzekļu palīdzību.
“Šeit redzēsiet pusi no visa procesa, otra puse notiek tipogrāfijā, kur avīzi iespiež,” mazajiem viesiem sacīja laikraksta redaktore Ērika Stepiņa “Tipogrāfijas Krāslavā sen vairs nav, avīzi drukājam Rēzeknē. Tur ir dažādas interesantas mašīnas, mums šeit ir tikai datori, fotoaparāts, diktofons, pildspalvas, mūsu rokas un galvas...”
“Un papīrs,” tūlīt pat skaļi piebilda viens puika. Kāds cits no bērniem jautāja, kā tapa avīze, kad nebija datora? Kad nebija datora, bija rakstāmmašīna. Vairāki bērni korī sauca: ”Es zinu, kas tā tāda!”
Tā sākās ekskursija pa redakciju. Bērnu grupa apmeklēja pēc kārtas katru kabinetu, iepazinās ar darbiniekiem, kuri tobrīd veica savu darbu. Viņi uzzināja, ka žurnālistam darbā jābūt ļoti precīzam, ka intervijās drošāki ir jaunās paaudzes cilvēki, kuri nebaidās stāstīt un, kad pret viņiem pavērš fotoaparāta objektīvu, neuzgriež muguru fotokorespondentam, kā dažreiz mēdz darīt vecāka gadagājuma ļaudis, kuri nevēlas ieraudzīt sevi avīzē. Bērni tagad zinās, ka avīze iznāk divās valodās un tulkotāju darbs nav viegls — gan teikums jāizveido literāri pareizi, gan nevar burtiski visu pārcelt otrā valodā, gan doma jāsaglabā, lai nekas nepazūd un nekas nedrīkst tikt pierakstīts klāt. Mazie ar interesi pavēroja maketēšanas procesu: kā attēlus un tekstu ievieto lapā, kādas manipulācijas tiek veiktas ar attēlu un tekstu. Viņi iepazinās ar sludinājumu daļas darbu un pavēroja fotoattēlu apstrādes procesu.
Redaktore pastāstīja, ka avīzes teksti tiek lasīti vairākkārt, bet pat tad gadās, ka iezogas kāda kļūdiņa, jo šis tomēr ir cilvēku darbs. Redaktorei ir jāmāk salasīt dažādus rokrakstus, jo arī informācijas tehnoloģiju laikmetā daudzi iedzīvotāji iesūta ar roku rakstītas vēstules. Ekskursijas no- slēgumā Ē. Stepiņa uzdāvināja pa jaunākajam avīzes numuram katram bērnam. Tā bija mīļa un sirsnīga tikšanās ar laikraksta topošajiem lasītājiem, un mazo bērnu acīs varēja saskatīt lielu interesi un prieku. Savukārt bērnudārza kolektīvs par saturīgo ekskursiju pateicās ar pavasarīgu pašu rokām gatavotu suvenīru.
Juris ROGA