Daži jautājumi priekšsēdētājam

— Kas organizēja un apmaksāja šo braucienu? Ko redzējāt izstādē?

— Braucienu organizēja Krāslavas novada lauku attīstības speciāliste Viktorija Lene sadarbībā ar mani. Brau-ciens bija domāts zemniekiem un uzņēmējiem, autobusu apmaksāja novada pašvaldība, bet uzturēšanās izmaksas sedza visi braucēji paši, ieskaitot domes priekšsēdētāju. Autobusu apmaksājām ar domu, lai zemnieki un uzņēmēji varētu pasmelties jaunas idejas. Tikko kā ir atvērta lauksaimnieciska programma, par kuru tikšanās laikā Krāslavā ar zemniekiem runāja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, sakot, ka tāda būs. Mums šobrīd pietrūkst ideju, lai izmantotu pavērušās iespējas. Protams, mēs centāmies kaut ko nošpikot Čehijā, kā to dara arī citi uzņēmēji. Man šķiet visi palika apmierināti. Pats biju šokēts — ja salīdzinām ar lauksaimniecības un mežizstrādes tehnikas izstādi Rāmavā, tad tā, ko redzējām Čehijā, ir reizes 40 lielāka. Divas dienas uz kājām, un nepaspēju visu pilnībā iziet. Ieinteresēja papīra granulu ražošanas iespējas — ir vienkāršas tehnoloģijas, kas ļauj ražot papīra granulas apkures katliem. Redzēju ļoti nopietnu mežsaimniecības tehniku, kas nešaubīgi nonāks līdz mums, jo tāda tehnika jau nepieciešama kopšanas cirtēm. Izstādē plašā klāstā tika piedāvāta augsnes apstrādes, sējumu kopšanas, ražas novākšanas tehnika. Aptverta gan lopkopība, gan mežsaimniecība, gan medību saimniecība, medniecības inventārs un trofejas, gan biogāzes ražošana un vietējo resursu izmantošana, kas tagad populāra, un daudz kas cits.
Kopā ar mums brauca arī novada domes uzņēmējdarbības atbalsta projekta koordinatore Agita Kruglova, kura atbild par uzņēmējdarbības veicināšanu novadā.

— Tieši šajā sakarā nākamais jautājums: domes mājaslapā internetā izveidota jauna sadaļa — Ražots Krāslavas novadā. Ar kādu mērķi?

— Nopietns jautājums. Ja skatāmies kopumā, uzņēmēji novadā ir, un viņiem ir ko parādīt. Sliktāk vai labāk, bet — dzīvo. Ir patīkami, ka dāvanai varam izmantot savu uzņēmēju produkciju. Jaunā sadaļa mājaslapā tika veidota, lai vietējie uzņēmēji var plašāk reklamēties. Piemēram, ir taču labi, ka Krāslavas alus cehs uz Igauniju aizsūtīja savu pirmo produkcijas partiju. Ļoti laba reklāma, tā ir jāparāda, un ikviens, kurš izlasīs, sapratīs, ja jau alu sūta uz ārzemēm, tad tas ir labs. Pagaidām vairāk jāpiestrādā pie šūšanas uzņēmumu un izstrādājumu reklāmas. Krāslavā ir liela šūšanas firma — SIA “Nemo”, pāris mazāki uzņēmumi un individuālie uzņēmēji šajā jomā.

— Februārī sabiedrība uzzināja, ka Valsts kontrole pēc Krāslavas novada pašvaldībā veiktās revīzijas norādīja uz risku, ka pašvaldība ar aģentūru starpniecību iesaistās komercdarbības veikšanā. Piemēram, pašvaldības aģentūra “Labiekārtošana K” nodrošina administratīvās teritorijas labiekārtošanu un apsaimniekošanu, kā arī iekārtu un automašīnas nomas pakalpojumus, kurus brīvajā tirgū var sniegt komersanti. Vārdu sakot, vai ir novērsti visi Valsts kontroles aizrādījumi?

— Nē, nav. Ir jautājumi, kuros ar Valsts kontroli neesam vienādās domās. Mums dots laiks līdz nākamā gada 31. janvārim. Bijām Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kur cita starpā skatīja arī šo piemēru, ka “Labiekārtošana K” iznomā pacēlāju. Nav loģiski, ka pacēlājs stāv dīkā un to nevar iznomāt. Jāpadomā arī par to, vai cilvēkam tiešām jāpērk zāles pļāvējs par 300 latiem, ja viņam vajag reizi vai divas gadā nopļaut zālāju piecu kvadrātmetru platībā? Loģiskāk ir pieteikties aģentūrā un samaksāt pāris latus, lai tās strādnieki nopļauj. Tā visu paveiks vienā laikā un ātri. Šie pakalpojumi aģentūras budžetā nepārsniedz sešus procentus. Jautājums ir par likumdošanu. Šodien sanāk, ka pašvaldību aģentūras konkurē ar uzņēmējiem. Es tam piekristu, ja šī summa budžetā būtu 90%, bet ir 6%! Valstī tagad risina jautājumu par latiņas noteikšanu — 50%, augstāk vai zemāk. Uz mūsu piemēra ministrs sacīja, ka ir nopietni jānodala pašvaldību likumdošanā, kas ir komercdarbība un kas nav. Jo pēc tagadējās mēs nedrīkstam pļaut, lapas grābt, un pat “Siltums”, ko nesen nopirkām, ir jāatdod atpakaļ privātuzņēmējam. Nu tas nav loģiski, es zinu, kā tas viss darījās. Pasaulē pašvaldībām pat bankas pieder, es jau nerunāšu par restorāniem un spa centriem Polijā, kas tapuši par Eiropas naudu. Gaidām pozitīvas izmaiņas likumos.

Ja man kāds žurnālists jautā, kā pašvaldība palīdz uzņēmējam ar jaunu ražotņu atvēršanu, tad pēc tagadējiem likumiem, ja gribēšu palīdzēt uzņēmējam ar pievadceļu vai elektrības izbūvi, es pārkāpšu likumu.

— Jums tika pārmests arī tas, ka ar pašvaldības aģentūras “Krāslavas Slimokase” starpniecību iedzīvotājiem sniedz veselības apdrošināšanas pakalpojumus, turklāt noteiktā maksas pakalpojumu cena par 35% pārsniedz pašu pakalpojumu cenu. Valsts kontrole norādīja, ka šādu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence, kuras slimokasei nav.

— Slimokase ir atsevišķa tēma. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tas tika skatīts kā viens no galvenajiem jautājumiem. Jā, Valsts kontrole uzskaitīja, cik naudas uzkrāts “Krāslavas Slimokasē”, bet nepateica, pa cik gadiem, un to, ka šis mums ir rezerves fonds, pateicoties tam varam pateikt, ka apmaksāsim ārstēšanās izdevumus jebkuram, kurš ir iegādājies “rozā grāmatiņu”. “Krāslavas Slimokase” veiksmīgi nostrādāja 17 gadus un pierādīja, ka tā ir lētāk un drošāk cilvēkiem, tālab maijā gaidām Krāslavā Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, lai vēlreiz skatītu šo jautājumu. Pašvaldība tikai cenšas nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību saviem iedzīvotājiem, kā tas likumā rakstīts. Komisija brauks pētīt mūsu pieredzi, varbūt šādu modeli varētu ieviest arī citur Latvijā. Uz šo brīdi ”Krāslavas Slimokase” turpina strādāt, gaidām, kādas izmaiņas būs likumos.

— Labi, te nu gan nebija ko pārmest pašvaldībai. Savukārt jautājumā par pašvaldības aģentūru “Ūdensserviss K”, kura nodrošina ūdens apgādi Ezerkalna ciematā, ir neskaidrības. Tajā pašā laikā SIA ”Krāslavas ūdens” ir izsniegta licence ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai visā Krāslavas novadā. Kālab divas struktūras, turklāt “Ūdensserviss K” patērētājiem piegādātā ūdens faktiskā pašizmaksa 7,06 Ls/m³ ir 10 reizes lielāka nekā SIA ”Krāslavas ūdens” tarifs.

— Ezerkalna ciematā aģentūra dibināta, lai realizētu ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu. Pēc tam piecus līdz septiņus gadus neko nevar mainīt. Bet tur ir pusotra slodze, viņi dzīvo neatkarīgi no SIA “Krāslavas ūdens”, taču sadarbojas. Būtu loģiski, ja būtu viens uzņēmums. Valsts kontrole skatījās ciparus, nejautāja, kā tas viss notiek. Bet var notikt avārija. Krāslavā vienā iestādē, neteikšu kurā, noplūda nopietns daudzums ūdens. Arī Ezerkalna ciematā bija līdzīgs gadījums. Valsts kontrole gan uzrakstīja, ka gada laikā pēc projekta ieviešanas, kad saliek visiem skaitītājus, izveidojas faktiskais tarifs. Tāpēc jau ir šis datums — nākamā gada 31. janvāris, līdz kuram visu sakārtot. Bet ir skaidrs: jo mazāk patērētāju, jo lielāks tarifs.

— Saglabāsiet divas struktūras vai vienu likvidēsiet?

— Mana pozīcija — ja ūdens Ezerkalna iedzīvotājiem būs lētāks, tad kāpēc apvienot? Man vienalga, kā tas viss sauksies, svarīgi, lai ir lētāks. Uzliks visiem skaitītājus, gada laikā izveidosies īstais tarifs.

— Jūs arvien esat biedrības “Eiroreģio-na “Ezeru zeme” valdes priekšsēdētājs, droši vien esat apmeklējis arī Krāslavas TIC, kas ir vienā ēkā un vienā kabinetā. Turpat ir domes dzimtsarakstu nodaļas telpas. Cik ilgi apmeklētājiem būs jāiesperas ar kāju stenderē, lai atvērtu sagriezušās lielās ieejas durvis un iekļūtu ēkā, vai jāstumj tās ar plecu, lai tiktu laukā uz ietves? Tas taču nav normāli! Kas tur par problēmu?

— Kas tas par tūristu, ja nevar durvis atvērt? Bet nopietni: 10. aprīlī esmu devis norādījumu Inārai gādāt, lai durvis tiktu salabotas (to pašu Upenieka kungs telefoniski atgādināja saviem padotajiem žurnālista klātbūtnē).

— Paldies par interviju!

Juris ROGA