Mācību stunda piepilsētas mežā

... Silā jūtama sveķu smarža, bet pie simtgadīgajām priedēm rosās bērni. Te sestās klases skolēni izkar kokos būrīšus mušķērājiem, kas vidējos platuma grādos ir vismazākie spārnotie sanitāri. Pirms pieciem gadiem meža stādīšanas darbos pavasarī es jau tikos ar Krāslavas pamatskolas klases audzinātāju Silvu Skridi un viņas audzēkņiem. Tagad viņai cita klase — 6. a, bet lieliskā tradīcija — vadīt stundas dabā — turpinās. Lūk, ko sacīja ģeogrāfijas skolotāja: “Līdz ar siltuma iestāšanos bērniem skolā kļūst par šauru, bet piedalīšanās “Meža dienās” ir ļoti svarīga — tādas ekoloģiskās mācību stundas paliek uz visu mūžu.”

Patiešām tas, kurš savām rokām sameistaroja strazdu būrīti, nekad nenolauzīs kociņu ietves malā, nesabojās trauslu priedīti jaunaudzē. Just dabu ar sirds trīsām ir īpaša māksla, ko kopš bērnības cenšas ieaudzināt vecāki un skolotāji. Uzzinājis par sestās klases audzēkņu nodomiem, Dienvidlatgales virsmežniecības Krāslavas nodaļas vecākais mežzinis Roberts Kuzņerēvičs apgādāja jaunos dabas draugus ar materiāliem no personīgajām rezervēm, bet darbmācības skolotājs Imants Dzirkals uzņēmās vadīt putnu mājiņu būvēšanas procesu.

Teju, teju gaidāma spārnoto draugu atgriešanās no Ziemeļāfrikas, kur mušķērāji pavadīja ziemu. Starp citu, mūsu novados mīt divas sugas: melnais un pelēkais mušķērājs. Un mežkopji priecājas par tādiem ciemiņiem, kuri aizsargā kokus no kaitīgiem kukaiņiem. Mežam ir daudz ienaidnieku, tajā skaitā uguns. Ļoti laicīgi vecākais mežzinis organizēja ar skolēniem mācību stundu ugunsdrošības jautājumos.

Tā Krāslavas novadā startēja “Meža dienas-2012”, kas šogad notiek ar devīzi ”Iepazīsties — koks!” Draudzīgā klase solījās uzaicināt mani arī uz priedīšu stādīšanu. Laikraksts “Ezerzeme” vienmēr atbalsta labos darbus dabas aizsardzībā.

Aleksejs GONČAROVS