Bedrītes lāpīs, projektus realizēs, caurie jumti — iedzīvotāju rūpes!

— Tēlaini runājot, šajā pavasarī pilsētas ielas ne sauc, bet kliedz pēc remonta. Kad sāksiet darbus, un vai vispār remontiem ir nauda?

— Pērn termiņā tika pabeigts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, pavasarī ir jāsāk ielu atjaunošanas darbi tur, kur tas ir paredzēts pēc projekta. Ceru, ka uzņēmējs tūlīt pat sāks strādāt, jo apjoms ir liels. Kas attiecas uz citām pilsētas ielām, tad bedrītes asfaltā lāpīsim, kā katru gadu, citu variantu nav. Šim mērķim, iespējams, vajadzēs papildus finansējumu no budžeta, jo nevaram atstāt pilsētas ielas bedrēs.

— Tilts pāri Narūtas upei slēgts satiksmei un arī gājējiem, radot neērtības. Kādēļ uz tilta remonta laiku vispār bija jāierīko apbraucamais ceļš? Vai tad nevarēja būvdarbus veikt līdzīgi kā Krāslavā, noslēdzot satiksmi vienā joslā un pēc tam otrā?

— Nevarēja, jo šis tilts ir ļoti vecs, uzbūvēts kaut kur 50. gados, turklāt minia-tūrā variantā. Tilts faktiski bija avārijas stāvoklī, tur jāveic daudz betonēšanas darbu. Pašvaldība ilgi gaidīja no valsts, ka tā finansēs šī tilta remontdarbus, bet tā arī nesagaidīja. Kad radās iespēja piedalīties Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektā, pašvaldība tajā iesaistījās, nu, pateicoties tam, varam saremontēt šo valsts nozīmes objektu. Pāri šim tiltam ved smagas kravas, brauc baļķiem pārkrautas mašīnas. Jebkurā brīdī šofera acu priekšā varēja pazust ceļš, pēkšņi uz leju nosēžoties vienai tilta malai, un avārija būtu ar briesmīgām sekām. Es biju tur aizgājis, runāju ar būvniekiem, tur viss knapi turējās kopā. Absurda situācija — valsts nozīmes tilts, bet pašvaldība spiesta veikt darbus par savu naudu. Taču mēs nevarējām atļauties gaidīt, kamēr tur avarē kāds benzīna vedējs un nodeg daļa pilsētas. Pēc rekonstrukcijas gar tilta labo pusi būs gājēju ceļš, kas atdalīts no braucamās daļas, turklāt trotuārs tiks izbūvēts līdz pat pilsētas robežai. Agrāk gājēji pārvietojās pa transportlīdzekļiem paredzētajām braukšanas joslām.

— Cik ilgi būs jāpacieš neērtības?

— Man solīja, ka tiltu pabeigs triju mēnešu laikā.

— Realizējot projektu “Satiksmes drošības infrastruktūras uzlabojumi Daugavpils ielā Dagdā”, tika ierīkota jauna gājēju ietve pa Daugavpils ielu no krustojuma ar Alejas ielu līdz pilsētas robežai, kur ir degvielas uzpildes stacija. Bija solīts, ka trotuārs būs līdz pat Ozoliņiem. Vai būs?

— Bija plānots, ka gājēju ietves posmu no pilsētas robežas līdz Ozoliņiem uzbūvēs Latvijas valsts ceļi, bet, kā vienmēr: projekts ir, naudas — nav. Mēs savu daļu izpildījām, un mums arī nav naudas, lai pārņemtu no viņiem to projektu. Ja būtu nauda, tad varētu daudz ko pārņemt un sabūvēt ministriju vietā.

— Tuvojas mazpilsētas 20 gadu jubileja. Kā rit gatavošanās? Vai vispār svinēsiet šajos smagajos eko- nomiskajos apstākļos?

— Izveidota un jau mēnesi strādā svētku rīkošanas orgkomiteja, kuru vada mana pirmā vietniece Janīna Tukiša. Nekas īpaši liels izdevumu daļā nav paredzēts, jo pēc Lat-vijas Krājbankas bankrota mums vairs nav brīvas naudas, lai plaši izvērstos. Bet nebūs tā, ka nekas nenotiks, orgkomiteja nopietni gatavo svētkus, kuru kulminācija ieplānota 28. jūlijā. Nedēļa līdz tam būs piesātināta ar dažādiem svētku pasākumiem, šobrīd vēl tiek spriests, ko konkrēti piedāvāsim pilsētniekiem un viesiem. Lai gan mēs vienmēr cenšamies savu pilsētu uzturēt tīru un sakoptu, šajos svētkos pilsētu izrotāsim ar karodziņiem. Būs jauns asfalts Pasta un Liepājas ielā, citas ielas savedīsim kārtībā. Tautas namā būs izremontēta skatuve. Taču katriem svētkiem ir vajadzīgi ne tikai finansiālie līdzekļi un sakopta vide, bet arī cilvēku vēlme un gatavība iesaistīties un piedalīties. Mūsu iestādes un nevalstiskās organizācijas plāno līdzdalību svētku norisēs burtiski pa dienām. Svētki būs, neskatoties uz finansiālo situāciju. Smagi vai viegli, bet ikviena ģimene svin jubilejas, un mēs Dagdu uzskatām par savu lielo ģimeni, tālab pilsētas 20 gadu jubileja noteikti tiks svinēta.

— Kādi ir tie svarīgākie uzdevumi, kas novadam šovasar obligāti jāveic?

— Dienas kartībā mums ir vairāki projekti, jau sākta realizācija. Ezerniekos šovasar tiks uzbūvēts jauns tautas nams. Darbi jāpabeidz līdz augustam, pamatus jau lej. Bērziņos šovasar ir jāveic tautas nama rekonstrukcija un pārējos projektā paredzētie darbi. Dagdā tiks realizēta Šveices sadarbības programmas projekta “Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos Latvijas reģionos” aktivitāte ”Multifunkcionālu jaunatnes iniciatīvu centru izveide”. Būvdarbi jāpabeidz līdz pilsētas svētkiem un pirmssvētku nedēļā jāpārgriež tradicionālā lentīte, lai varam uzņemt viesus. Es domāju, ka tuvākajā apkārtnē un visā Latgalē nav tāda līdzvērtīga servisa, kāds tagad būs Dagdas novada jauniešiem pēc šīs programmas projekta ieviešanas. Vismaz es tādu nezinu. Nebūs kauns uzņemt jebkāda ranga ciemiņus, un jaunieši varēs prezentēt sevi visaugstākā līmenī. Jau minēju, ka līdz svētkiem jāpabeidz remontdarbi Dagdas tautas namā. Tuvākajā laikā tiks pabeigti Svariņu sporta zāles būvdarbi.

Jāturpina darbs pie jauniem projektiem. Mums aktuāls ir projekts apkures sistēmas nomaiņai Dagdā. Tas nozīmē katlu mājas Mi-čurina 3 (pretī skolai) rekonstrukciju, siltumtrašu nomaiņu līdz tautas namam, līdz bērnudārzam un gribam ierīkot trasi no bērnudārza līdz Daugavpils ielas divām mājām, jo tā katlu māja savu laiku nokalpojumi un nevaram vairs iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvu pakalpojumu caur šo siltum-apgādes mezglu. Jāveido jauna trase, tālab, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādāsimies no īpašnieka zemes gabalu ar ābeļdārzu netālu no veikala “Maxima”. Kad tas būs mūsu īpašums, varēsim rakt bez problēmām. Mūsdienās vajag lielu nervu piepūli, lai par kaut ko vienotos ar zemes īpašniekiem, tās sarunas parasti ir ļoti sarežģītas.

— Treknajos gados tika plānoti dīķa rekonstrukcijas darbi Pļavu ielā 11a, platība 0,099 hektāri. Tika solīta skaista vieta, kurp varētu braukt jaunlaulātie...

— Par to nav aizmirsts, ideja ir iesniegta AQUA_LIFE (ūdens eko sistēmas un apkārtējās vides aizsardzība). Tagad to izvērtē, ja apstiprinās, plānotāji rakstīs projekta iesnieguma veidlapu ar pavaddokumentiem.

— Novada komunālais sektors nav vienota struktūra: lauki paši par sevi, pilsēta — pati par sevi. Kāpēc tā?

— Šobrīd līdz vienotai struktūrai neesam nonākuši, pagastu pārvaldes pašas tiek galā ar šiem jautājumiem. Ja nu vienīgi vajag kādu papildus palīdzību, tad iesaistāmies un sniedzam. Pārņemt neplānojam, jo tad būtu jāpielieto vienoti tarifi visur, bet tas varētu radīt lielas problēmas, sevišķi apkures jautājumā.

— Gadiem nerisinās sāpīgais jautājums par daudzdzīvokļu māju caurajiem jumtiem. Laukos daudzi nesaprot, ka arī pirmā stāva dzīvoklim ir jumts...

— Es jau sacīju pagasta pārvalžu vadītājiem, ka šo izpratni cilvēkiem varbūt varēs iepotēt tikai ar gadiem, proti, ka viņi paši ir saimnieki mājai, kurā dzīvo, un pašiem tā jāpasaimnieko, kā likumā noteikts. Ja kādā konkrētā daudzdzīvokļu mājā ir pašvaldības daļa, tad šodien var uzskatīt, ka tās iedzīvotājiem ir ļoti paveicies, jo tad pašvaldība var likumīgi iesaistīties dzīvojamā fonda uzturēšanā, izrāda iniciatīvu un iesaistās fonda sakārtošanā.

— Ja no Šķaunes vismaz mums neviens nesūdzas, ka daudzdzīvokļu mājai tek jumts, tad Ezerniekos šī problēma pastāv gadiem. Kāpēc tā?

— Īpašuma piederība un izpratne par to, kā tas jāapsaimnieko. Šķaunē acīmredzot pašvaldībai pieder gana liels dzīvojamais fonds, Ezerniekos tas tā nav, tālab pagasta pārvalde nevar labot svešu īpašumu, jo tā būs budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Ir jāvienojas pašiem iedzīvotājiem — tas ir viņu kopējais jumts un nevienam citam nesāpēs galva par to jumtu, kā tikai tiem, kas tur dzīvo. Tāpat, kā arī par mājas siltināšanu, logu nomaiņu un citiem tamlīdzīgiem jautājumiem — tas jārisina cilvēkiem, kuri dzīvo konkrētajā mājā. Vajag sasaukt mājas kopsapulci un vienoties. Ja nevar vienoties, tad nezinu, ko tur darīt. Ar varu nevienu nevar piespiest.

Mēs jau ilgu laiku cīnāmies ar graustiem un to īpašniekiem. Es nevaru novadā piespiest arī daudzus īpašniekus savest kārtībā šos jautājumus. Daudzi man saka: “Tā ir piemiņa!” Kāda piemiņa! Tā sava tēva, vectēva īpašuma zaimošana, ja tu atstāj to tādā stāvoklī, ka asaras riešas acīs, skatoties un atceroties, kā bija, bet kā ir tagad! Uz ārzemēm aizmukušajiem īpašniekiem vien-alga, kas tai dzimtenē notiek, kas tur bijis. Ka tik zemi ātrāk pārdot, māja lai grūst, paši ātrāk projām, ka tik tai Īrijā varbūt kādu brīdi vairāk samaksā. Ja pēc šāda principa vadoties dzīvosim, tad šī laikmeta cilvēce pati sev parakstījusi spriedumu.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA