Mājās tomēr labāk

Parādos līdz ausīm, bet ja vēl iedziļināties nekontrolējamajās teritoriju izsolēs... Par šo teritoriju īpašniekiem taču kļūst ārzemnieki. Pēc solītās reformēšanas valsts pamanījās saglabāt milzīgu ierēdņu armiju, kas ir gandrīz Eiropas rekords uz vienu iedzīvotāju. Kā dzīvot, kā garantēt pensijas mūsu senioriem? Apturēt simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju migrāciju uz ārzemēm ir valsts uzdevums numur viens. No katra nodokļiem taču arī tiek veidots tas budžets, kas tiek pakļauts sistemātiskai konsolidācijai.

Šajā sakarā laikraksts “Ezerzeme” turpina publicēt rakstu sēriju par jauniem cilvēkiem, kuri apzināti paliek dzimtenē, ko patlaban pilnīgi pamatoti var nosaukt par patriotismu. Sūra ir viesstrādnieka maize, arī mums, vecākiem, labi zināms, ka aizbraukušie bērni dzīvo ar domām par mājām. Dzimtenē — pagātne un nākotne, svešumā — tikai tagadne un nebūt ne vienmēr rožaina...

Kur esi dzimis, tur tava vieta. Lieliski pazīstu kārtējās laikraksta publikācijas varoņa vecākus, kas arī palīdzēja uzaicināt Raimondu uz atklātu sarunu. Raisai un Valdim Kalvišiem, autoritatīviem krāslaviešiem, tagad ir savs bizness kaimiņpilsētā Daugavpilī. Dēlu audzināšanā viņi ieguldīja sirdi un dvēseli, deva viņiem labu izglītību. Vecākais, Raimonds, pēc mācībām mūsu ģimnāzijā nekļūdījās profesijas izvēlē. Beidzis Rīgas Tehnisko universitāti un saņēmis telekomunikāciju inženiera diplomu, deviņus gadus nostrādāja Rīgā atbilstoši specialitātei — informācijas tehnoloģiju sfērā. Vai bija kārdinājums papildināt laimes meklētāju pulku ārzemēs, kas tagad ir moderni?

Raimonds apgalvo, ka viņam tādu domu nebija. Inženiera amats solīdajā firmā “Valsts informācijas tīklu aģentūra” pilnībā atbilda jaunā speciālista interesēm un deva tik nepieciešamo praktisko pieredzi. Krāslava, bērnības un jaunības pilsēta, pilnīgi loģiski nelaida projām. Raimondam radās doma virzīt informācijas teh-noloģijas uz perifēriju. Divatā ar kompanjonu 2006. gadā nodibināja un reģistrēja Krāslavā Interneta pakalpojumu sniegšanas firmu. Četras darba vietas — sākumam nav slikti. Un te, kā saka, Raimonds uz savas ādas izjuta gan demogrāfiskās problēmas asumu, gan mazā biznesa “perspektīvumu”. Uzņēmējdarbība pa- kalpojumu sfērā ir tieši atkarīga no pilsētas iedzīvotāju labklājības, kas diemžēl nepaaugstinās. Otra nelaime — iedzīvotāju, pārsvarā jauno cilvēku, galveno Interneta lietotāju, aizbraukšana. Stāvokli glābj datorizācijas (ar to tagad aizraujas visu vecumu pārstāvji) paplašināšanās tendence. Vieni atsakās, citi pieslēdzas. Pēc Raimonda Kalviša aplēsēm Krāslavā tagad palikuši kādi 6000 iedzīvotāju. Pagaidām stāvoklis nav kritisks, bet, ja neapturēt piespiedu migrāciju, problēmas radīsies ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašvaldībai. Nepieciešams, lai pilsētai būtu nākotne!

Pašlaik Raimonds dzīvo “divās mājās” — Daugavpilī un Krāslavā, aizvien spēcīgāk jūtot bērnības pilsētas pievilkšanas spēku. Nedaudz no malas viss skaidrāk redzams, un, spriežot pēc viņa teiktā, divos trijos gados notika neiedomājamais. Pārveidotās ieliņas (Mazā Rīgas un Mazā Tirgus), strūklaka un pilsētas ģerbonis deva pilsētas centram īpašu kolorītu. Par prieku jaunlaulātajiem, tūristiem un visiem krāslaviešiem, kuri jūtas piederīgi atdzimšanas laikmetam.

“Kapitāli izremontētā tranzīta Rīgas iela, atjaunotais pils komplekss, bērnudārzu, skolu, kultūras centra ēkas — kā burvīgs sapnis,” uzskata Raimonds. “Sāku atradināties no Daugavpils un aizvien biežāk jūtu, ka velk uz mājām. Arī mani aizrāva ārzemju bums, taču tikai tūrista lomā. Apmeklēju Vāciju, Čehiju, Somiju, Dāniju, Krieviju, un jo biežāk ceļoju, jo vairāk pārliecinos par dzimtās Krāslavas unikālo skaistumu. Pie tādas apziņas nonācu ne jau uzreiz. Žēl, ka skolu, koledžu un augstskolu absolventi, padevušies vispārējam azartam ātri nopelnīt naudu, ilgi nedomādami, dodas tālajā ceļā. Tikai labi ir tur, kur mūsu nav. Viens no maniem draugiem piecus gadus sūri strādāja Dānijā, bet, kad par šo laikposmu salīdzinājām budžetus, izrādījās, ka esmu pat ieguvējs. Turklāt neizjūtu nostalģiju un neesmu pazemots ar darbu, maigi sakot, neatbilstošu specialitātei. Pats saprotu, ka jādzīvo mājās, un par to es cenšos pārliecināt citus. Plaukstošas valstis rada cilvēki, bet mazajā Latvijā katrs cilvēks ir zelta vērts.”

Krāslavas pievilkšanas spēku Raimonds izskaidro šādi: te kopš bērnības pazīstamas visas taciņas, copes vietas, bet vēl radi, klasesbiedri, savi ģimnāzijas skolotāji un, protams, draugi. Viņš aizrautīgi spēlē basketbolu, turpina piedalīties pilsētas čempionātos. Bet, lūk, par pilsētas kultūras dzīvi viņam ir savs īpašs viedoklis. Lieli svētki, kas tiek rīkoti Krāslavā, tas ir labi, bet tos gadā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Rodas iespaids, ka kultūras centra darbā prioritāte atdota pensionāriem. Kāpēc netiek organizētas jauniešu diskotēkas, un vai ir vērts vēlāk brīnīties par iereibušo tīņu izlēcieniem pēc nakts iestāžu apmeklēšanas. Gribētos kulturāli pavadīt laiku draudzeņu un draugu kompānijā, pieņemsim, ēdamnamā “Krāslava D”, kura interjers noskaņo uz patīkamu laika pavadīšanu. Pēc tam apmeklēt diskotēku blakus esošajā kultūras centrā. Vide audzina jaunatni, vai tad tiešām to nevar saprast kulturālas atpūtas organizētāji Krāslavā,” uzskata Raimonds. Jā, jaunatne ir dažāda, bet tādam nolūkam pastāv tiesībsargājošie orgāni, kuru pienākums ir veikt ne tikai operatīvo, bet arī profilakses darbu. Jauniešu huligāniskām izdarībām naktī var darīt galu, un tas ir jādara. Mazpilsētā tā nav problēma. Būtu tikai vēlēšanās.
Žēl, protams, ka estrāde no pilsētas centra pārvietota uz nomali, bet, ja jau tā noticis, sen laiks sakārtot “karātavas”, kā arī aizvākt bijušās glābšanas stacijas karkasu atpūtas zonā Zirg-ezera krastā. Lieliska vieta, kur jāpabeidz labiekārtošana. Kā uzskata mans optimistiski noskaņotais sarunbiedrs, arī Persteņa ezers ir nogaidījies labiekārtotājus, lai te noteikti parādītos pludmales placis, par ko būs īpaši priecīgi vecākā gadagājuma cilvēki. Pēdējā laikā mēs, krāslavieši, esam kļuvuši par lieciniekiem tam, ka daudzi novēlējumi tiek realizēti praksē. Gribas ticēt, ka tiks ņemts vērā arī Raimonda viedoklis.

Aleksejs GONČAROVS