Galvenie pasažiera jautājumi: ar ko un par cik?

Norādīsim, ka jautājums “uz kā rēķina” pat netika uzdots — protams, uz nodarbināto, pašnodarbināto, pensionāru rēķina. Sak, viņi visi ir cilvēki, kuri pieraduši pie grūtībām, nesāks kurnēt... Sakāt, tālāk vairs nevar savilkt jostas? Kā lai zina! Galvenais ir labi pameklēt: lūk, cik daudz vēl ir neuzskaitītu iespējamās apcirpšanas vai pretēji tam paaugstinājuma iespēju!
Piemēram, nesen, 1. aprīlī, stājās spēkā jauni starppilsētu dzelzceļa un autobusu satiksmes tarifi — paaugstinājums vidēji 9 - 10%. Varasvīru un resoram pakļauto orgānu paradums apsteigt lokomotīvi arī šoreiz ļāva “precīzi” prognozēt jaunieveduma rezultātā ietaupīto līdzekļu apjomu, bet tieši — 18 miljonus latu, kas, kā saka, pasažieru plūsmu būtiski neietekmēs. Par jauno noteikumu lietderību mēs pamēģinājām parunāt ar SIA “Daugavpils autobusu parks” Krāslavas filiāles direktori Zinaīdu Plociņu:
“Tarifu pārskatīšana, kaut arī patiesībā tā mainīja biļešu cenas par dažiem santīmiem, atsevišķiem mūsu pasažieriem jūtami iesita pa kabatu. Vispirms izmaiņas skāra tos, kuri brauc pa tāliem maršrutiem. Piemēram, agrākā pusotra lata vietā par braucienu no Krāslavas uz Daugavpili tagad nākas izlikt 1,65 latus. Šķiet, sīkums... Bet, ja tādi braucieni ir vairāki nedēļas laikā? Turklāt jānorāda, ka tiem, kuri veic nelielus attālumus, brauciena maksa pat pazeminājusies, samazinot maksu par iekāpšanu. Pieņemsim, agrāk biļete līdz Borovkai maksāja 80 santīmus, tagad — 60, līdz Dagdai tagad var aizbraukt par 1,25 latiem agrāko 1,40 latu vietā un tā tālāk.”

Respektīvi, kā tas arī bija solīts (konkrēti kā agrāk apgalvoja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs), bez pastāvošās budžeta līdzekļu eko-nomijas jaunā aprēķina kārtība kļūs par nopietnu atspaidu vispirms lauku iedzīvotājiem, kuri ik dienas izmanto sabiedrisko transportu, lai nokļūtu uz darbu un uz skolu. Bet pārējie? Var atļauties... Paskatieties, kā paaugstinājušās degvielas cenas — iespējams, tad cenas par biļeti sabiedriskajā transportā pārstās likties tik biedējošas?

Starp citu, patlaban ne jau tas ir galvenais vietējā autotransporta uzņēmuma jautājums. Z. Plociņa: “Pakalpojumu sniegšanas licence mums pagarināta līdz nākamā gada sākumam. Bet vistuvākajā laikā, tieši maija sākumā, notiks konkurss par tiesībām sniegt pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus reģio-nālās nozīmes maršrutos. Valsts SIA “Autotransporta direkcija”, balstoties uz daudziem kritērijiem, noteiks tā uzvarētājus. Par to, vai mēs kļūsim par uzvarētājiem, šodien neņemos spriest. Daudzās dzīves sfērās izveidojusies situācija, kad uz papīra rakstītais krasi atšķiras no reāli pastāvošā. Piemēram, piedaloties iepriekšējā konkursā, mēs iesniedzām savu koncepciju, kurai tagad ir jāseko. Bez visa pārējā programmā bija norādīts, ka tāliem maršrutiem nepieciešami lieli autobusi. Vai mēs ievērojam šos Eiropas noteikumus? Protams, kā tad citādi? Tikai situācija reizēm nonāk līdz absurdam — tādēļ, lai nogādātu līdz galapunktam ne vairāk par 10 cilvēkiem, teiksim, Rēzeknes vai Preiļu virzienā nākas sūtīt milzīgu autobusu. Kur loģika? Mazliet labāka situācija svētkos, 15. au-gustā... Pārējā laikā pārmērīgs degvielas patēriņš, mašīnas tiek nolietotas, pasažieri paliek neapmierināti (auksti, nemājīgi...), reiss kļūst viennozīmīgi nerentabls. Turklāt garāžā stāv kompaktāks un ekonomiskāks transports. Taču tādas ir prasības. Tāpēc tikai Dievs vien zina, ar ko mēs piedalīsimies gaidāmajā konkursā un ar ko atbildēs mūsu konkurenti...”

Apmēram pirms gada satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra sabiedriskā transporta sociālo nozīmi reģionos, neaizmirstot norādīt, ka izšķirošā loma sistēmas saglabāšanā pieder valstij, kura ik gadus piešķir dotācijas pasažieru pārvadātājiem, pateicoties tam gandrīz vai katrs mūsu valsts stūrītis ir pieejams tās iedzīvotājiem. Šogad dotāciju apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sa- mazināts par 5 miljoniem latu, bet pēdējos četros gados — gandrīz par 28 miljoniem. Taču to ministri cenšas noklusēt...

Marina NIPĀNE