Šūpojas pa īstam!

Lieldienu pasākums Indrā notika 9. aprīlī, bet Lieldienu noskaņas ciematā valdīja krietni agrāk. Pateicoties Indras tautas nama un Indras mākslas un mūzikas skolas darbinieku kopīgajai idejai, kuru realizēja vietējie cilvēki, kuri iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotajā aktīvajā nodarbinātības pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”.

Idejas būtība pamatojas uz Lieldienu maģisko rituālu — šūpošanos, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc Lieldienām šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.

Laikam zinot šo sentēvu tradīciju, Indrā uzstādītās trīs šūpoles ar zaķiem ir butaforija. Vienas šūpoles izvietoja pie tautas nama, otras — pie aušanas darbnīcas, bet trešās — pagasta centrā. Lai gan tās ir butaforija, vējainā laikā rodas iespaids, ka tajās sasēdušies zaķi ir reāli iešūpojušies. Šīs kompozīcijas nav vienīgais Lieldienu elements, acis priecē arī lielas butaforiskas Lieldienu olas.

Šūpoles taisīja Aleksandrs Kuzminskis un Aleksandrs Bekkeris. Lelles šuva algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējas Antoņina Petkeviča, Rodika Kačāne un Ņina Vaitoviča. Parunāt ar viņām neizdevās, jo, izrādās, čaklas sievietes, turklāt tādas, kuras prot rokdarbus, ir pagastā zelta vērtē un jau strādā citos objektos. Paldies ir jāsaka vēl vienam cilvēkam — Olgai Jokstei, kura savulaik uzrakstīja projektu, veltītu aušanas tradīciju attīstībai. Par piešķirtajiem līdzekļiem toreiz cita starpā tika iegādāta arī elektriskā šujmašīna, pateicoties tam pirkumam, ir iespēja realizēt dažādas interesantas ieceres. Piemēram, šobrīd vietējo šuvēju rokām top darbi festivālam “Latgales vainags”, tikai tos vēl nevienam nerāda.

Juris ROGA