Dzima, auga, attīstījās...

Viena no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām Dagdā ir pensionāru biedrība, kura lepojas ar deju kolektīvu “Ezeriņi”, vokālajiem ansambļiem “Ivuški” un “Sendienas”. Par organizācijas pirmsākumiem zina stāstīt gandrīz katrs tās biedrs, jo tā tapa, kopā sadarbojoties aktīvistiem un vienkāršiem cilvēkiem.

2006. gada janvārī enerģiska un strādāt griboša pensionāre Leontīna Raudive pārrunāja biedrības dibināšanas iespējas pilsētā ar citiem aktīvākajiem Dagdas pensionāriem. Gāja pie pilsētas mēra Viktora Stikuta, kurš atbalstīja un visādi veicināja pensionāru biedrības dibināšanu. Tika sasaukta Dagdas pensionāru kopsapulce un 2006. gada 24. janvārī tika nodibināta Dagdas pensionāru bied-rība, kas oficiāli reģistrēta 2006. gada 10. februārī. Šajā kopsapulcē par organizācijas priekšsēdētāju tika ievēlēta L. Raudive, kā arī valde deviņu cilvēku sastāvā, kuriem tika sadalīti pienākumi.

Dagdas pensionāru biedrības atpazīstamību veicinājuši organizācijas amatierkolektīvi ar saviem priekšnesumiem. Par dalību pasākumos pensionāri saņēmuši ne vienu vien pateicību. Piemēram, Dagdas pensionāru biedrības vokālais ansamblis “Sendienas” un krievu vokālais ansamblis “Ivuški” saņēma tautas nama vadītāja J. Ornicāna kunga parakstītu Pateicību par skanīgām dziesmām un sirds gudrību, ar ko piepildīja Dagdas novada svētkus 2009. gada 24.-25. jūlijā. Gadu vēlāk 17. februārī abi kolektīvi piedalījās VII dziedošo kolektīvu un “gvelžu” saietā “Auni kõjas, laksteigola”, par ko saņēma Dagdas novada folkloras centra vadītājas Intas Viļumas pateicību. Aktivitāšu ar pensio-nāru biedrības kolektīvu līdzdalību ir bijis tik daudz, ka neiespējami uzskaitīt visas. Svaigākās noteikti visiem vēl spilg-tā atmiņā. Bet kā pensionāri radīja savus kolektīvus?
Izrādās, priekšsēdētāja L. Raudive un citi valdes locekļi gāja pie tiem pensionāriem, par kuru talantiem šo to jau zināja: viens dzied, cits dejo vai spēlē kādu mūzikas instrumentu. Izmantoja arī vietējās televīzijas iespējas un no TV ekrāna aicināja nākt uz biedrību piedalīties pašdarbībā. Tā tika salasītas pirmās deviņas ansambļa dalībnieces un sešas sievietes dejošanai. Tika sarunātas vidusskolas skolotājas par kolektīvu vadītājām, sākās mēģinājumi un jau aprīlī pensionāri piedalījās pasākumā “Auni kõjas, laksteigola”. Pēc tam pašdarbniekiem pievienojās muzikants vīrietis, kurš organizēja vīru ansambli četru cilvēku sastāvā. Taču radās problēma — jaunajam kolektīvam nebija mūzikas instrumentu. Par laimi, nāca vēlēšanas un atradās pāris dāsnas partijas, kuras ziedoja naudu. Līdz ar to pensionāru biedrība spēja nopirkt akordeonu, magnetolu un mandolīnu. Nedaudz vēlāk, bet tajā pašā gadā arī sintezatoru, akordeonu un elektroģitāru. Nu varēja koncertēt ar pilnu atdevi. Šodien pensionāri piedalās visos nozīmīgos mazpilsētas kultūras pasākumos: pilsētas dienā, Meteņos, pensionāru ballē, galda dziesmu skatē, Mātes dienas rokdarbu izstādē, Līgo, makšķernieku sacensībās, veco kapu sakopšanas talkā — visās aktivitātēs pensionāri rāda apskaužamu iniciatīvu un dzīvesprieku.

Jāatzīst, veiksme pati nāk talkā tiem, kuri dara. Pensionāru biedrībai palaimējās vienoties ar Dagdas mūzikas skolas skolotāju Larisu Tukišu, lai tā uzņemas visu vokālo ansambļu vadīšanu. Atrada vadītāju arī dejotājiem. Pagājušajā gadā pensionāri ievēlēja Larisu par savas biedrības vadītāju un lepojas, ka tagad viņu nevalstisko organizāciju vada jauna, enerģiska priekšsēdētāja. Vadītāji ir, mūzikas instrumenti ir, bet — nav tērpu. Pensionāri nenolaida rokas, viņu pārstāvji brauca uz Krāslavas rajona padomi pie toreizēja priekšsēdētāja Andra Badūna ar lūgumu palīdzēt. Un viņiem atkal palaimējās — padome iedalīja nepieciešamo naudas sumu, par kuru biedrība apģērba gan dziedātājas, gan dejotājas.

Koncertēt savējiem — labi, bet kurš gan karavīrs nesapņo kļūt par ģenerāli! Dagdas pensionāriem ļoti gribējās piedalīties senioru festivālos, kurus rīkoja Latgales reģionālā pensionāru apvienība. Un viņi atrada iespēju! Katru gadu biedrība piedalās senioru festivālos, tie bija Preiļos, Ludzā, Balvos, Viļānos un šogad jūnijā notiks Rēzeknē. Tostarp netiek aizmirsts savs novads un pilsēta — jau septīto gadu biedrības kolektīvi piedalās visos Dagdas pasākumos, brauc uz pagastu rīkotajiem pasākumiem, dzied veco ļaužu pansionātā “Ābeļdārzs” un Robežnieku pagasta veco ļaužu pansionātā Skukos, brauc uz Krāslavu, piedalās dažādos konkursos. Strādā, rīko kopīgus pasākumus ar bērniem un skolēniem. Pensionāri ir gājuši uz bērnudārzu, stāstījuši pasakas, dejojuši. Pašlaik Larisa Tukiša vada pensionāru mazbērnu ansambli. Pensionāri ne tikai dzied un dejo, viņi arī organizēja ziedu, rudens velšu, rokdarbu izstādes. Katru gadu organizē pensionāru vakarus ar koncertiem un visādām spēlēm, kā arī kopīgi svin jubilejas. Viena no spilgtākajām — diviem kolektīvu pašdarbniekiem atzīmēja kopdzīves 50 gadu jubileju. Atzīmējot 5 gadu pastāvēšanas jubileju biedrībai, pensionāri saņēma novada domes dāvanu — apmaksātus 1000 kilometrus ekskursijai. Tādējādi pagājušajā vasarā pensionāri devās ekskursijā uz Cēsīm un Cēsu novadu. Ne bez biedrības aktīvas rīcības Dagdā darbojas ārstnieciskās fizkultūras grupa, kurai biedrība sarunāja telpas un mediķus, bet nodarbību apmaksu veic paši ārstnieciskās fizkultūras grupas dalībnieki. Lai cik būtu pasākumu, kuros piedalās biedrība, tās aktīvisti vienmēr pasaka lielu paldies Dagdas novadam un V. Stikuta kungam par morālo un materiālo atbalstu. Zīmīgs fakts — Stikuta kungs apmeklē faktiski visus pensionāru biedrības pasākumus.

Pērn Latgales reģionālā pensionāru apvienība pensionāru biedrību priekšsēdētājiem organizēja braucienu uz Baltkrieviju, kurā devās arī Dagdas pensionāru biedrības vadītāja L. Tukiša. Savukārt šovasar Dagdas pen-sionāru biedrība uzņems delegāciju no Baltkrievijas, un šī vizīte notiks, lielā mērā pateicoties L. Tukišas šarmam.

Kopš biedrības izveides dienas daudz paveikusi sociālā darba komisija, apzinot pensionāru dzīves apstākļus un sniedzot viņiem nepieciešamo palīdzību. Līdzko 2006. gadā noorganizējās biedrība, tika ievēlēti tā saucamie ielu pārstāvji un Dagda tika sadalīta starp 12 pārstāvjiem. Viņi pabija praktiski pie katra Dagdas pensionāra, iepazina viņu sadzīves apstākļus un aicināja iestāties pensionāru biedrībā. Starp apmeklētājiem bija arī ļoti slimi pensionāri, kuriem biedrība palīdzēja saņemt ratiņkrēslus, lai vieglāk pārvietoties. Tagad šīs aktivitātes gājušas mazumā, jo domē tam ir speciāli apmācīti cilvēki.
Ar nostalģiju biedrībā atceras laiku, kad viņi sveikuši pensionārus 80, 90 un 100 gadu jubilejā un klāt šim apsveikumam pilsētas dome sarūpēja jubilāriem dāvanu naudas izteiksmē Ls 20 apmērā. Novads vairs šādus maksājumus neveic, bet biedrība jubilārus turpina sveikt ar ziediem un kartiņu.

Pensionāru biedrībā pašlaik ir 32 biedri. Organizācijas pirmsākumos biedra naudas apmērs bija neliels — Ls 1 gadā, pagājušajā gadā to palielināja līdz Ls 2, bet šogad kopsapulce apstiprināja krasi augstāku summu — Ls 5. Tam ir savs pamatojums, jo biedrība nevar pastā-vēt bez biedru naudas, no šīs naudas organizācija dzīvo. Neviena organizācija nevar pilnvērtīgi darboties arī bez telpām. Dagdas pensionāru biedrība mīt tautas nama ēkas divos nelielos kabinetos. Pirmsākumos pat lāga mēbeļu nebija. Biedrība uzrakstīja projektu darbam ar bērniem, kas guva atbalstu, un tika saņemts attiecīgs finansējums, par ko pensionāri iegādājās datoru, televizoru, video kameru, ledusskapi, pāris galdus, sienas skapi, krēslus un taburetes, televizora galdiņu.

Juris ROGA