Kūla deg — pavasaris klāt!

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka ir vairāki “tipiskie” kūlas dedzinātāji:

* Bērni un pusaudži, kas spēlējas vai apzināti aizdedzina pērno zāli;
* Pieauguši vīrieši un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir “apkopuši” savu īpašumu;
* Neuzmanīgi smēķētāji, kas izmet nenodzēstu cigareti. Bieži tie ir autovadītāji.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nav nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana — tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī pilsētu teritorijas. Pir-mie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas platības strauji pieaug.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta admi-nistratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Savukārt 20. punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovāktu kultūraugu atliekām.

Noteikumu 21.punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumu — fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simts latiem, bet juridiskām personām — no divsimts līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimts latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta.