Ietekmīgs spēks, sabiedriskās aktivitātes piemērs

Tauta — vara

Nekas mūsu dzīve nenotiek pats no sevis. Un Krāslavas ilgi gaidītā atbrīvošanās no sabrukuma, stagnācijas un depresijas ir ne tikai vietējās varas veiks-mīgas maiņas sekas. Par izšķirošo faktoru pilsoņu apziņas atmodā kļuva pensionāru biedrība, kā arī tās vadītāja Edmunda Gekiša priekšzīmīga personiskā aktivitāte. Seši gadi ir neilgs laika posms, taču patīkamas pārmaiņas ir acīmredzamas. Operatīvā ietekme uz varas struktūru ir vietējās komunikatīvās politikas galvenais sasniegums, par šīs svarīgās idejas tapšanu jāpateicas pensionāru biedrībai. Mikrorajonu iedzīvotāju regulāras tikšanās ar varas pārstāvjiem izvērtās par efektīvu pašvaldības formu. Tautas un varas tuvināšanās izrādījās abpusēji izdevīga: pilsētnieki publiski izsaka neatliekamus lūgumus, prasības un ierosinājumus, bet domes deputāti un speciālisti ne tikai ņem vērā teikto, bet arī realizē vēlētāju norādījumus konkrētos projektos, maksimāli izmantojot Eiropas investīciju iespējas.

Protams, ar novada domes līdzfinansējumu. Lūk, tā ar kopīgiem pūliņiem Krāslava uzsākusi atdzimšanas stadiju, kad relatīvi īsā laikā pilsēta pārvērtās līdz nepazīšanai. Starp citu, Krāslavas komunikatīvais jaunievedums izraisīja interesi Latvijas pilsētās un ciematos, kuru delegācijas brauc uz šejienes pēc pieredzes. Patiešām viss ģeniālais ir vienkāršs, bet pirmatklājēju loma vairo Krāslavas slavu.

Pilnībai nav robežu. Vairākus gadus vērojot biedrības darbu, secinu, ka ar laiku šādas sapulces kļūst aizvien konstruktīvākas, tās būtībā ir gan sabiedrības viedokļa barometrs, gan ideju ģenerators. Kas tur ko slēpt, netālā pagātnē valdīja situācija, kad krīzes problēmu nomocītie vecie cilvēki korī izteica sapulces prezidijam aizvainojumus un pretenzijas, kas haosa atmosfērā nesasniedza dzirdīgas ausis. Tagad ir citāda kārtība: visi lūgumi un ierosinājumi rakstiskā formā tiek pieņemti iepriekš, kas pašvaldības vadītājiem un speciālistiem dod iespēju sagatavot argumentētas atbildes. Tā bija arī šoreiz, kad uz 21 rakstisko iesniegumu sapulces dalībnieki saņēma izsmeļošu informāciju. Noslēdzot pensionāru pilsoniskās aktivitātes tēmu, jānorāda viņu aktīvā līdzdalība slimnīcas aizstāvēšanas piketā, protestā pret elektrības tarifu paaugstināšanu... Referents Edmunds Gekišs pateicās par raženu sadarbību informatīvajam biļetenam “Krāslavas Vēstis” un laikrakstam “Ezerzeme”, kas veicināja gan lasītāju savlaicīgu informēšanu, gan aktuālu problēmu operatīvu risināšanu. Mūsu pensionāri cenšas ietekmēt arī reģionālā un valsts mēroga notikumu gaitu. Biedrība regulāri sūta vēstules Saeimai un valdībai, turklāt krāslaviešu viedoklis pastāvīgi skan no augstajām tribīnēm — Edmunda Gekiša un biedrības valdes locekļu uzstāšanās. Krāslaviešu piedāvājumi vairākkārt tika iekļauti lielo sapulču rezolūcijās. Soļojot kopsolī ar tehnikas progresu, trešo gadu Krāslavas pensionāri izmanto iespēju apmeklēt datorprasmes kursus centrālajā bibliotēkā. Rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem apmaksa pa Internetu — tas ir ērti un tiek ietaupīti naudas līdzekļi, kas mūsu sarežģītajā laikā nav mazsvarīgi.

Dziesmas un dejas — dzīves eliksīrs

Pats par sevi saprotams, ka kultūras darbinieks pēc aicinājuma Edmunds Gekišs atstājis spilgtas radošas lappuses pilsētas vēsturē arī kā pensionāru biedrības vadītājs. Ar viņa iniciatīvu Krāslavā tika organizētas nozaru veterānu tikšanās, kas kļuva populāras. Turpinot jauno tradīciju, bijušie lauksaimniecības vadītāji un speciālisti ik gadus pulcējas uz saviem saietiem. Pirms pieciem gadiem pensionāru biedrībai nebija savu radošo kolektīvu, bet nesen savu pirmo jubileju svinēja Eiropas deju kopa “Mežrozīte”. Skatītājus iepriecina tautas deju ansambļa “Senči” uzstāšanās. Radošu ieceru pilna ir šo kolektīvu vadītāja Aloīda Andžāne, kurai jēdziens “dzīve un skatuve” nav dalāms. Godājamā vecuma talantīgajiem cilvēkiem arī tagad ir iespēja papildināt nacionālo dziesmu ansambļu — krievu “Ivuškas”, poļu “Strumeņ” un baltkrievu “Kutok” sastāvus. Labs piemērs ir aizraujošs: pagājušajā gadā senioru radošo kolektīvu rindas papildināja vēl viens — vokālais ansamblis “Varavīksne”. Par mūsu pašdarbnieku augsto izpildes līmeni liecina uzstāšanās Starptautiskajā senioru festivālā Jūrmalā, kur skatītāju vētrainos aplausus un “Bravo!” saucienus izpelnījās Krāslavas vizītkarte “Pieci airi”. Šāda slava un popularitāte ir ļoti svarīga, ja mēs nopietni saistām cerības ar tūrisma attīstības perspektīvām. Krāslavas novada dabas un vēstures vērtībām nepieciešams vēl arī kultūras noformējums, par ko norūpējušies ne tikai jauniešu, bet arī senioru kolektīvi.

Kultūras druvā nekad nav klusuma perioda. Tagad notiek gatavošanās kārtējam Latgales senioru dziesmu un deju festivālam, kas vasarā notiks Rēzeknē. Pirms gada analoģiskā pasākumā Viļakā Krāslavas novada kultūras desantā bija 72 mākslinieciskās pašdarbības darbinieki! Cik reižu pilsētas Daugavas ielokā dziedātāji un dejotāji iepriecināja skatītājus novada, reģionālajos un republikāniskajos konkursos un skatēs, pastāvīgi saņemot apbalvojumus, tajā skaitā arī pirmās pakāpes diplomus. Vieskoncerti, lietišķo un radošo delegāciju apmaiņas braucieni kļuva par labu tradīciju. Būdami ļoti aktīvi, Krāslavas dziedātāji un dejotāji pēc ielūgumiem apmeklēja daudzas mūsu valsts pilsētas un ciematus. Četras reizes gadā rīkoto pensionāru pasākumu viesus ar savu uzstāšanos iepriecināja radošie kolektīvi no Līvāniem, Valmieras, Preiļiem, Limbažiem, Dagdas, Cēsīm, Daugavpils, Olaines. Arī tagad deju kopa “Mežrozīte” saņēma uzaicinājumu uzstāties jubilejas svinībās Preiļos, bet maijā pilsēta pie jūras Ventspils, kur krāslavieši brauca darba vizītē, sūtīs pie mums savus pārstāvjus.

Bijušas arī ārzemju turnejas. Pagājušajā vasarā ansamblis “Senči” pārstāvēja mūsu novadu starptautiskajā festivālā “Braslavskije zarņici” un Dziesmu un deju svētkos Vitebskas apgabala Dubrovnā. Latgales pensionāru biedrību pārstāvji, sadarbojoties ar pierobežas pilsētām, izmantoja iespēju apmeklēt Braslavu, Globokoje, Polocku, Novopolocku un Vitebsku. Vārdu sakot, tautas diplomātija paplašinās, kas veicina labu kaimiņvalstu kultūras sakaru atjaunošanu.

Mākslinieciskā pašdarbība nav lēts prieks: skatuves tērpi, transports, citi braucienu izdevumi... Negaidot kā uz ūdens kustēšanos, pēdējos gados biedrībai izdevies realizēt četrus iespaidīgus projektus, par ko no sapulces tribīnes izskanēja pateicība pieredzējušajai grāmatvedei Valentīnai Kokinai, kura sagatavoja nepieciešamo dokumentāciju sabiedriskā kārtā. Pašlaik pašdarbnieku tērpu problēma gandrīz atrisināta.

Pirmais sponsora rūpes par deju kopu “Mežrozīte” izrādīja uzņēmējs Igors Menščikovs, lai viņam vieglas smiltis. Gunārs Upenieks, būdams Saeimas deputāts, palīdzēja iegādāties skatuves tērpus vokālajam ansamblim “Retro”, bet pēdējā projekta realizācijas gaitā tērpus saņems “Senču” dejotāji un “Ivuškas” dziedātāji. Piepildījies arī “Mežrozītes” dāmu sapnis uzaut vienādas kurpītes. Starp gaidāmajiem pirkumiem — sintezators, skatuves pastiprinātājaparatūra ar mikrofoniem, videofotokameras... Šajā sakarā izskanēja pateicības vārdi, kas bija adresēti domei un tās priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam.

Jautājumi — atbildes

Pēc revīzijas komisijas priekšsēdētājas Antoņinas Abrosimovas pārskata, debatēm un rezolūcijas pieņemšanas, kurā pensionāru biedrības darbs pārskata periodā saņēma labu novērtējumu, bija emocionāla stadija — kontaktēšanās ar vietējās varas pārstāvjiem.

Bija arī patīkams mo-ments, kad klātesošie draudzīgi un sirsnīgi apsveica Krāslavas slimnīcas ilggadējo galveno ārstu Aleksandru Jevtušoku jubilejā. Valstī, kur uzvarējusi birokrātija, pašai medicīnai sen nepieciešama finanšu palīdzība, taču arī ārkārtas situācijā mūsu medicīnas iestāde turpina pretoties reformām, kas tautai ir svešas. Par spīti Valsts kontroles kritiskajam novērtējumam, ko tā deva “Krāslavas Slimokases” darbam, vadītājs uzskata mūsu apdrošināšanas sistēmu (tā saucamo rozā grāmatiņu) par pamatotu un dzīvotspējīgu. Finanšu uzkrājumi septiņpadsmit gados dod iespēju pat paplašināt sniegto medicīnas pakalpojumu klāstu. Saņemtajos jautājumos izskanēja pretenzijas sakarā ar medicīnisko preparātu un pakalpojumu dārdzību, taču tās jau ir valsts mēroga problēmas, kuras vienkāršie pacienti nav spējīgi ietekmēt.

Savas pretenzijas parlamentam vēlētāji var izteikt tikai vēlēšanās, un situācija, kas izveidojusies mūsu vainas dēļ, kad varas partijas netiek nomainītas, ir visu sadzīves nelaimju cēlonis. Nodokļi, kas tiek iekasēti no tautas, turpina augt. Valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pašlaik noteicis tādu tarifu, ka slimnieka transportēšana no vietējās medicīnas iestādes uz mājām ar ātrās palīdzības mašīnu par speciālā transporta izmantošanu vienu stundu izmaksās vismaz 33 latus. Par kādu humānu sabiedrību te var būt runa? Nav iespējams apmierināt arī lūgumu, lai Krāslavā būtu ārsts endokrinologs, jo šis speciālists nebūs noslogots. Bēdīgi, taču mēs visi kļūstam par lieciniekiem, kad sociālā un ekonomiskā krīze pārtop par cilvēku kopējo vērtību deficītu. Augstākās varas pastāvīgā vienaldzībā pret tautas vajadzībām arī meklējama atbilde, kāpēc dzīve ar katru gadu kļūst grūtāka un dārgāka.

SIA “Krāslavas nami” vadītājam Valērijam Maslovam sapulces dalībnieki pauda sašutumu un uzdeva galveno jautājumu “Kāpēc krasi cēlusies maksa par daudzstāvu namu dzīvokļu apkuri?” Atbilde bija šāda. Pirmkārt, vidējā gaisa temperatūra februārī bija salīdzinoši zema — mīnus 11 grādu, bet apkures tarifs paliek nemainīgs kopš 2008. gada un ir 39,82 lati par megavatstundu bez PVN. Otrkārt, mazuts tiek izmantots minimāli, tā cena paaugstinājusies līdz 480 latiem par tonnu. Naftas produktu krasa sadārdzināšanās ietekmē arī galvenā kurināmā — šķeldas cenu. Pagājušajā gadā maksa par vienu kubikmetru paaugstinājās par vienu latu un sasniedza 8 - 8,50 latus bez PVN. Šī kurināmā sadārdzināšanās tendence tiek prognozēta arī turpmāk: paaugstināto pieprasījumu pēc šķeldas diktē gan kaimiņvalsts Lietuva, gan Latvijas jaunās koksnes granulu ražotnes. Atbildot uz jautājumu par tukšo dzīvokļu apkuri, Maslova kungs norādīja, ka šī problēma tiek kontrolēta, turpinās tiesas prāvas ar parādniekiem. Daļa māju apgādāta ar automātiskajiem siltuma mezgliem, bet lai izstrādātu konkrētus pasākumus siltumenerģijas ekonomijai, vēlams katrai mājai izraudzīties atbildīgo, kurš arī kontaktēs ar apkalpojošo firmu. Taisnības labad norādīšu, ka apkures sezona beidzas bez vismazākajiem traucējumiem, uzkrātās šķeldas rezerves garantē karstā ūdens padevi vasaras laikā. Uz augšu kāpjošo cenu problēma slikti vadītajā valstī — tā ir uz ilgu laiku.

Uz saņemtajiem jautājumiem atbildes sniedza deputāti Ēvalds Cauņa un Jāzeps Dobkevičs, bet sapulcē klātesošais novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks bija pat mazliet samulsis, pastāvīgi uzklausot pateicības vārdus par pensionāru biedrības atbalstu. Vienam kalpošana sabiedrībai ir kā nasta, otram tā sagādā prieku. Tā es nodomāju, klausoties darbīgo un optimistiski noskaņoto Edmundu Gekišu, kuru pārņēmušas jaunas idejas. Bez tautas vispārējas aktivitātes mēs vienkārši nevarēsim uzlabot situāciju valstī.

Aleksejs GONČAROVS