Dalās iespaidos par Spānijā pavadīto laiku

Pirms jauniešiem dot vārdu, skolotāja Marija Mickeviča informēja, ka arī 2012. gadā ir uzrakstīts projekts, kas guvis atbalstu no attiecīgas izglītības programmas un rudenī atkal Dagdas vidusskolā ieradīsies četri spāņi, savukārt mūsu skolēni dosies uz Spāniju.

M. Mickeviča: “Tas ir apsveicami, jo varam bagātināties viens no otra, mācīties citu valstu kultūru, arī komunicēties angļu valodā un kādā no citām svešvalodām.”

Sākums visam

“Comenius” dalībnieki savu uzstāšanos sāka ar atgādinājumu: “Sākās ar to, ka skolotāja M. Mickeviča un skolotāja V. Augustova piedāvāja piedalīties “Comenius” projektā, kurā saskatījām lielisku iespēju iepazīt Spānijas kultūru, apgūt valodas, labāk iepazīt sevi un iegūt jaunus paziņas, tāpēc pieņēmām šo izaicinājumu!”

Gatavojoties projektam, viņi pamazām sāka praktizēt savas valodas zināšanas, pildot anketas un sarakstoties ar spāņiem internetā. Vēlāk nopirka spāņu sarunvalodas vārdnīcas, lai pašmācības ceļā apgūtu spāņu valodas pamatus. Pērnā gada septembrī lidostā satika skolēnus no Spānijas — Mariju, Noemi, Taņu un Danielu. Kopā ar spāņu draugiem tika apmeklētas dažādas vietas: Rīga, Sigulda, Daugavpils, Aglona, Krāslava, Rēzekne, ciemojās pie Dagdas jauniešu vecvecākiem un bija devušies arī uz laukiem.

Ceļojums

Spāņi atgriezās dzimtajās mājās, pamazām arī mūsu jaunieši sāka gatavoties braucienam uz Spāniju. Pārdomāja, ko ņemt un neņemt līdzi, prātā šaudījās domas par gaidāmo, sirdī valdīja satraukums — bija skumji pamest mājas un draugus. Lidmašīnā joprojām viņi nespēja noticēt, ka dodas projām.

Santjago lidostā viņus sagaidīja ģimenes un skolotāja Elena ar nelielām dāvaniņām. Pēc iepazīšanās skolēni devās uz jaunajām ģimenēm. Jaunieši tika izmitināti katrs citā ģimenē, bet visi dzīvoja privātmājās. Izkravājuši savu bagāžu un iepazinušies ar ģimenes locekļiem, devās ekskursijā pa māju — tās tur lielas ar plašām telpām. Tā kā Spānijā mūsējie ieradās pirms skolēnu brīvlaika, bija gana laika iepazīt apkārtni un apciemot vienam otru.

No mājām uz skolu Santa Kombā bija jādodas ar autobusu. Autobusā un arī skolā mūsējiem jauniešiem tika pievērsta liela uzmanība — spāņus piesaistīja gan matu krāsa, gan garie augumi, gan ģērbšanās stils, kas bija atšķirīgs no Spānijas jauniešiem.

Dagdas skolēnus pārsteidza, ka skolas teritorija ir nožogota, ka stundu laikā skolēni nedrīkst iziet ārpus skolas teritorijas bez vecāku atļaujas, ja nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Neierasti bijis arī tas, ka skola sastāv no vairākām ēkām, pēc katras stundas bija jādodas uz citu, kas, pēc mūsu skolēnu domām, nebija ērti. Neierasti šķitis arī tas, ka starpbrīdī zvans skan vairākas reizes un grūti saprast, pēc kura sākas stunda, kas ilgst 50 minūtes, nevis 40 minūtes, kā tas ir mūsu vidusskolās. Turklāt jāmācās divas stundas pēc kārtas bez pārtraukuma. Sākumā bijis grūti saprasties ar skolotājiem valodas barjeras dēļ, bet ar lauku tā izzudusi. Spāņu valodas stundas notika tikai divas trīs reizes nedēļā, kas ir diezgan maz, lai to labi apgūtu. Lielākoties spāņu valodu mūsu jaunieši apguva ģimenēs un kontaktējoties ar citiem. Projekta dalībnieki pastāstīja, ka angļu sarunvalodas zināšanas spāņiem nav labas, tālab gribot negribot bijis jārunā spāniski, lai gan sākumā arī pašiem vārdu krājums bija ļoti nabadzīgs. Mūsu jauniešiem bija pārsteigums, ka Santa Kombā skolas kafejnīcā pārdod čipsus, šokolādi, konfektes, želejas gumijas, sendvičus, virtuļus, limonādes un siltos dzērienus, bet nav silto ēdienu. Tos iespējams dabūt tikai pēc stundām un iepriekš no rīta jāpasūta. Neatkarīgi no pasūtītā, ēdiens maksā 3,50 eiro.

Turpmāko savu stāstījumu Liene, Beatrise, Raitis un Alvils veltīja spāņu tradīcijām un kultūrai. Pēc tam atbildēja uz klātesošo jautājumiem, kuru nebija daudz. Acīmredzot par Spānijas braucienu skolēni jau bija paspējuši viens otru informēt ikdienas sarunās.

Laimīgajai četrotnei pajautāju, vai bija vērts braukt tik tālu ceļu, un kāds ir personīgais ieguvums?

Beatrise Gabrāne: “Protams, bija vērts! Kļuvu patstāvīgāka, pašpārliecinātāka, un tagad skaidri zinu, ko gribu darīt nākotnē — studēšu filologos spāņu valodu. Par to pārliecinājos šī brauciena iespaidā.”

Raitis Bareika: “Arī es ieguvu pašpārliecinātību, kļuvu patstāvīgāks, labāk apguvu angļu valodu un gribu iemācīties vēl labāk runāt spāniski, saprast spāņus.”

Alvils Plivčs: “Ieguvu neatsveramu pieredzi angļu valodas pielietošanā, kā arī nedaudz labāk apguvu spāņu un galīciešu valodu. Kaut kas no tā visa noteikti noderēs dzīvē. Jau tagad māku labāk komunicēties.”

Liene Virza: “Pievienojos iepriekšējo sacītajam. Šis ceļojums un skolēnu apmaiņas programma izmainīja mūs pašus. Kļuvām pieaugušāki un daudz pieredzējušāki, varējām iepazīt citas valsts kultūru, paši vairāk domājam par savu nākotni un plānojam, ko darīsim tālāk. Es plānoju studēt Austrumeiropas biznesa un kultūras sakarus. Spānijā iegūtā pieredze palīdzēja saprast, ka es spēšu studēt izvēlētajā pro- grammā, nebūs grūti.”

Jaunieši arī pastāstīja, ka pieredzes apmaiņas brauciens uz Spāniju ilga no pērnā gada 5. decembra līdz šī gada 5. martam. Vidusskolā bijusi ļoti stingra disciplīna. Visvairāk nav paticis tas, ka stundas ir garākas, turklāt divas pēc kārtas bez starpbrīža, kā arī tas, ka skola ir vairākās ēkās — ja laukā slikti laika apstākļi un jāiet uz citu ēku, ir neērtības. Toties sadzīves apstākļi apmierinājuši pilnībā. Spānijā esot augsts dzīves līmenis, dzīvojuši ģimenēs, katrs savā ciematā, bet visas šīs ģimenes mīt lielās un greznās mājās.

Juris ROGA