Iedzīvotājiem vairāk jārosās pašiem

— Kādi lieli, jauni darbi ir ieplānoti šogad Skaistas pagastā un kādi Kalniešu pagastā?

— Skaistas pagastā pagaidām lieli, jauni darbi nav iecerēti, bet Kalniešos tiks realizēts lauku atbalsta dienestā iesniegtais ceļu remonta projekts: tie būs divi pagasta mērogā lieli ceļi — uz Evartiem un Pakulišķiem. Pašreiz Vides ministrijā ir iesniegts ūdens saimniecības sakārtošanas projekts, lai Kalniešu ciematā varētu pārlikt jaunus centrālos cau-ruļvadus. Izrādījās, ka projektam ir vajadzīgi precizējumi, tuvākajā laikā to iesniegsim atkārtoti, lai projektu var rea-lizēt. Tie ir lieli projekti, Skaistā šogad tamlīdzīgu nav.

— Vai pārvaldes šī gada budžetā ir paredzēti līdzekļi, lai abos pagastos varētu pastāvēt un funkcionēt skolas, proti, vai arī šī gada 1. septembrī tās varēs uzsākt jauno mācību gadu?

— Jā, tam nauda paredzēta. Mēs nevaram ne apvienot, ne slēgt šīs skolas. Katra veic savu mācību programmu — Kalniešos realizē mazākumtautību programmu, Skaistā mācības notiek latviešu valodā.

— Vai pastāv risks, ka skolas var arī slēgt?

— Katrā ziņā novada līmenī šāds temats nav aktuāls, arī Izglītības un zinātnes ministrija nespiež mūs slēgt mazās lauku skolas.

— Kā būs ar sociālajiem pabalstiem pagastu trūcīgākajiem ļaudīm?

— Maksājam atbilstoši likumam. Iedzīvotāji var saņemt tos pabalstus, kas ir paredzēti novada saistošajos noteikumos, atšķirības starp pagastiem nav. Katrs pabalsta lūdzēja gadījums tiek skatīts individuāli.

— Kalniešos nav daudzdzīvokļu māju, bet Skaistā ir vairākas. Kādā veidā tās tiek uzturētas? Iedzīvotāji mums ir sūdzējušies, ka visiem ir vienalga, kas ar tām notiek un kā tās vizuāli izskatās.

— No tām četrām mājām, kas ir Skaistā, pašvaldības īpašumā ir viena māja, kurai ir noformēta Zemesgrāmata. Pārējās trīs ir iedzīvotāju mājas, kuras viņi ieguva par pajām kolhoza laikā. Bet īpašuma jautājums līdz galam noformēts tikai vienai mājai no šīm trim. To vēlējās paši iedzīvotāji, un Zemesgrāmata ir gan mājai, gan lielai daļai dzīvokļu. Pašvaldības māju apsaimnieko pagasta pārvalde, attiecīgi arī iedzīvotāji savas mājas apsaimnieko paši. Protams, ka visas mājas izskatās briesmīgi, arī mūsējā. Pašreiz domājam, kādā veidā var situāciju labot. Pirmais, kas ir jāsakārto — jumta segums, kas tek, kā tas ir daudzviet pagastos, kur mājām ir plakanie jumti. Mēs, protams, sūces novēršam, bet parādās jaunas plaisas, un ūdens atkal tek dzīvokļos.

— Vai esat paredzējusi līdzekļus mājas apsaimniekošanai budžetā, ja jau tā ir jūsu māja?

— Nopietnas krīzes situācijā pieejami ārkārtas gadījumiem paredzēti līdzekļi. Citādi ir tikai īres maksa, no iekasētajiem līdzekļiem veicam nepieciešamos remontdarbus. Jumta kapitālajam remontam šīs naudas nepietiek, meklējam citas iespējas, bet nezinu, kā izdosies. Siltināšanas projektos neko nevar saņemt, jo tie paredzēti mājām, kas pieslēgtas centrālapkurei, bet Skaistā tā nav saglabāta. Vispār visas mājas pārtaisītas uz individuālu apkuri — vieni apkurinās ar krāsnīm un plītīm, citiem dzīvoklī ir iekšējie tīkli.

— Ja pārvalde savu māju nevar savest kārtībā, ko darīt iedzīvotājiem ar vēl plānākiem maciņiem savējās?

— Šobrīd tā sanāk, bet katrā ziņā mēs meklējam iespējas piedalīties projektos, lai sakārtotu jumta segumu un mājas vizuālo skatu, jo pa piebūvētajiem dūmvadiem veidojas notecējumi un skats briesmīgs.

— Iedzīvotajiem savās mājās pašiem ar visu būs jātiek galā?

— Pārvaldei nav tādu līdzekļu, turklāt nedrīkst ieguldīt pašvaldības naudu svešā īpašumā. Savs īpašums jāap- saimnieko pašiem. Divas pelēkās mājas ir vizuāli labākā izskatā nekā Ezeru ielas māja — tā ir ļoti problemātiska. Dzīvokļi stāv tukši, dzīvokļi netiek pieskatīti, jūk ārā balkoni, par dažiem vairs nezinām, kur meklējams īstais saimnieks.

— Skaistā ir vecās pamatskolas ēka, kas nebūt nav tajā sliktākajā stāvoklī, bet stāv tukša. Kāds būs tās liktenis?

— Vienā kabinetā atrodas Skaistas pamatskolas galdnieka darbnīcas. Ēku izmantojam arī kā noliktavu, kur pamatskola uzglabā liekās mēbeles. Sarkanais Krusts vienu kabinetu izmanto humānās palīdzības izkraušanai un izdalīšanai iedzīvotājiem. Pārējās ēkas telpas stāv tukšas, jumts, paldies Dievam, netek.

— Kur palika datortehnika, kas savulaik atradās šajā ēkā?

— Tie bija bibliotēkas datori, savā laikā plānojām pārvietot bibliotēku uz turieni, bet ekonomiski tas neattaisnojās. Toreiz veicām pārbūvi tautas namā, bibliotēkas esošās telpas paplašinot uz bijušās kino telpas rēķina, un datorus pārvietojām uz bibliotēku tautas namā.

— Vai varat rast vecās skolas ēkas plašākas izmantošanas iespējas?

— Uz šo brīdi tādas nav atrastas. Man šajā jautājumā maza teikšana, jo tas ir novada ziņā. Viens mūsu pašu iedzīvotājs bija plānojis tur veidot savu biznesu, bet atrada algotu darbu, un tagad tas acīmredzot viņam vairs nav aktuāls jautājums. Ja šodien kādam vajag Skaistā telpas, var interesēties novadā.

— Kalniešu skolā savulaik veicāt remon-tu, lai pārvietotu skolas ēdnīcu uz citu vietu. Vai bija vērts to darīt? Ko sacīsiet tiem, kuri domā, ka līdzekļi izlietoti bezjēdzīgi, jo varēja taču savest kārtībā veco ēdnīcu?

— Agrāk ēdnīca atradās pagrabstāvā, kur pavasarī caur pamatiem sūcās iekšā visi lietus un sniega ūdeņi. Tā kā skolā stāvēja tukšs dzīvoklis, kurā kādreiz dzīvoja direktors, tad izremontējām šīs telpas un tur ierīkojām ēdnīcu, kas strādā kopš 1. septembra. Pagrabstāvā ēdnīcā nevarēja simtprocentīgi nodrošināt visas sanitārās prasības, tagad viss ir pilnīgā kārtībā. No malas raugoties, cilvēkam, kuram nav sakara ar skolu, varbūt tā arī šķiet, ka varēja palikt, kur bija, bet bērnu vecāki paši redz, cik nopietni ir uzlabojušies ēdināšanas apstākļi.

— Abos pagastos ir tautas nami un bibliotēkas. Kā strādā šīs iestādes? Vai jūs un iedzīvotājus viss apmierina?

— Neesmu saņēmusi nekādas sūdzības ne par bibliotēku, ne par kultūras namu darbu. Kalniešu tautas namā tagad jauna vadītāja, jo bijusī vadītāja saņēma labāku darba piedāvājumu Aleksandrovas skolā un aizgāja projām. Viņas vietā uz pārbaudes laiku pieņēmām Liliju Maslovsku, kura tagad pieņemta pastāvīgā darbā. Viņai nebija attiecīgas izglītības kultūras darba jomā, bet pārbaudes laikā viņa labi tika galā ar saviem pienākumiem. Pasākumi notika un notiek. Esam arī sameklējuši Daugavpilī attiecīgus kursus tautas namu vadītājiem. Skaistā vienmēr bija aktīva dzīve kultūras jomā, lai gan visu iedzīvotāju intereses simtprocentīgi nekad neapmierināsi: kādam patīk, kādam — nē. Bibliotēkas arī strādā labi, Kalniešu bibliotēka veiksmīgi izgāja akreditāciju 2010. gadā, Skaistas — 2011. gadā. Grāmatas, cik iespējams, atjaunojam, prese arī tiek pasūtīta.

— Ļaudis pamet laukus. No kura pagasta iedzīvotāji aizbrauc straujāk?

— Tādu statistiku neesmu pētījusi, vieni aizbrauc, citi atbrauc. Situācija abos pagastos aptuveni vienāda. Katrs gadījums individuāls, cits aizbrauc darba dēļ, citam mainās ģimenes apstākļi. Arī dzimstība samazinās. Šīs tendences pārvaldes vadība apturēt nevar.

— Kas vajadzīgs, lai cilvēki aizķertos uz ilgāku dzīvi pagastos?

— Manuprāt, valstiskā mērogā jāmaina domāšana un attieksme pret visu. Citādi uz vietas vari censties un darīt, uzturēt skolu, tautas namu, bibliotēku, bet, ja vecākiem nav darba, tad nekas nemainīsies. Paņemt zemi un sākt no nulles — tas nav iespējams.

— Vai abos pagastos ir attīstīta novadpētniecība, vai ir kāds muzejs?

— Skaistā ir skolas muzejs, kas jau pārtapis vairāk par pagasta muzeju. Interesenti var to apskatīt, saskaņojot apmeklējumu ar pamatskolu. Šī muzeja iekārtošanā un sakārtošanā daudz paveica bijusī skolotāja Viktorija Urbanoviča. Katrā ziņā, ja palūgt, tad viņa pastāstīs arī par eksponātiem, jo viņai tas kļuvis bezmaz par sirds darbu. Lai gan cilvēks labprāt strādātu šajā muzejā pastāvīgā darbā, mēs nevaram nodrošināt algu.

Kalniešos novadpētniecības darbu veic vēstures skolotājs un bibliotēka. Tur tas nav tik labi attīstīts kā Skaistā.

— Kāds jūsu personīgais viedoklis par novadpētniecību? Vajag, nevajag?

— Es uzskatu, ka novadpētniecība ir vajadzīga. Ja nezinām savas saknes, kāda var būt nākotne? Kad sāc kaut ko šķetināt, atklājas ļoti interesantas lietas.

— Laukos lielākie uzņēmēji parasti ir zemnieki. Kas šobrīd notiek pagastos ar uzņēmējdarbību? Veidojas jaunas darbavietas, varbūt sarūk esošās?

— Nav tā, ka zemnieku saimniecības likvidētos. Lielie zemnieki pat cenšas paplašināt savu ražošanu abos pagastos. Skaistā vairāk attīstīta piena lopkopība, Kalniešos — graudkopība, bet daži zemnieki ražo arī šķeldu. Skaistā ir atpūtas komplekss “Dridži”, ziemas sezonā tur bija klusums, bet vasarā, domāju, atsāksies darbība. Tiesa, kompleksam tiek meklēti jauni saimnieki, internetā ir izvietots sludinājums. Bogdānos ir kokapstrādes cehs. Darbavietas ir arī veikaliņos. Skaistā saglabāts pasts, Kalniešos pastnieks noteiktā laikā pieņem cilvēkus pagasta pārvaldes telpās. Arī Kalniešos ir cilvēki, kas nodarbojas ar tūrismu, bet tur mums nav tik liela kompleksa, kā Skaistā.

Ja runāt par strādāšanu, tad šodien ne visi bezdarbnieki spēj strādāt. Daudz tādu, kas strādā tikai līdz pirmajai algai, jo cilvēkiem, kuri ilgstoši nav strādājuši, ir grūti iekļauties darba ritmā, proti, ka tev laikus jāmostas, jāiet, vajag tur būt un strādāt pilnu darba laiku. Ir tādi uzņēmēji, kuri nodarbina cilvēkus no citiem pagastiem, jo vietējiem nav vajadzīgās atbildības sajūtas.

Bezdarbniekiem tiek piedāvāti algotie pagaidu sabiedriskie darbi, šobrīd nodarbinām pa desmit cilvēkiem katrā pagastā. Ar aprīli Kalniešos būs vēl 14 cilvēku klāt pie tiem desmit, arī maijā būs papildus vietas. Kalniešos deklarēto iedzīvotāju ir vairāk nekā Skaistā, tāpēc tur būs papildus vietas, lai nodarbinātu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA