Īpašs ceļš... uz nekurieni

Šķiet, tādā neērtā situācijā vislabākais būtu klusēt un nelīst acīs. Taču veselajam saprātam par spīti Latvija ar savu pasākumu — leģionāru gājienu galvaspilsētas centrā un Otrā pasaules kara vēstures īpašo redzējumu — kļūst par jaunumu numur viens rietumu presē. Ja iepriekšējos gados masu mediji visai atturīgi apgaismoja 16. marta šaubīgo pasākumu Rīgā, tad šogad notika informatīvs izvirdums ar ļoti negatīvu akcentu. Uz to asi reaģēja Vācijas, ASV, Kanādas, Austrijas vadošie preses izdevumi. Lūk, tikai pāris kliedzošu virsrakstu: “Leģionāru gājiens pa Rīgu”, “SS veterāni maršē kuplā skaitā”.

Amerikāņu izdevumi, kas stāsta par 16. marta notikumiem Latvijas galvaspilsētā, citē Valsts prezidenta vārdus leģionāru atbalstam un ziņo par valdošās koalīcijas deputātu piedalīšanos gājienā. Nojaušot, ka viss nebeigsies labi, Andris Bērziņš un labējās nacionālās partijas ministri pasteidzās todien būt tālāk no grēka un devās ārzemju komandējumos. Vai Latvijai vajadzīga tāda pasaules popularitāte? Valstij, kura cer uz lielām starptautiskām investīcijām. Amerikāņu tiesību aizstāvis Mihails Nemirovskis, kurš novēroja 16. marta gājienu Rīgā, paziņoja presē: “Tā ir kaut kāda sirreā-listiska aina. Es nespēju saprast, kāpēc tas vajadzīgs Latvijas varas iestādēm — tā apkaunoties visas pasaules priekšā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai informētu ASV vadību par visu, kas notiek Latvijā.”. Arī Krievijas vadošie TV kanāli neatstāja bez ievērības šo strīdīgo datumu, 16. martu, Rīgā. Pēc visa tā cerēt uz kaimiņvalstu ekonomisko un politisko attiecību drīzu uzlabošanos būtu vienkārši naivi. Izlasījis laikrakstā “Vesti segodņa” interviju ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, es biju ne mazums pārsteigts par to, ka starptautiskās attiecības ar Krieviju nav prioritāras Latvijā. Ak, šis īpašais Latvijas ceļš, kas noveda valsti vispārējās nabadzības muklājā. Mazturīgo rindas papildina policisti, skolotāji, gandrīz nesamazinās bezdarbnieku armija...

Ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai glābtu valsti, bet valdošās partijas turpina mierināt tautu ar labiem nodomiem. Savā leksikonā ministri iekļāvuši aktuālu vārdu “vajag”, tikai tālāk par sarunām lieta nevirzās. Biznesmeņiem, kuri prot pelnīt naudu, ir savs viedoklis, kā izvest valsti no krīzes, taču viņu balsis augstākajos varas ešelonos nedzird. Laikrakstā “Diena” autoritatīvais uzņēmējs Viesturs Tamužs dod savu ekonomikas augšupejas recepti. Tā ir nacionālā programma: atvērt simts jaunu uzņēmumu, kas ražo preces ar pievienoto vērtību. Lai to panāktu, pietiktu ar to naudu, ko Latvija ieguldīja uzņēmumā “AirBaltic”. Runa taču ir par daudzu miljonu latu peļņu, tikai varas elitei ir savs ekonomiskās situācijas redzējums. Biznesmenis secina, ka vajadzīga komanda, kura spējīga īstenot praksē ļoti svarīgo programmu. Ierēdņiem to tiešām nerealizēt, viņi cīnās tikai par savu pārtikušo eksistenci. Valsts uzdevums palīdzēt biznesam dabūt naudu, kuras pasaulē ir daudz. Nelaime tā, ka Latvija ar savu dīvaino politiku pārvērtusies par riska zonu.

Nesen mēs uzzinājām, ka arī paziņojums par Latvijas Krājbankas bankrotēšanu bija valsts kļūda. Lūk, arī iznāk, ka Latvijas īpašais ceļš — tā ir kliedzoša bezatbildība un nebeidzamas kļūdas, par kurām tautai nākas maksāt ar nabadzību un pārliecības trūkumu par rītdienu, bet valstij — ar prestiža zaudēšanu starptautiskajā arēnā.

Nobeigumā laba ziņa. Latvija, kura vienmēr steidzas pirmā atbalstīt Eiropas Savienības iniciatīvas, pēkšņi aizdomājās par sankcijām attiecībā uz A. Lukašenko, kurš Baltkrievijā pielietoja nāvessodu. Tas arī pareizi. Pirmkārt, Amerikas Savienotajās Valstīs ar izdaudzināto demokrātiju 2010. gadā nāvessods piespriests 46 cilvēkiem, otrkārt, atbalstot ES sankcijas, saskaņā ar vispieticīgākajiem aprēķiniem var zaudēt 480 miljonus latu gadā. To nedrīkst pieļaut laikā, kad kreditori aizvien neatlaidīgāk klauvē pie Latvijas durvīm. Pienācis laiks maksāt atbilstoši rēķiniem.

Aleksejs GONČAROVS