2. Lauku komandu triumfs Robežniekos

Turklāt barometra rādītājs sāka krasi slīdēt uz leju: copei tā nebija labvēlīga diena. Sevi cienoša makšķernieka galvenais noteikums ir jebkurā situācijā paspīdēt ar gadiem ilgi slīpēto meistarību un nekļūt par zaudētāju! Ja tas nenotiks, arī gandarījuma prieku neizbaudīsi. Bet kad uz ledus iznāk 65 sacensību dalībnieki, tad noteikti jāgaida kaut kas interesants. Tā arī bija.

Tradicionālo ziemas zemledus makšķerēšanas sacensību organizētāji no Krāslavas uzaicināja sporta slavas tīkotājus un vienkārši aktīvās atpūtas cienītājus uz Robežniekiem. Bagāts ar dabas pērlēm ir mūsu ezeru novads, un šajā gleznaino vietu sarakstā Gusena ezers ieņem īpašu vietu. Var tikai apskaust ciemata iedzīvotājus, kuri dzīvo īstā paradīzē. Paugurainie krasti ar slaveno Tabores tūristu taku, pasakainās un gleznainās saliņas un, kas ir īpaši svarīgi makšķerniekiem, ezera dibena sarežģītais reljefs ar dziļām vietām, kur mīt lieli asari un plauži. Tiesa, kā stāsta vietējie makšķernieki, unikālais ezers cieš no makšķernieku amatieru, rūpniecisko zvejnieku un it sevišķi nekaunīgo trolingistu spiediena. Copmaņa galvenā prasība — neiztraucēt klusumu — viņiem neko nenozīmē. Ja Gusena ezeru varētu pasargāt no motorlaivām un lielā skaitā ielaist šajā ūdenstilpē līdaku un zandartu mazuļus, vietējiem makšķerniekiem nenāktos doties uz tālo Igauniju. Kad visbeidzot mēs kļūsim par īstiem saimniekiem? Tik daudz gadu ir zaudēts.

... Žurnālista intuīcijas mudināts, lēni eju melno punktu uz ledus virzienā. Pirmā stunda pēc starta ir vienlaidu vilšanās. Copmaņi lādēdamies noņem no āķiem asarīšus un raudiņas mazā pirkstiņa lielumā. Nelīdz nedz eksperimenti ar ēsmām un iebarošanu, nedz Zviedrijas ražojuma ledus urbji, nedz šikie firmas “Norfin” tērpi, ar ko apgādājusies vairāk nekā ceturtā daļa dalībnieku. Visai bagāti dzīvojam. Pavisam slikti klājas pirmajā sektorā pie ciemata, bet trešajā sektorā manu uzmanību saista vientuļš vietējais makšķernieks vienkāršā tērpā. Dzimtajās mājās arī sienas palīdz: Sergejs Gromovs gavilēja, nupat pārspējis viltībā vairāk nekā puskilogramu smagu skaistuli asari, kas dobji sitās kastē. Šajā dziļajā vietā mans senais paziņa ziemas sezonas sākumā noķēra asari, kas svēra 1,8 kilogramus. Tā tik ir klase! Sergejs solīja, ka noteikti noķers vēl pāris asaru, un sāka urbt biezo ledu. Patiešām viegli zivis laivā nenāk.

Tālajā otrajā sektorā nobēdājušies makšķernieki neizcēlās ar daiļrunību. Nākamā veiksme — iepazīšanās ar daiļā dzimuma pārstāvi. Irina no “Vanagu” komandas, uzvārdu un ģeogrāfiju nebija grūti uzminēt. Dāma graciozi darbojās ar makšķeri, taču kaprīzās zivis ne vienmēr atbild uz artistiskumu. Sliktos laika apstākļos dižu copi nesagaidīsi. Laiks rit ātri, cerības irst... Otro reizi tuvojos Krāslavas copmanim Dmitrijam Brovkinam. Pēc sejas izteiksmes redzu — varonis! Viņš bez vārda runas izņēma no kastes plaudi, kas mēģināja izrauties. Te piesteidzās klāt Valentīns Zlidnis un sacīja: “Šodien nav mana diena...” Labi zināma patiesība: ja spēle neveicas no rīta, veiksme neuzsmaidīs arī vēlāk. Apsveicis Dmitriju, Valentīns paziņoja par kapitulāciju un devās uz krastu. Daba gan nomierina nervus, tikai ne zemledus makšķerēšanas sacensību dienā.

Tiesnešu brigāde, kurā sievietes vien, ir Robežnieku jaunievedums. Pagasta vadītāja Ērika Gabrusāne sparīgi rosās pie elektroniskajiem svariem, viņai palīdz sektoru tiesneses Lilija Dauģerte un divas Irēnas — Truskovska un Kozinda. Pārsvarā niecīgi lomi, bet, kad pie svariem pienāca vietējais copmanis Mihails Pleiko-Ižiks, vīri dusmīgi iesaucās — vēl viens plaudis! Bet viņa komandas kompanjons nolika uz galda trīs skaistuļus asarus, ceturtais svēra 100 gramu. Tālāk sekoja uzaicinājums: “Laipni lūdzam uz tautas namu nobaudīt zivju zupu!” Te makšķerniekus gaidīja ne tikai karsta zupa, bet arī aukstas uzkodas, kas tiek liktas galdā tādās reizēs. Robežniekos gan prot uzņemt ciemiņus un padarīt katru pasākumu neaizmirstamu. Kamēr strādāja tiesneses, kurām piebiedrojās galvenie ledus svētku organizētāji Arnolds Skerškāns un Aivars Vecelis, šķindēja glāzītes, bet vīri ar vēja appūstām sejām darbojās ar karotēm un pateicās pavārēm Verai Biriņai un Maijai Šemelei.

Visbeidzot pienāca kulminācijas brīdis. Skaļi tika nosaukti uzvarētāji pa sektoriem — Nikolajs Joņins, Dainis Brenčs un dienas labākā rezultāta autors Edgars Lipšāns (1,820 kg). Par favorītu komandu vērtējumā kļuva Aulejas komanda: Edgars Lipšāns, Ivars Pitrāns un Dainis Brenčs, bet rekorda rezultāts — 4,540 kg! Par sudraba balvas ieguvējiem kļuva Jānis Vilgerts, Guntis Matjušonoks un Armands Pudniks no Asūnes komandas, kura uzrādīja tiesnesēm 3,640 kg smagu lomu. Trešajā vietā Robežnieku trijotne Sergejs Gromovs, Nikolajs Joņins un Mihails Pleiko-Ižiks (3,380 kg). Lielākā eksemplāra, bezmaz kilogramu smaga plauža noķeršanas autors bija Dmitrijs Brovkins, kurš kā balvu saņēma makšķernieka kasti.

Veicināšanas balvas saņēma festivāla visjaunākie dalībnieki Rihards Dudevičs un Vadims Kudanovs, kā arī burvīgā Irina.
Par spilgtajiem svētkiem uz Gusena ezera ledus jāpateicas arī sponsoriem — Krāslavas novada domei, Robežnieku pagasta pārvaldei, zemnieku saimniecībai “Viesturi” un firmai “Kotra”.

ATTĒLOS: sacensību emblēma; Gusena ezera valdzinājums; svēršana — atbildīgs moments; “dzimtās sienas” palīdzēja Mihailam Pleiko-Ižikam; lūdzu, ķeries, zivtiņ; Dmitrija Brovkina zvaigžņu mirklis; lieliskā Asūnes trijotne; pamācība jaunajiem — Rihardam Dudevičam un Vadimam Kudanovam; pazīstamais aromāts, bez tā pat zivju zupa nav zupa.

Aleksejs GONČAROVS