Ieguldījumi infrastruktūrā turpināsies

— Naudas būs vairāk vai mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu?

— Šī gada budžets ir nedaudz lielāks par iepriekšējo, bet tas vēl nenozīmē, ka tieši tā tas arī pildīsies. Jautājums saistīts ar to, kā pildās valsts budžets. Ja premjers mums saka, ka valsts budžets pildīsies un viss būs labi arī kontekstā ar Eiropas krīzi, tad Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka vēl vajadzēs veikt korekciju 100 miljonu apjomā ar mīnus zīmi. Līdz ar to daudz kas atkarīgs, kā pildīsies valsts budžets. Gan pagastiem, gan skolām mēs centāmies ieplānot līdzekļus plus mīnus iepriekšējā apjomā. Nozīmīga summa mazāk šogad ir ceļu fondam: pērn bija Ls 277000, bet šogad ir Ls 219000 uz visu novadu. Salīdzinājumam: kādreiz tikai Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts kopā saņēma 560 tūkstošus ceļa naudas. Ceļu jautājumi mums ir diezgan nozīmīgs faktors, līdz ar to šis ir ļoti sāpīgs trieciens. Bet es do-māju, ka ceļu uzturēšanas jautājumus mēs tāpat risināsim, neskatoties uz samazinājumu.

— Ceļi ir svarīgi, bet krīzē iedzīvotājus visvairāk interesē tieši sociālie pabalsti...

— Plus mīnus tas pats cipars, kāds bija iepriekšējā gada budžetā.
Es vēlos akcentēt ko citu — šogad pirmo reizi esam paredzējuši jaunus piedāvājumus jauniešiem, lai mudinātu viņus rakstīt projektus. Jaunieši grib paši darīt kaut ko noderīgu, un mēs gatavi finansēt labākos nodomus. Jauniešu biznesa ideju un komercdarbības uzsākšanai Krāslavas novadā ieplānojām 5000 latu, bet maksimālā summa, ko var saņemt vienam projektam — 2000 latu. Tas ir sākums, ja tas nostrādās, tad skatīsimies kopējo summu, varbūt varētu būt citas izmaiņas. Otra programma paredz jauniešu projerktu izstrādi un realizāciju. Arī šajā jaunieši var sniegt savus projektus.

— Katru gadu milzīgas summas tiek atvēlētas izglītībai. Vai arī šogad būs kādi lieli remonti bērnudārzos, skolās? Varbūt ir citi jauni izdevumi?

— Agrāk, ja vecāki bērnu neaizveda uz bērnudārzu, bija jāmaksā 50% no uzturēšanas maksas. Šogad esam samazinājuši šo slieksni un jāmaksā vairs tikai 25%, kaut gan problēma paliek. Vispār mēs ilgi pētījām šo jautājumu, kāpēc vecāki daždien neaizved bērnu uz bērnudārzu. Ilgstošas slimošanas dēļ vecāki tika atbrīvoti no šīs maksas, ja laicīgi par to informēja iestādes vadību. No otras puses: ja vecākam sāp galva pēc Jaungada sagaidīšanas vai citām svinībām, tālab viņš neatved bērnu uz bērnudārzu, cieš bērns, kuram visticamāk nebūs silta ēdiena no rīta, pusdienās, vakarā. Maksa par neapmeklētajām dienām bija kā disciplinējošs faktors. Nav jau tā, ka arī 25% vienmēr un visos gadījumos, kad bērns nav apmeklējis bērnudārzu. Katrs gadījums tiek skatīts individuāli.

Sakarā ar šīm izmaiņām pirmsskolas izglītības iestādēm palielinājām finansējumu par summu, kuru tās zaudēs, samazinot šo uzturēšanas maksas slieksni uz 25%. Tas ir aptuveni 7-8 tūkstoši latu klāt katram bērnudārzam. Vēl pa 5 tūkstošiem latu iedalījām katram bērnudārzam, lai nomainītu vecās elektrības lampas, elektroinstalāciju. Skatīsimies, vai tās naudas visam pietiks, bet katrā ziņā finansējumu palielinājām.

Par skolām. Nopietna problēma ir ēdināšanas bloks Varavīksnes vidusskolā, kas saglabājies kopš tiem laikiem, kurus daudzi uzskata par vislabākajiem. Ēdināšanas bloks ir jāsakārto obligāti, pirmās aplēses liecina, ka izmaksas pārsniegs 80000 latu, kas ir ļoti nopietna summa. Esam pieraduši strādāt pēc Eiropas programmām, tālab zinām, ka tas ir viens no tiem objektiem, kam nekādu programmu nebūs, šeit būs jātiek galā pašiem. Katrā ziņā konkurss parādīs faktiskās cenas, bet budžetā esam paredzējuši konkrētu summu skolas ēdināšanas blokam. Ieplānojām līdzekļus arī ģimnāzijas internāta uzlabošanai, jo tur vajag ierīkot ūdensapgādi katrā istabiņā un nepieciešams paplašināt internātu. Tur ir telpas, uz kuru rēķina to var paveikt un iegūt klāt esošajām kādas 4-6 jaunas vietas. Domāju, ka pieprasījums pēc vietām internātā strauji nekāps, jo neesam iecerējuši slēgt kādu lauku skolu.

— Kas galu galā finansē Krāslavas poļu skolu?

— Pašvaldība uztur šo skolu. Ja būs skolēni, arī skola būs.

— Krāslavas pamatskola nosiltināta, bet arī šogad tur plānojat ieguldīt lielu summu.

— Pamatskola piedalās projektā, kas ļaus aprīkot ar nepieciešamo inventāru divus dabas zinību priekšmetu kabinetus. Bet mums ir jānodrošina šo kabinetu remonts, kas izmaksā 30000 latu.

— Citām skolām nekādu lielu ieguldījumu nebūs?

— Ja mums Varavīksnes vidusskolas ēdināšanas bloka sakārtošanā vien jāiegulda virs 80000 latu, tad nekam citam vairs nesanāk. Pašreizējiem remontiem nauda būs, bet nebūs skolās tādu lielu ieguldījumu, kādi bija pērn.
Turklāt budžetam nācis jauns papildus slogs: mūzikas un mākslas skolas direktorus vairs nefinansē valsts, viņiem algas jāmaksā no pašvaldības budžeta. Algas maksāsim pēc valsts noteiktajiem kritērijiem, kuru pamatā ir bērnu skaits: kādas algas saņēma, tādas arī turpinās saņemt.

— Daži mūsu laikraksta lasītāji pauž neapmierinātību ar veco kapu stāvokli, piemēram, žogam vajadzētu remontu.

— Neesmu manījis, ka tur būtu nopietnas problēmas. Lūk, pilsētas ielas ir liela problēma. Ja kādam šķiet, ka Rīgas ielas posms no krustojuma ar Lāčplēša ielu līdz krustojumam ar Miesnieku ielu ir lēts, tad pateikšu, ka pēc šīsdienas aplēsēm tā remonts maksā aptuveni 110 tūkstošus latu. Tas ir jautājums, kuru risinām satiksmes ministrijā, un mums nav iespēju paņemt šo summu no ceļa uzturēšanas naudas, ņemsim no budžeta. Mazs posms, bet dārgs. Risinās jautājums par Aglonas ielas remontu, kur būs nepieciešams līdzfinansējums. Skatoties no nepieciešamās summas, redzēsim, vai sanāks nauda Rēzeknes ielas posma remontam no Vienības ielas līdz poļu skolai, kā arī trotuāram, kas stiepjas tālāk uz priekšu. Vēl viens trotuārs, kuru noteikti taisīsim, ir turpinājums tam, ko pērn iesākām no Āronsona ielas gar jaunā veikala stāvlaukumu virzienā uz Siena ielu, lai cilvēkiem nav jāstaigā pa dubļiem. Krustojumā, kur ir avotiņš, trotuārs pāries no ceļa kreisās puses uz labo, tālab autovadītāji vairs nevarēs sev īsināt ceļu pa Siena ielu, pa kuru arī tiks uzbūvēts trotuārs. Iespēja pievest malku būs atstāta. Domāju, ka šādi situācija ar gājēju drošību krasi uzlabosies. Ielu netaisīsim, jo tas ir dārgi. Tikai trotuārs mums izmaksās 30000 latu, bet tas ir jātaisa, jo tur ir liela gājēju plūsma.

Šogad par projekta un budžeta naudu rekonstruēsim stāvlaukumu arī Dīķu ielā, kas ir sliktā stāvoklī, bet pilsētas centrā ir nopietna auto plūsma un stāvlaukumu vajag. Plānotas dažas aktivitātes Grāfu Plāteru pils kompleksā, ja paspēsim. Jo tie ir pārrobežu projekti, izskatās, ka darbus varēs sākt uz rudens pusi. No tiem objektiem, ko esam taisījuši, pa kreisi ir māja diezgan bēdīgā stāvoklī. Būs labi, ja paspēsim rudenī savilkt sienas un uzlikt jumtu.

— Pilsētas estrāde jāuzskata par pabeigtu? Tur nekas nav jāiegulda?

— Estrāde pēc projekta bija domāta pavisam citādāka, nedaudz izmainījām. Jāraksta vēl projekti, jāiegulda nauda no tiem. Šodien taisām jaunu skatuves noformējumu, kuru mūsu krāslavieši sadedzināja.

— Budžeta līdzekļu sadalījuma principi starp pilsētu un laukiem palika iepriekšējie? Neko nemainījāt?

— Neko nemainījām, necentralizējām. Novada pagastu budžeti saņem attiecīgu summu pēc iedzīvotāju skaita un infrastruktūras, piemēram, ja ir skola, budžets būs lielāks, nekā tad, ja tās nav. Šīs summas robežās pagasta pārvaldes sastāda budžetu un iesniedz domes finanšu komitejā, kur to aizstāv un tad tālāk virza uz domi. Nav tā, ka pagasts grib nopirkt zīmuli vai desmit litrus benzīna, bet viņam ir jālūdz tam atļauja. Pagasti dzīvo salīdzinoši patstāvīgu dzīvi, viņu budžetu apstiprina dome. Esam vienojušies, ka var būt visam novadam būtiski budžeta jautājumi, kurus skatām atsevišķi. Piemēram, laika gaitā parādās nopietni projekti, kuros var startēt, vai rodas labas idejas — to skatām atsevišķi. Šobrīd sastādām ceļu prioritāšu programmu visā novadā. Nevar būt tā, ka visi ir pirmās prioritātes ceļi. Kāds ir pirmās prioritātes ceļš, kāds — otrās, kāds — trešās utt. Tagad mums tas ir jāizdomā.

— Kādi remonti iecerēti domes administratīvajās ēkās?

— Tikai tekošie. Bijušās rajona padomes ēkā renovēsim tualetes otrajā stāvā, kas ir sliktā stāvoklī.

— Atjaunosiet domes autotransportu?

— Gribam atteikties no “Wolksvagen sharan” turpmākas ekspluatācijas, jo tam ir 2,8 litru benzīna motors, bet skatīsimies, kā pildīsies budžets. Plāns nomainīt autotransportu ir, bet tā nav prioritāte. Divām skolām — ģimnāzijai un Varavīksnes vidusskolai — rezervēta nauda mikroautobusiem.

Starp citu, šogad nomainīsim apgaismes ķermeņus visā Krāslavā — tās ir 70 ielas. Projekts ir uz 159000 latu, tas paredz tikai gaismas ķermeņu nomaiņu pret efektīvākiem (bez jaunu stabu ierīkošanas). Pāri tiltam būs vismodernākās spuldzes pēc LED tehnoloģijas. Visā pilsētā tādas uzstādīt neriskējām.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA