Pirms gavēņa latvieši svin Meteņus

Parasti svinēšana sākas sesptiņas nedēļas pirms Lieldienām. Meteņdienas svinības Dagdas Priežu kalnā jeb Lubānas pilskalnā tika rīkotas referenduma dienā, kad Latvijas pilsoņu aktīvāka daļa lēma, kā nu jau tas ir kļuvis zināms, pret otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Kaut kā zīmīgi sanāca...

Īsās ziemas dienas kļūst garākas, strauji tuvojas pavasaris. Līdz pat mūsdienām saglabājusies senā tradīcija pa-vasara iestāšanās laikā ar maģiskiem rituāliem veicināt labu ražas iznākumu. Pēc organizatoru ieceres Meteņu svinēšanā vajadzēja pilnasinīgi piedalīties trim folkloras kolektīviem. Ezernieku folkloras ansambļa “Akmiņeica” jaunā vadītāja sava kolektīva dalību svētkos atteica objektīvu apsvērumu dēļ. Andrupenes tautas nama folkloras kopa “Sovvaļnīki” arī šoreiz nespēja sapulcēties kopā, ieradās vien divi tās dalībnieki maskās, kuri centās iesaistīties visās izdarībās, tiesa, neko savu nepiedāvājot.

Tādējādi visu smagumu uz saviem pleciem iznesa Dagdas novada folkloras kopa “Olūteņi”, kas bija sagatavojusi plašu un aizraujošu programmu, kurā netrūka dažādu Meteņdienas svi-nībām raksturīgu izdarību. Svētkus apmeklēja negaidīti liels cilvēku skaits — aculiecinieki saskaitījuši ne mazāk kā astoņus desmitus bērnu un skolēnu, no kuriem daudzi bija atnākuši kopā ar mammām un tētiem, vecmāmiņām un vectētiņiem. Bija arī pieaugušie, tostarp pensionāri, kas uz pasākumu nākuši vieni, bet Priežu kalnā viegli iejutās kopējā pulkā.

Meteņu dienā valda milzu jautrība, jo tieši tā šos svētkus svin. Sevišķi priecīgi par Meteņa atnākšanu ir bērni, un tas izpaužas viņu nodarbībās, vizinoties ar ragaviņām. Priežu kalns ir kā radīts šādam aktivitātēm: bērni brauca no kalna ragaviņās vai šļūca lejup uz dažādiem palīglīdzekļiem, pat uz muguras, saliecot to kūkumā. Laižoties no kalna, bērni centās pārspēt cits citu ātrumā, ka aizrāva sev līdzi pat dažus pieaugušos.

Folkloras kopas “Olūteņi” maskotie ļaudis savas darbības virzīja uz to, lai veicinātu labu ražu, stipru veselību, lielu veiksmi, vārdu sakot, visu to labāko, pēc kā katrs klusībā ilgojas. Maskas iesaistīja cilvēkus tematis- kajās rotaļas, dikti rosīga bija Ragana. Neiztika bez mīklu minēšanas un, protams, Meteņa izlielīšanās, kas ska- tītājos jau pagājušajos Meteņos izraisīja milzu sajūsmu, un šogad tāpat. Lielīties varēja par vis kaut ko, cik vien tālu sniedzās katra indivīda fantāzija! Jaunums — šogad Metenis dzenāja kurmjus, jo ļaudis pasūkstījās, ka daudziem tie racēji neliek mieru un krustu šķērsu uzrakuši vai visu dārzu!
Lielajā ugunskurā sadega cilvēku netikumi. Ziemas atvadu svētku organizētāji pacentās, lai ne tikai humors un jautrība sistu augstu vilni, bet būtu iespēja sasildīties, izdzerot karstas tējas tasi, bet pats galvenais — katram tika pa gardai pankūkai. Tās šogad bija kā pavasara saulīte, kuras atgriešanos gaidām ar milzu nepacietību — lielas, dzeltenas, apaļas un siltas!

Juris ROGA