Šī gada 11. un 12. februārī Milz-kalnē (Tukums) notika XIII Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurā piedalījās visu Latvijas novadu un Lietuvas maskas ar īpašajiem Meteņa rituāliem. Latgales masku grupa bija pārstāvēta tikai ar vienu kolektīvu: pateicoties Dagdas novada pašvaldības atbalstam, folkloras kopa “Olūteņi” jau divpadsmito reizi piedalījās masku festivālā, nodrošinot pastāvīgu un sistemātisku maskošanās prasmju pārmantošanu un attīstību. Andrupenes “Solvaļņīki” pēdējā brīdī atteicās no dalības festivālā, nevarēja ierasties arī Līvānu ”Ceiruleits”.
Festivāla pirmās dienas rīts sākās ar konferenci par masku tradīcijām Tukuma kultūras namā. Programmas turpinājumā — masku gatavošanas meistardarbnīca kultūras namā un lielais masku gājiens Tukumā no laukuma pie kultūras nama līdz Brīvības laukumam. Kopu vadītājiem tika rīkota Engures novada domes priekšsēdētāja pieņemšana Milzkalnes tautas namā. Nebija arī ilgi jāgaida, līdz sākās masku saiets un grupu izrādīšanās Milzkalnes tautas namā, kam sekoja individuālo masku skate un danču vakars. Svētdienas rīts tika veltīts konferences noslēgumam Milzkalnes tautas namā, tad bija masku gājieni lauku sētās: Slampes Spriguļos un Legzdiņos, Smārdes Kurciņos. Festivāla noslēgums un Meteņdienas svinēšana turpinājās Milzkalnā. XIII Starptautiskais masku tradīciju festivāls Tukumā un Milzkalnē sagādāja brīnišķīgu iespēju piedzīvot tuvojošos pavasara pārmaiņu laiku, kad viss tumšais sāk atkāpties, dodams vietu aktīvajam, enerģiskajam un gaišajam. Maskas savaldzināja ne tikai cilvēku acis, bet arī viņu sirdis un dvēseles.
“Olūteņu” maskas “Svōča” un “Jātnieks ar zirgu” saņēma Uzslavu par 2. vietu individuālo masku skatē. Savukārt 1. vietu individuālo masku skatē ieguva festivāla saimnieku maska “Garā sieva”, kas vienlaikus bija arī festivāla simbols. Festivāla otrā dienā tika izvērtēti katra kolektīva masku saietā rādītās programmas plusi un mīnusi. “Olūteņi” programma tika atzīta par radošu un interesantu, bet festivāla noslēgumā kopa saņēma arī Uzslavu “Par radošumu sava novada tradīcijā”.
Juris ROGA