Novada domes 2012.gada pamatbudžeta ieņēmumi sastāda Ls 2137722 (tajā skaitā konsolidācija — 364792 lati), aizņēmumi — 49207 latu apmērā, naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums gada sākumā Ls 433020.
Izdevumi Ls 2540375 (t.sk. konsolidācija — 366223 lati). Aizņēmumu atmaksa — Ls 65636.
Speciālā budžeta ieņēmumi (t.sk. ziedojumi, dāvinājumi) Ls 67336, speciālā budžeta izdevumi Ls 85502, no tiem Ls 75037, autoceļu, ielu uzturēšanai un projektēšanai. Galvenā ieņēmumu pozīcija Aglonas budžetā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas 2012.gadā plānoti 642503 latu apjomā, kas sastāda 30 % no visa novada gada budžeta. Valsts budžeta transferti novadam sastādīs Ls 1283211 apmērā, tie ir 60% no kopējā budžeta.
Lielākais izdevumu īpatsvars budžetā paredzēts izglītības jomā, kas sastāda 37 %, savukārt sociālai palīdzībai 21,2 %, pašvaldības teritorijas mājokļu apsaimniekošanai 17%, novada vadības dienestiem 14,8%, kultūrai, reliģijai un atpūtai 7,4%, veselībai 0,8.
Budžeta ieņēmumu prognoze un ieņēmumu sadalījums pa budžeta programmām un izdevumi pa iestādēm, struktūrvienībām ir izskatīti Aglonas novada domes finanšu komitejā. Budžeta ieņēmumi un izdevumi pa iestādēm, struktūrvienībām apspriesti un saskaņoti ar pagastu pārvalžu vadītājiem un iestāžu, struktūrvienību vadītājiem, kā arī konsultējoties ar novada speciālistiem.
Aglonas novada pašvaldības 2012. gada budžeta prioritāte ir pašvaldības ilgtermiņa finanšu un saimnieciskās stabilitātes nodrošināšana. Aglonas novada konsolidētajā pašvaldības budžetā ieņēmumu kopsumma ir vienāda ar izdevumu kopsummu un veido bezdeficīta budžetu.
Sīkāk par Aglonas novada domes budžetu www. aglona.lv sadaļas Novada dome apakšsadaļā Budžets.
Augļi skolai
Otro gadu Latvijas skolās rit Eiropas Savienības atbalsta programma “Skolas auglis” jeb ”Augļi skolai”, kas paredz skolēniem bezmaksas augļu izsniegšanu. Aglonas internātvidusskola arī ir viena no Latvijas skolām, kas piedalās projektā. Skolai ābolus piegādā z/s “Eži”.
Aglonas internātvidusskolas direktora vietniece Māra Ušacka informējusi, ka šī projekta ietvaros 2.feb-ruārī tika organizēts izglītojošs pasākums. Skolēni tikās ar lauku mājas “Upenīte” saimnieci Inesi Survilo, kura pastāstīja, kas ir bioloģiskā saimniecība. Skolēni tagad zina, ka bioloģiskie lauksaimnieki veido harmoniju starp dabu un cilvēkiem ar praktiskām metodēm, kas prasa vairāk fiziska spēka un darba, bet tajā pašā laikā atstāj nelielu ietekmi uz vidi. Rūpīga darba rezultātā no bioloģiskās saimniecības tiek iegūti svaigi un garšīgi pārtikas produkti. Par to skolēni pārliecinājās, baudot sieru un saldētas upenes. Inese aicināja skolēnus nedomāt par darba iespējām ārzemēs, būt uzņēmīgākiem un veidot savas saimniecības tepat Latgales laukos, jo pēc bioloģiskās produkcijas ir ļoti liels pieprasījums.
Pasākuma 2.daļai skolēni jau iepriekš gatavojās — izpētīja augļu un dārzeņu nozīmi uzturā, zīmēja tos un rakstīja dažādas receptes. Skolas ēdamzālē katra klase gatavoja no dārzeņiem un augļiem dažādus veselīgus ēdienus un prezentēja tos. Skolas pavārītes Ineta un Lidija degustēja un novērtēja skolēnu veikumu.
Noslēgumā visi našķojās ar pašu gatavotajiem salātiem un sviestmaizēm, cienāja citus un izveidoja vienu jauku veselīga uztura recepšu grāmatu.
2007. gadā augļu un dārzeņu tirgus kopējās organizācijas reformas laikā Eiropas Savienības Padome norādīja, ka mazinājies augļu un dārzeņu patēriņš ES iedzīvotāju, it īpaši skolēnu, uzturā. Eiropas Komisija izstrādāja programmu “Skolas auglis”.
2008. gada novembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika panākta vienošanās par izglītības iestāžu apgādes nodrošināšanu ar augļu un dārzeņu produkciju, kam katru gadu ES budžetā tiek paredzēti 90 milj. eiro.
Pasākuma mērķis — veicināt augļu un dārzeņu produkcijas patēriņu un nākotnē samazināt veselības aprūpes izmaksas aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību dēļ. Tādējādi šis pasākums atbilst arī kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem — veicināt lauksaimniecībā nodarbināto personu ienākumus, stabilizēt tirgu, gan pašreiz, gan turpmāk nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību, kā arī panākt, lai gados jaunie svaigu augļu un dārzeņu patērētāji ieciena šos produktus un lieto tos uzturā lielākā daudzumā arī turpmāk.